Akadēmiskais centrsSaskaņā ar ziņojuma rezultātiem pirmās piecas vietas ieņem Singapūra (1. vieta), Hongkonga (2. vieta), Amerikas Savienotās valstis (3. vieta), Šveice (4. vieta) un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) – 5. vieta. Salīdzinot ar iepriekšējo, 2018. gadu, Amerikas Savienotās valstis ir noslīdējušās no pirmās uz trešo vietu, kas saistīts ar augstākām naftas cenām, mazāku augsto tehnoloģiju eksportu un dolāra vērības svārstībām, kamēr no 3. vietas 2018.g. uz pirmo vietu šogad ir pacēlusies Singapūra, patiecoties attīstītai tehnoloģiskai infrastruktūrai, profesionāla darba spēka pieejamībai, labvēlīgai imigrācijas likumdošanai un efektīviem nosacījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai. Savukārt Šveice ir pakāpusies no 5. vietas 2018. gadā uz 4. vietu, pateicoties Šveicas franka stabilitātei un augstas kvalitātes infrastruktūrai. Šveice konkurētspējas reitingā ieņem pirmo vietu augstākās izglītības jomā un, jo īpaši vadībzinībās, kā arī veselības pakalpojumu un dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Hongkonga ir saglabājusi otro pozīciju, tāpat kā iepriekšējā gadā. AAE, kas 2016. gadā konkurētspējas reitingā ieņēma tikai 15. vietu, šogad ir apsteiguši Nīderlandi, pirmo reizi iekļūstot piecu konkurētspējīgāko valstu vidū, kas saistīts ar naftas un gāzes ražotāju ievērojamo peļņas palielināšanos šajā gadā.
Saskaņā ar IMD Pasaules Konkurētspējas centra direktora Arturo Brisa teikto “Šogad, pastāvot ievērojamai nenoteiktībai globālajos tirgos, kad strauji mainās starptautiskā politiskā situācija un tirdznieciskās attiecības, institucionālā kapacitāte spēlē ievērojamu lomu labklājības palielināšanā. Stiprs institucionālais ietvars nodrošina stabilitāti biznesa inovācijām un investīcijām, nodrošinot iedzīvotājiem augstāku dzīves kvalitāti,”
Eiropas Savienības (ES) valstis ierindojas tikai pirmā desmitniekā otrajā pieciniekā, sākot ar Nīderlandi 6. vietā, Īriju – 7. vietā, Dāniju – 8. vietā un Zviedriju – 9. vietā. Desmito vietu konkurētspējas reitingā ieņem Katara. Lai gan Ziemeļvalstis joprojām ierindojas augtās konkurētspējas reitinga vietās, tomēr šogad neviena no tām neuzrāda ievērojamu progresu konkurētspējas palielināšanā. Turklāt, sakarā ar ilgstošo nenoteiktību BREXIT jautājumā, Apvienotā Karaliste ir noslīdējusi konkurētspējas reitingā no 20. uz 23. vietu. ES valstu vidū visstraujākā izaugsme ir bijusi Īrijai, kas pakāpusies par 7 vietām, uzlabojoties biznesa nosacījumiem. Savukārt, Portugāles konkurētspējas reitings ir pazeminājies par 6 vietām – uz 39. vietu.
Austrumeiropas valstis reitingā uzrāda dažādus rezultātus. Visaugtākajā vietā šajā grupā ierindojas Lietuva, kas pacēlusies no 32.vietas 2018. gadā uz 29. vietu šogad, kam seko Čehija ar 33. vietu (29. vieta 2018.g.) un Igaunija ar 35. vietu (31. vieta 2018.g.). Slovēnija ierindojas 37. vietā, tāpat kā 2018. gadā, Polija – 38. vietā (34. vietā 2018.g.) un Latvija ir 40. vietā (42. vieta 2018.g.). Tāpat kā 2018. gadā, Ungārija ir saglabājusi 47. vietu, Bulgārija – 48. vietu, Rumānija – 49. vietu, bet Slovākija uzlabojusi savu konkurētspējas reitingu par 2 vietām – no 55. vietas 2018. gadā uz 53. vietu šogad.
Šogad vislielākais konkurētspējas pieaugums – par 13 vietām, bijis Saudi Arābijai (26. vieta), reģistrējot lielāko gan valsts, gan privāto investīciju pieaugumu izglītībā.
Ievērojams konkurētspējas pieaugums reģistrēts Indonēzijai, kuras reitings paaugstinājies par 11 vietām (32. vieta), pateicoties valsts sektora efektivitātes pieaugumam, kā arī uzlabojumiem infrastruktūrā un biznesa nosacījumos. Jāatzīmē, ka šajā valstī ir viszemākās darba spēka izmaksas visu pētījumā iekļauto 63 valstu vidū.
Par 5 vietām pieaudzis arī Taizemes konkurētspējas reitings, pateicoties produktivitātes un tiešo ārvalstu investīciju pieaugumam, paceļoties uz 25. vietu 2019. gadā, kamēr Japānas konkurētspēja nokritusies par 5 vietām, šogad ieņemot 30. vietu. Japānas konkurētspējas samazināšanās saistīta ar lēno ekonomikas izaugsmi, valsts parādu un biznesa vides pasliktināšanos.
Viszemākie konkurētspējas reitingi ir Latīņamerikas valstīm. Jau otro gadu pēc kārtas pēdējā vietā ierindojas Venecuēla, ko negatīvi ietekmē inflācija, slikta kredītu pieejamība un vāja ekonomikas izaugsme. Iepriekš viskonkurētspējīgākā Dienvidamerikas valsts – Čīle – šogad piedzīvoja konkurētspējas kritumu par 7 vietām (42. vieta).
Pasaules konkurētspējas ziņojums tiek publicēts kopš 1989. gada un šogad tā reitings ir balstīts uz 63 valstu 235 dažādu faktoru izvērtējumu, kas atvasināti no četrām svarīgākajām rādītāju grupām: ekonomiskie rādītāji; valdības efektivitāte, biznesa efektivitāte un infrastruktūra. Papildus statistikas un citiem rādītājiem pētījumā vērtētas arī biznesa vadītāju atbildes uz detalizētas aptaujas jautājumiem, kas vērtē biznesam svarīgus faktorus, kā arī korupcijas līmeni, vides un dzīves kvalitāti.
Papildus informāciju par 2018.gada Pasaules konkurētspējas ziņojuma rezultātiem, lūdzu, skatiet IMP Pasaules konkurētspējas centra mājaslapā: www.imd.ch/wcc
2015. gada decembrī Latvijas Universitāte (LU) un IMD Pasaules konkurētspējas centrs noslēdza vienošanos par partnerību ar LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru (ESASAC/ www.lu.lv/cets) IMD Pasaules konkurētspējas gadagrāmatu izstrādāšanā.
Avots: IMD World Competitiveness Center www.imd.org/wcc
