Akadēmiskais centrs
Atzīmējot Pētera Šmita darbību Latvijas un pasaules mēroga kultūras, izglītības un zinātnes attīstībā, 25. un 26. aprīlī norisinājās starptautiska konference ’’Personība kultūru un valodu krustcelēs. Pēterim Šmitam 150’’. Pēterim Šmitam veltītā konference ir viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas Universitātes (LU) simtgades ietvaros.
Pēteris Šmits izvēlēts par vienu no personībām, kas simtgades kontekstā simbolizēs Latvijas Universitāti, šādi vienojot LU jubileju un Pētera Šmita Latvijas nomināciju UNESCO svinamo dienu kalendārā. Ar LU rektora, profesora Indriķa Muižnieka un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres Baibas Moļņikas uzrunām tika atklāta zinātniekam veltītā starptautiskā konference.
Konferencē uzstājās referenti no Latvijas, Ķīnas, Vācijas un Krievijas, izklāstot P. Šmita ieguldījumu sinoloģijas studijās, valodniecībā un latviešu folklorā. Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzstājās ar referātu par prof. P. Šmita ieguldījumu LU izaugsmē, savukārt par P. Šmitu vēsturiskā laikmeta kontekstā referātus lasīja LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ēriks Jēkabsons, LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Uldis Krēsliņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš un LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kļaviņš.
Konferencē referenti lielu izmanību veltīja P. Šmita ieguldījumam sinoloģijas studijās, analizējot to no dažādiem aspektiem. Par P. Šmita mēģinājumiem radīt mandarīnu gramatikas vingrinājumus vēstīja Pekinas Ārzemju studiju universitātes profesore Luo Wei ( 罗薇 ), par P. Šmita pētījumiem par Ķīnu stāstīja LU Konfūcija institūta Ķīnas puses direktors Shang Quanyu ( 尚劝余 ) un LU doktorante Lu Yan (吕妍). Vēl ar lasījumiem uzstājās LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Leons Taivāns, LU Konfūcija institūta Latvijas puses direktors Pēteris Pildegovičs, Starptautiskās ISMN aģentūras vadītājs Dr. Hartmuts Valravens (Hartmut Walravens), kā arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Austrumu manuskriptu institūta direktore Dr. Irina Popova (Ирина Попова). Pirmās dienas noslēgumā tika atklāta arī LU Bibliotēkas veidotā izstāde "Pēteris Šmits: No Raunas līdz Pekinai".
Otrās konferences dienu ar lasījumu par Pētera Šmita ieguldījumu valodniecībā atklāja LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete. Prorektore par konferences norisi stāsta: “Starpbrīžos aktīvi norisinās sarunas, kurās tiek apspriesti referenti un aktuālie temati. Visi klātesošie atzīst, ka konference ir ne tikai lietderīga un ar informāciju bagāta, bet arī ļoti interesanta. Humanitārajās zinātnēs šogad tas ir pats svarīgākais notikums, jo Pēteris Šmits bijis gan etnologs, gan sinologs, gan vēsturnieks, arī literatūras zinātnieks. Konferencē atspoguļojas Latvijas Universitātes virzība uz starpnozaru saikni, uz multidisciplinaritāti dažādos pētījumos, kā arī uz dažādu nozaru speciālistu sadarbību. Konference ir ļoti labs piemērs, kā ap vienu personību, vienu tematu var savstarpēji vienoties gan vēsturnieki, gan valodnieki, gan literāti, gan teologi, gan politologi.”
Prorektores iesākto tēmu par zinātnieka ieguldījumu valodniecībā turpināja LU Latviešu valodas institūta direktore Irēna Ilga Jansone un LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Ieva Kalniņa.
Otrās dienas turpinājumā par Pētera Šmita devumu latviešu folklorā stāstīja Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Monika Mihališina un LU Literatūras folkloras un mākslas institūta pētnieks Guntis Pakalns. Ar referātiem par P. Šmita kultūrvēsturisko mantojumu atmiņu institūcijās konferenci noslēdza LU Bibliotēkas pētniece Ilga Mantiniece, Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste Ilona Miezīte, LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas vadītāja Gunta Jaunmuktāne un Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētniece Mārīte Jakovļeva.
Par Pēteri Šmitu. Pēteris Šmits (1869-1938) bijis izcils valodnieks, etnogrāfs, etnologs, folklorists un sinologs, un Pekinas, Vladivostokas un Latvijas Universitātes profesors. Pēteris Šmits bija vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklēja gandrīz visas mandžūru un tangusu ciltis un veica plašus pētījumus par šo cilšu valodām. Pētera Šmita 150. gadadiena ir iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā 2018.-2019. gadam, novērtējot viņa ieguldījumu latviešu tautas folkloras vākšanā un sinoloģijas attīstībā kā Eiropā, tā Tālajos Austrumos. Pētera Šmita 150. gadadienas svinību aktivitātes tiek atbalstītas UNESCO Līdzdalības programmas ietvaros.
Konferences 25. aprīļa video ieraksti:
Konferenci atklāja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks, norādot, ka Universitātes atpazīstamību pasaulē veido tās personības un “Pēteris Šmits ar savu zinātniskās izaugsmes ceļu un personu ir parādījis, kā būt pasaules zinātnes attīstības priekšgalā un strādāt savas tautas labā.”
Turpinot konferences ievadtēmu par laikmeta vēsturisko raksturojumu, referēja LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Dr. hist. Uldis Krēsliņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Dr. hist. Tālis Pumpuriņš un LU Humanitāro zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Dr. hist. Kaspars Kļaviņš.
Konferences pirmās dienas otrā puse bija veltīta Pētera Šmita ieguldījumam sinoloģijas studijās. No Ķīnas Latvijā bija ieradusies Pekinas Ārzemju studiju universitātes profesore Luo Wei (罗薇), kā arī Ķīnu un reizē Latviju pārstāvēja LU Konfūcija institūta Ķīnas puses direktors Shang Quanyu (尚劝余) un LU doktorante no Pekinas Ārzemju studiju universitātes Lu Yan (吕妍). LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Dr. habil. theol. Leons Taivāns deva ieskatu Ķīnas reālijās XIX-XX gs. mijā - laikā, kad P. Šmita saistība ar Ķīnu bija visciešākā.
Konferences pirmās dienas otrā puse bija veltīta Pētera Šmita ieguldījumam sinoloģijas studijās. LU Konfūcija institūta Latvijas puses direktors Dr. h. c. philol. Pēteris Pildegovičs un viens no izcilākajiem P. Šmita atstātā mantojuma pētniekiem, tagad Starptautiskās ISMN aģentūras vadītājs, Dr. Hartmuts Valravenss (Hartmut Walravens) pievērsās prof. Šmita ieguldījumam ķīniešu un mandžūru valodas apmācībā un izpētē. Savukārt Krievijas Zinātņu akadēmijas Austrumu manuskriptu institūta direktore Dr. Irina Popova (Ирина Попова) skatīja viņa personību un ieguldījumu orientālistikā citu Baltijas reģiona pārstāvju kontekstā.
