Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā, Torņakalnā, atklāta pirmā LU LoRaWAN bāzes stacija, kas darbojas atvērtajā “The Things Network” sistēmā. Pateicoties mecenāta “Mikrotīkls” dāsnumam, kā arī LU pētnieku un studentu aizrautīgajai interesei zinātnē, Latvijas Universitātes piedāvāto iespēju loks kļūst arvien plašāks un spēcīgāks.
LU fonda administrētais projekts “Pirmā bezvadu tīkla izveide Latvijas Universitātē, kas specializēts zema enerģijas patēriņa, plaša pārklājuma sensoriem” ļaus pētniekiem izmantot jaunākās tehnoloģijas gan tradicionālu, gan jaunu problēmu risināšanā. Tehnoloģija īpaši piemērota monitoringa veikšanai un agrās brīdināšanas sistēmām. LoRaWAN tīkls atvērtajā “The Things Network” sistēmā ir bez maksas pieejams jebkuram lietotājam. Veiksmīgi īstenotā projekta rezultātā ir pavērusies iespēja izmantot tīklu pētnieciskiem nolūkiem, lai izstrādātu un izmantotu plaša klāsta sensorus dažādās zinātņu nozarēs, tai skaitā fizikā, ģeogrāfijā, bioloģijā, vides zinātnē, ģeoloģijā u.c.
Projekta vadītājs ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) pētnieks Jānis Bikše, komandā iesaistījās ĢZZF pētnieks Jurijs Ješkins un LU Datorikas fakultātes docents Reinholds Zviedris. J. Bikše prezentācijā atklāja, ka projekta mērķis ir sniegt iespēju gan LU pētniekiem, gan studentiem, personālam, gan arī sabiedrībai kopumā izmantot bezvadu tīkla LoRaWAN daudzās priekšrocības. Viena no tām – plašās pārklājuma iespējas. Datu pārraide ir pieejama līdz pat 20 km rādiusā, tai skaitā arī ēkās ar biezām sienām un pagrabos. Būtiski, ka tīklam ir zems enerģijas patēriņš – ar bateriju darbināma iekārta var raidīt datus vairākus mēnešus vai pat gadus. Tāpat LoRaWAN tīklā pārraidāmie dati tiek šifrēti gan radiosignāla pārraides laikā, gan serverī, kas nozīmē, ka datu pārraide ir droša.
“Projekta pirmsākumi ir meklējami pirms vairāk nekā gada, kad es, interesējoties par dabas zinātnēm un elektroniku, uzdūros tehnoloģijai, kas saucas LoRaWAN. Meklējot informāciju internetā, uzzināju, ka Rīgā ir vēl daži interesenti, no kuriem viens – Reinholds Zviedris – ir tepat no Latvijas Universitātes,” par projekta sākumu stāstīja J. Bikše, “Sazinājāmies, parunājām un sapratām, ka mums ir kopīgas intereses. Mēs, dabas pētnieki, gribam visu mērīt, iegūt datus, bet mums ne vienmēr pietiek tehniskās zināšanas, lai to visu realizētu dzīvē kvalitatīvā līmenī. Savukārt, pētniekiem Datorikas fakultātē ir interese radīt kaut ko interesantu.” Faktiski projekts tapis kā starpnozaru sadarbība starp Datorikas fakultātes pārstāvjiem un Ģeogrāfijas un Zemes zinātnes fakultāti. “Tieši sagadījās, ka tolaik bija uzsaukums LU fonda ziedojumu konkursam. Mēs uzrakstījām pieteikumu un, par laimi, tikām atbalstīti. Liels prieks par to,” piebilda J. Bikše.
LoRaWAN ir bezvadu tīkla protokols, kas izmanto LoRa komunikāciju tehnoloģiju. Saziņa caur tīklu patērē maz enerģijas, taču tajā pašā laikā spēj nodrošināt tālu signāla pārraides attālumu. Protokola specifikāciju izstrādā un uztur LoRa Alliance, taču par tehnoloģisko attīstību un iekārtu izstrādi atbild uzņēmums Semtech. Protokola izstrādē sevišķa uzmanība pievērsta datu drošībai, kas ir aktuāls jautājums mūsdienu sabiedrībā. Savukārt “The Things Network” tīkla lietotāju skaits strauji palielinās, un šobrīd jau ir reģistrētas vairāk nekā 7 500 bāzes stacijas visā pasaulē.
Prezentācijas laikā arī tika stāstīts par veiksmīgu LoRaWAN tīkla izmantošanu citviet pasaulē, piemēram, lauksaimniecībā ASV, kur mērķis bija samazināt ūdens patēriņu vīnogu dārzos, kas arī tika sekmīgi īstenots. LoRaWAN tīkls arī ir izmantots savvaļas dzīvnieku izsekošanai, radiācijas piesārņojuma mērījumos, upju monitoringā, jo tas ir piemērotāks nekā citi pieejamie risinājumi, turklāt arī nodrošina ilgāku iekārtas darbību, ja tā darbojas no baterijām.
Prezentācijas sākumā uzrunu teica Latvijas Universitātes fonda priekšsēdētājs, emeritētais profesors Ivars Lācis: “Es saku lielu paldies mecenātam “Mikrotīkls”, kas finansē un atbalsta tādus projektus, ko citi nemaz tik regulāri nefinansē.” Projekta ietvaros plānots izveidot astoņas bāzes stacijas Rīgā un ārpus tās, un tās varēs izmantot gan LU studenti, gan pētnieki, gan citi interesenti pētnieciskos nolūkos.
Jautājumu gadījumā interesenti aicināti sazināties ar projekta vadītāju Jāni Bikši, rakstot janis.bikse@lu.lv. Sāciet lietot jaunās iespējas jau tagad!
