Akadēmiskais centrsIkviens zinātnieks, kas darbojas mūsdienu Rietumu akadēmiskajā pasaulē, saskāries ar bibliometriju – disciplīnu, kas analizē publikāciju sakarības, izmantojot kvantitatīvu analīzi un statistiku. Bibliometrija var būt vai nu aprakstoša, piemēram, aplūkojot, cik rakstus publicējusi kāda institūcija, vai novērtējoša, izmantojot citēšanas analīzi, lai noskaidrotu, kā šīs publikācijas ietekmē turpmākos citu zinātnieku veiktos pētījumus. Publikāciju uzskaite var noderēt noteiktu salīdzinājumu veikšanai, savukārt citēšanas analīze ļauj aplūkot rakstu ietekmi uz citiem, nosakot, cik bieži tie citēti. Citēšanas analīze var palīdzēt arī novērtēt zinātniskās peridikas izdevuma, organizāciju un valstu ietekmi dažādās pētniecības jomās.
Datu bāze bibliometrisko rezultātu ieguvei
M. el Aisati piedalījies izdevniecības Elsevier daudznozaru zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās un citēšanas informācijas datubāzes Scopus izveidē, kas laista klajā 2004. gadā. Datubāze ietver arī metodiski izvērtētus zinātniskos avotus, kurus publicējušas citas izdevniecības, un šobrīd ir plašākā šāda veida datubāze pasaulē.
Scopus mēra zinātniskā žurnāla prestižu vai ietekmi, ņemot vērā ne tikai žurnāla materiālu citātu skaitu, bet arī šo citātu avota nozīmīgumu vai ietekmi, tādējādi nodrošinot citātu skaita un kvalitātes apvienojumu.
Scopus dati veido pamatu pētniecības risinājumu un instrumentu kopumam. Scopus īpaši atlasītās datu līdztekus citiem datiem kalpo pētījumu, izvērtējumu, augstskolu reitingu veidošanai, kā arī komerciāliem projektiem. QS un THE augstskolu reitingi izmanto Scopus kā vienīgo bibliometrisko datu avotu, lai noteiktu augstskolas statusu pasaules mērogā, pēc vienotas metodes izvērtējot dažādus parametrus.
Lielo datu apjomu navigācija
Lekcijā tika īpaši uzsvērts bibliometrisko metožu potenciāls plašu datu apjomu apstrādē – šīs metodes ļauj izmantot progresīvas tehnoloģijas un analītiku, lai filtrētu un atlasītu informāciju no plašām datu kopām, sociālajiem tīkliem un sadarbības platformām, iegūtu nepieciešamo saturu, tādējādi uzlabojot rezultātus dažādās jomās: gūtu ieskatu pasaules pētniecības produktivitātē, palīdzētu pētniekiem atrast finansējumu, sadarboties ar kolēģiem, kļūtu par pamatu ārstu un medicīnas māsu pieņemtajiem lēmumiem, saīsinātu pētnieku ceļu pie izmantojamiem pētniecības un attīstības datiem, veidotu adaptīvas mācīšanās tehnoloģijas studentiem.
Bibliometrija pārdomātiem lēmumiem
Pārdomāta, zinātniskā informācijā pamatota lēmumu pieņemšana, vai nu tā būtu izvēle, kadā augstskolā mācīties, vai arī politikas veidošanā pieņemtie lēmumi, arvien ciešāk saistīta ar apsvērumiem, kas balstīti bibliometriskajos novērtējumos.
Lai gan augstas kvalitātes pētnieciskie mērījumi ļauj nonākt pie līdzsvarota, daudzpusīgi izvērtēta lēmuma, M. el Aisati uzsvēra divus pamatnoteikumus, kas jāievēro, izmantojot bibliometrijas instrumentus:
1. noteikums: vienmēr pieņemiet lēmumus, bakstoties kā kvalitatīvā, tā kvantitatīvā informācijā.
2. noteikums: vienmēr izmantojiet vairāk nekā vienu pētniecisko mērījumu moduli.
Neapšaubāmi, ka kvalitatīvā informācijā balstīti lēmumi ir labāki, tomēr vienlaikus kvantitatīvajiem mērījumiem jāpapildina, nevis jāaizstāj cilvēku spriestspēja.
Starptautiskais statuss un vietējā attīstība
Lekcijā tika demonstrēts bibliometrisko datu izmantojums, lai salīdzinātu valstu publicētos pētniecības sasniegumus, analizētu sadarbības tīklus un potenciālu. Atbildot uz jautājumu, vai tādi zinātniskās periodikas izdevumi, kas atzīti vienas valsts līmenī, tomēr nevar iekļūt Scopus, starptautiskajā datu bāzē, ir lietderīgi, M. el Aisati uzsvēra šo žurnālu nozīmi kā pirmo soli, lai jaunie zinātnieki apgūtu prasmes, kas nepieciešamas publikācijas sagatavošanai, un tā tiktu apstiprināta publicēšanai. Tieši šīs iemaņas var turpmāk kalpot kā atspēriena punkts, lai publicētos starptautiski atzītos izdevumos.
Atgriežoties pie bibliometrisko instrumentu potenciāla, analīze, kas apskata vairāk nekā tiešu citātu skaitu, bet sniedz informāciju par faktiskajām atsaucēm uz kādu avotu, ļauj atklāt nākotnes sadarbības partnerus vai iespējas. Šāda informācija arī atrodama Scopus datubāzes Article Metrics modulī un ļauj virzīt jaunus pārrobežu pētniecības projektus.
LU Zinātnes mājā 2019. gada 5. aprīlī nolasītās Elsevier viceprezidenta M. el Aisati lekcijas “Bibliometrija kā pētījuma pētniecības novērtēšanas instruments” materiāls angļu valodā pieejams šeit.
