Ilze Kūka: “Universitāte šobrīd virzās pa stabilu un prognozējamu attīstības ceļu”

- Ko ietver sevī LU Akadēmiskais centrs?

LU Akadēmiskā centra attīstību varam iedalīt trīs posmos. Pirmie divi projekta posmi – triju galveno studiju un zinātnes ēku būvniecība, aprīkošana un sagatavošana studijām un pētniecībai – jau ir noslēguma stadijā, jo Dabas un Zinātņu mājas jau ir nodotas ekspluatācijā. Nākošgad noslēgsies projektēšana noslēdzošajai mājai – Rakstu mājai-, kurai, saskaņā ar Akadēmiskā centra attīstības programmu (ACAP), jābūt nodotai ekspluatācijā 2022. gadā. Trīs studiju un zinātnes māju komplekss veidos vienotu Akadēmiskā centra pamatu. Paralēli ir uzsākts darbs pie priekšizpētes Akadēmiskā centra projekta trešajai kārtai, kas paredz Tehnoloģiju mājas, Sporta mājas, Veselības mājas, Viesu un Studentu māju projektēšanu un būvniecību. Lai realizētu trešās kārtas ieceres, ir noslēgts sadarbības līgums ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) Investīciju konsultāciju centru, kas sadarbosies ar ACAP trešā posma atbilstības, iespēju, pārvaldības modeļu un investīciju plānošanas jautājumos. Priekšizpēti paredzēts noslēgt līdz šī gada beigām, bet 2021. gadā paredzēts uzsākt trešās kārtas projekta realizāciju.

- Varbūt provokatīvs jautājums. Kāpēc LU fakultāšu, institūtu un citu struktūrvienību funkcionēšana nevarēja notikt esošajās telpās, esošajās fakultāšu ēkās un pēc līdzšinējiem principiem? Kāpēc bija vajadzīgs, citējot publiskajā telpā izskanējušos argumentus, tik dārgs un ilgtermiņa saistības prasošs Akadēmiskais centrs?

- Pirmkārt, ir svarīgi, lai Universitātes fakultātes un zinātniskie institūti, laboratorijas, centri būtu vienkopus. Tas ne tikai seko pasaules tendencēm – koncentrēt mācību un zinātnes attīstības centrus, veidojot akadēmiskās pilsētiņas, bet šāds attīstības ceļš ir arī ļoti racionāls, līdzekļus taupošs un funkcionāls. Otrkārt, iedomājieties, ka, piemēram, Medicīnas fakultātes studentiem mācību process notiek dažādās pilsētas vietās. Tas nekādi nerada modernu un mūsdienīgu mācību vidi. Līdzīgi ir arī ar citām fakultātēm, kas izkaisītas pa visu galvaspilsētu. Treškārt, modernās tendences aizvien vairāk prasa starpdisciplināru izglītību, sadarbošanos studiju un zinātniskajā darbā, kā arī projektos. Tādēļ vienkopus esošs studiju un zinātnes centrs, kāds ir LU Akadēmiskais centrs, nodrošina kvalitatīvu un konkurētspējīgu mācību un zinātnisko vidi. Un, visbeidzot, ilgtermiņā ieguldījumi atpelnīsies ar uzviju. Tikai viens piemērs – Akadēmiskā centra ēkas būtībā ir nākotnes projekts ekoloģiskajā, energoefektivitātes, vides kvalitātes un citu prasību ziņā. Tostarp arī ēku uzturēšanas izmaksu ziņā, kas uz vienu kvadrātmetru ir nesalīdzināmas ar “vecajām ēkām”, kas celtas padomju gados vai piemērotas Universitātes vajadzībām. Un es nerunāju nemaz par Akadēmiskā centra vispārējo potenciālu: ar moderno vidi, laboratorijām, studiju un zinātniskajām iespējām piesaistīt gan Latvijas, gan ārzemju studentus, mācībspēkus un zinātniekus, kā arī funkcionāli sadarboties studentiem un zinātniekiem, iespējām veidot un turpat realizēt starpdisciplinārus zinātniskos un studiju projektus.

- Ieguldījumi Akadēmiskā centra būvniecībā un sagatavošanā darbam (runājot par pirmajām trim Akadēmiskā centra ēkām) pēc pašreizējiem aprēķiniem sasniedz teju 122 miljonus eiro. Kā veidojas šis finansējums, no kādiem avotiem tiek finansēta būvniecība, iekārtas un aprīkojums?

- Finansējuma avoti ir vairāki. Pirmkārt, tas ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums vairāku projektu ietvaros, kur nodrošināts arī atbilstošs valsts budžeta līdzfinansējums, kopā 72 miljoni eiro. Otrkārt, tie ir aizņēmumi Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB) un Eiropas Investīciju bankā (EIB), kopā 41,5 miljoni eiro. Treškārt, tas ir LU līdzfinansējums 8,5 miljoni eiro.

- Gan pašā Universitātē, gan citviet publiskajā telpā izskanējušas dažādas, gribētos teikt, spekulācijas par Universitātes realizēto vērienīgo Torņakalna centra attīstības projektu. Tostarp – līdz pat radikālam secinājumam, ka šāds attīstības virziens un vīzija iedzīs Universitāti teju vai bankrota stāvoklī. Kā ir patiesībā?

- Finanšu plānošana, investīciju apjomi un naudas plūsmas ir ļoti rūpīgi izplānotas. Ir izveidota vienota vadības programma ACAP, atbilstoši ļoti rūpīgi izstrādātajiem Akadēmiskā centra būvniecības projektiem nodrošināts Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, piesaistīti stratēģiskie partneri no Eiropas Investīciju  un Eiropas Padomes Attīstības bankām. LU rīcībā ir ievērojams skaits nekustamo īpašumu, kuru uzturēšana prasa būtisku finansējuma apjomu, ēkas ir novecojušas gan fiziski, gan arī morāli. Lai tās atbilstu mūsdienīgai studiju un zinātnes infrastruktūrai, tām jau šobrīd nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, un nākotnē ieguldījumu apjoms tikai pieaugtu. Izvērtējot potenciālos attīstības ceļus, sekojot līdzi mūsdienu starptautiskajām tendencēm, LU Akadēmiskā centra izveide ir tikai loģisks un racionāls lēmums. Skeptiķus varu nomierināt – Universitātei bankrots nedraud, finanšu plūsma un ieguldījumu apjomi tiek plānoti ilgtermiņā, projektu realizācija, atšķirībā no daudziem citiem valstī realizētajiem projektiem, notiek pēc grafika un paredzēto finanšu līdzekļu apjomā.

- Vai varat precizēt arī konkrētus jautājumus: kādos termiņos ir jāatdod LU ņemtie aizņēmumi? Kam konkrēti tiks izmantoti līdzekļi?

- Noslēdzot otrā attīstības posma realizāciju, LU aizņēmumi plānoti 45 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu 41,5 miljoni eiro viedos tieši investīcijas Rakstu mājas projektēšanai un būvniecībai, kā arī iekārtu un aprīkojuma iegādei, savukārt atlikušos 3,5 miljonus eiro veidos atlikusī aizņēmuma daļa pirmā posma jeb Dabas mājas realizācijai. Aizņēmumus plānots atmaksāt līdz 2045.gadam.

Lai kliedētu bažas par LU spējām atmaksāt saņemtos aizņēmumus, vēlos norādīt, ka galvenais atmaksas avots ir LU nekustamā īpašuma portfelis, ieņēmumi no atbrīvotā un cita LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā iezīmētā īpašuma atsavināšanas un efektīvas apsaimniekošanas. LU rīcībā, neskaitot studijām un zinātnei nepieciešamo infrastruktūru, ir nekustamais īpašums, kura vērtība krietni pārsniedz aizņēmuma kopsummu. Tas nozīmē, ka LU ir pietiekošs segums aizņēmuma atmaksai. ACAP komanda seko līdzi nekustamo īpašumu tirgus vērtību izmaiņām, kā arī veic rūpīgu tirgus analīzi, lai LU vadība varētu operatīvi pieņemt Universitātei izdevīgākos lēmumus katra nekustamā īpašuma gadījumā. Īpašumi, kuri nākotnē var nest LU papildus ieņēmumus, tiks saglabāti kā peļņas centri, savukārt nerentablie īpašumi atsavināti, iegūstot līdzekļus aizdevumu atmaksai. Uzreiz varu nomierināt gan studentus, gan pasniedzējus – Akadēmiskā centra un citu ar LU ilgtermiņa attīstības vīziju saistītie projekti neietekmēs ne studiju maksas pieaugumu, ne akadēmiskā personāla plānoto darba samaksu.

- Lai piesaistītu tik ievērojamu finansējumu, ir nepieciešami pietiekami daudzi saskaņojumi un izvērtējumi.

- Tā ir taisnība. Lēmumu par atbalstu Eiropas Reģionālā attīstības fonda, valsts budžeta līdzekļu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda finansējuma piešķiršanai Latvijas un Eiropas publiskās finanšu institūcijas pieņēma pēc rūpīgas LU darbības, iesniegto projektu sociāli ekonomiskā nozīmīguma un biznesa plānu analīzes. Gan ņemot vērā LU kapacitāti projektu īstenošanā, gan labas pārvaldības principus LU darbībā, gan komandas pieredzi lielu projektu realizācijā un risku vadības monitoringa nodrošināšanā. Tā galvenā ziņa ir, ka visu izvērtējumu rezultāti bija ļoti labi, projekti tika apstiprināti un rezultātā arī abi aizdevumi ir bez ķīlas, garantiju līgumiem un galvojumiem. Tātad – LU sagatavotās vīzijas par Akadēmiskā centra attīstību ir pārliecinošas.

- Un, visbeidzot, ja dažos teikumos jāraksturo LU finanšu situācija un potenciālie riski, tad kā jūs to varētu formulēt?

- Viennozīmīgi varu apgalvot: LU finanšu situācija ir stabila, prognozējama un visi riski tiek kontrolēti. Senātā apstiprināts sabalansēts Universitātes 2019. gada budžets, kura plānotie ieņēmumi šogad pārsniedz 83 miljonus EUR, kur būtisku daļu no tiem veido tieši zinātnisko projektu īstenošana. Katru gadu tiek precizēts arī vidēja termiņa budžeta plāns. Lai mazinātu riskus un atkarību no ES struktūrfondu finansējuma, aktīvi tiek strādāts pie citu finanšu avotu piesaistes, tai skaitā starptautisko projektu un līgumpētījumu, kā arī šobrīd notiek intensīvs darbs pie komercializācijas procesu veicināšanas, sadarbības stiprināšanas ar privāto sektoru. Papildus Akadēmiskā centra būvniecībai, Universitāte nopietni strādā pie studiju programmu satura kvalitātes pilnveides un modernizācijas, veidojot daudzpusīgu, pētniecībā un praksē balstītu un uz inovācijām vērstu studiju programmu piedāvājumu. Pagājušajā gadā ir uzsākts LU pārvaldības pilnveides projekts, kura ietvaros tiks stiprināta organizatoriskā un pārvaldības struktūra, kā arī personāla kompetenču un prasmju paaugstināšana. Esmu pārliecināta, ka, turpinot uzsākto attīstības ceļu, rīkojoties atbildīgi un prasmīgi, savienojot visas attīstības komponentes kopā, Universitāte tuvāko gadu laikā būtiski uzlabos savu konkurētspēju studiju un zinātnes jomās ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā arēnā.