Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas kolekcijā atrodas divi 19. gadsimta mikrofotouzņēmumi, kas savulaik ir atsūtīti no Zviedrijas un iekļaujas “Heinriha Skujas mantojums” apakškolekcijā, kurā ir gan herbārija materiāli, iežu paraugi ar aļģu klājumu, gan arī ilustrācijas publikācijām, grāmatas, vēstules, diapozitīvi, fotoattēli un personiskās lietas. Nav zināms, kā šie abi fotouzņēmumi ir nonākuši algologa H. Skujas īpašumā.
Neskatoties uz to, ka 1839. gadā, kad tika publiskots jaunais izgudrojums fotogrāfija, vislielāko interesi un prieku par to izrādīja tieši zinātnieki, kas novērtēja doto iespēju iegūt precīzu attēlu, tomēr zinātnes fotogrāfijas no 19. gadsimta ir saglabājušās maz, tas attiecas arī uz mikrouzņēmumiem.
Viens no 19. gadsimta uzņēmumiem LU Muzeja Botānikas kolekcijā ir kramaļģu (Bacillariophyceae) mikrofotogramma, ko veicis Dr. chem. Aleksandrs Poehl (Alexander Poehl, 1850 – 1908) Pēterburgā. Fotogramma ir attēls, ko iegūst tieši uz fotomateriāla bez fotoaparāta starpniecības. Šajā gadījumā tā ir montāža, kramaļģu paraugi rindās izkārtoti vienā palielinātā uzņēmumā, parādot to daudzveidību. Tās ir mikroskopiskas vienšūnas vai koloniju aļģes, kuru šūnas ir ietvertas caurspīdīgās krama (silīcija dioksīda) bruņās. Tā ir plaši izplatīta un sastopamas gan saldūdeņos, gan jūrās, gan augsnē.
Otrā fotogrāfijā ir fiksēts lapas šķērsgriezums, kā norādīts paskaidrojuma tekstā - “samitrināta tējas lapa ar pelējuma sporām”. Šo uzņēmumu 1890. gadā veicis Pēterburgas ķīmiķis, farmaceits Aleksandrs Peļs (Александр Васильевич Пель, 1850 – 1908).
Latviešu algologs Heinrihs Leonhards Skuja (1892– 1972) piedzima Majoros, mācījās vietējā Labdarības skolā un jau agrā jaunībā daudz ceļoja. Pirmā pasaules kara laikā viņš pārcēlās uz dzīvi Baku, kur strādāja par tehniķi - zīmētāju. Latvijas Neatkarības kara laikā H. Skuja atgriezās Latvijā un tika mobilizēts par zīmētāju Armijas virspavēlnieka štāba tehniskajā daļā. 1922. gadā viņš demobilizējās un iestājās LU Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē dabaszinātņu nodaļā par brīvklausītāju. Šeit viņš ieguva godalgu par darbu “Mērsraga - Ragaciema piekrastes aļģu flora” un tika ieskaitīts Dabaszinātņu nodaļas studentu skaitā. 1929. gadā viņš pabeidza studijas un turpināja strādāt LU. Pateicoties viņa pētījumiem, Latvijā zināmo aļģu sugu skaits palielinājās no 200 līdz 2300 sugām, bet viņš pētīja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu aļģu materiālus, 1943. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Pētījumi par Ķīnas, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”. Otrā pasaules kara beigās H. Skuja devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. No 1947. gada kļuva par asociēto profesoru Upsalas universitātē. 1958. gadā gadā Upsalas Universitātē viņam piešķīra doctor honoris causa grādu, bet 1962. gadā par izciliem pētījumiem saldūdeņu algoloģijā piešķīra Bjerkena (Björken) godalgu. Viņa vārdā nosauktas vairākas aļģu ģintis un sugas.
