Akadēmiskais centrsVai Antrimps, Potrimps, Pīkols, Puškaitis u.c. uzskatāmi par seno latviešu dieviem vai arī ir tikai tautiskā romantisma laikmeta literātu fantāzijas auglis, ko iedvesmojuši agrāko laiku svešzemju ceļotāju bieži vien nepārbaudītie un vairs nepārbaudāmie sacerējumi par latviešu kaimiņtautām? Kā radušies daudzie mūsdienās izplatītie priekšstati par dažādajiem mītiem un pasaules tautu mitoloģiju?
Šajā pētījumā autors, folkloras pētnieks Aldis Pūtelis vērtē ziņas par latviešu mitoloģiju un kultu, kas atrodamas dažādos rakstītajos avotos, latviski atstāstot šo darbu saturu un sastatot šo avotu veidotās versijas, meklējot ziņu pirmavotus, kā arī analizējot iespējamo izplatīto motīvu izcelsmi agrāk izveidotā rakstītajā tradīcijā. Darbs noraida uzskatu, ka ar fantāziju un dievību jaunradi nodarbojušies jaunlatvieši vai arī 17. gadsimta vēsturnieki, izsekojot dažādo ziņu attīstību rakstītos avotos, ievērojot reizēm pārāk brīvas interpretācijas radītās sekas un pārpratumus. Tādējādi tiek pierādīta vairāku latviešu folklorā neapstiprināto ziņu senāka izcelsme, kuras konkrēti avoti arī varētu nebūt vien autoru iztēle, taču šo avotu problēma pašlaik nav atrisināma.
Izdevumu veido 4 nodaļas, kurās aplūkots mīts un mitoloģija: teorijas, jēdziens, definīcija; mitoloģiskais teksts: folklora kā mitoloģijas avots; sniegtas ziņas par baltu mitoloģiju dažādos vēstures dokumentos; raksturoti senatnes dievi kā ievērojamas vēstures apliecinājums.
Grāmata sagatavota un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Valsts pētījumu programmas “Letonika – Latvijas vēstures, valodas, kultūras vērtības” projekta Nr. 4 “Kultūra un identitāte Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse” ietvaros.
Grāmatas beigās atrodams plašs kopsavilkums angļu valodā.
 Akadēmiskajā bibliotēkā notiks apgādā “Zinātne” izdotās Alda Pūteļa grāmatas “Domas par latviešu mitoloģiju: kā tika meklēts latviešu Panteons” atvēršanas svētki.){kind=link}