Sociālo zinātņu fakultātē atklāta izstāde par sarunu starp paaudzēm

Šogad socioloģijas 1. un 2. kursa studenti studiju kursā “Biogrāfiskā pieeja socioloģijā” pie asoc. profesores Baibas Belas mācību procesā sadarbojās ar projektu “WISER: VIEDĻAUDIS”. Tas ir mākslas un mutvārdu vēstures projekts, kura mērķis ir iedrošināt paaudzes sarunāties. Izstāde ir dalīšanās ar dzīvesstāsta intervijās uzklausītajām atziņām par dzīvi.

“Projektam ir divas ļoti būtiskas nozīmes. Pirmkārt, cilvēciskā, jo ļoti daudziem studentiem tas ļāva pirmo reizi kārtīgi izrunāties ar saviem vecvecākiem. Tas noteikti ir vērtīgs personisks ieguvums. No studiju viedokļa vērtīgi ir tas, ka studentiem bija iespēja praktiski realizēt vienu projektu no idejas līdz rezultātam. Redzēt, kā tas izskatās. Saprast, ka socioloģiju var pielietot ne tikai klasiskās zinātnes veidā, bet arī kā publisko socioloģiju. Ļoti būtiski, ka šis projekts ļāva sasaistīt teoriju ar praksi, ” par projektu saka pasniedzēja Baiba Bela.

Atklājot izstādi, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Ikstens uzsvēra, ka māksla šajā projektā uzrunā nevis ar skaisto, bet ar viedumu un dzīves ziņu. “Tas ir ļoti mūsdienīgs projekts un ļoti piemērots un vajadzīgs studentu auditorijai. Es esmu priecīgs, ka mēs varam būt daļa no šī multidiciplinārā projekta.”

Socioloģijas bakalaura studiju programmas direktore Aija Zobena ar prieku atzīmēja studiju procesa sasaisti ar reāli eksistējošu projektu, un, uzrunājot studentus, teica: “Zinātne ir ļoti saistīta ar reālo dzīvi, zināšanas ar mākslu. Jūs šobrīd esat uz pirmā pakāpiena, bet vajadzētu kāpt vēl augstāk. Pēc pieciem pakāpieniem un iegūta maģistra grāda jūs sapratīsies, cik interesanta ir sociologa dzīve.”

Projekta autores - Madara Lazdiņa un Agnese Aljēna vēlas, lai  “WISER: VIEDĻAUDIS” kļūtu par kustību, un katrā ģimenē notiktu dziļa saruna starp paaudzēm, iemūžinot atmiņas, pieredzi un dzīvesziņu. Viņuprāt, ar vecvecākiem un ģimeni mēs ikdienā runājam par sadzīves lietām un bieži attopamies par vēlu, ka nezinām, ko ir pieredzējuši, par ko ir sapņojuši, pēc kā ilgojušies, un kas ir sāpējis mūsu vecākiem un vecvecākiem. Dažu gadu laikā ir veiktas vairāk kā simts intervijas, portretējot cilvēkus Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē un pat Indijā un Vjetnamā. Un protams, arī Latvijā.

Aicinām aplūkot izstādi 1. stāva vestibilā!