Akadēmiskais centrs
Heinrihs Leonhards Skuja dzimis 1892. gada 8. septembrī Majoros, Jūrmalā. Pabeidzis vietējo Labdarības skolu H. Skuja, apceļojis Rietumindiju, Meksiku, Zviedriju, Vāciju, Holandi, Azerbaidžānu. Baku strādājis par tehniķi-zīmētāju. Pēc atgriešanās Latvijā 1920. gada pavasarī ieskaitīts Armijas virspavēlnieka štāba tehniskajā daļā par zīmētāju. Pēc demobilizēšanās 1922. gadā iestājies LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā par brīvklausītāju. Kā brīvklausītājs ar darbu “Mērsraga - Ragaciema piekrastes algu flora” studentu darbu konkursā ieguvis pirmo godalgu un, - pamatojoties uz Dekānu padomes lēmumu ticis ieskaitīts Dabaszinātņu nodaļas studentu skaitā. 1922. gadā viņš sācis strādāt par subasistentu Augu morfoloģijas un sistemātiskās botānikas institūtā. Pēc nodaļas pabeigšanas strādājot universitātē, H. Skuja veicis plašus Latvijas algofloras pētījumus. 20. un 30. gados periodikā publicēti daudzi H. Skujas raksti par Latvijas aļģēm. Pateicoties H. Skujas pētījumiem, Latvijas aļģu florā sugu skaits palielinājās no 200 uz 2300. H. Skuja Latvijā aprakstījis 50 zinātnei jaunas aļģu sugas un varietātes, 17 jaunas ģintis un 2 dzimtas. Par aļģu pētījumiem H. Skuja 1929. gadā saņēmis Kultūras fonda, bet 1931. gadā Kr. Barona prēmiju.
1944. gadā H. Skuja emigrēja uz Zviedriju. Tur no 1947. gada bijis asociētais profesors Upsalas Universitātē, kur strādājis līdz aiziešanai pensijā 1961. gadā. Darba gados Upsalas Universitātē H. Skuja veicis plašus Zviedrijas saldūdens aļģu pētījumus, par ko uzrakstītas daudzas publikācijas, bet 1948. gadā publicēta liela monogrāfija “Taxonomie des Phytoplanktons einiger Seen in Uppland”. H. Skuja miris 1972. gada 19. jūlijā Zviedrijā, Upsalā.
Dzīvojot un strādājot Upsalā, H. Skuja vācis un apkopojis savā bibliotēkā dažādus ar botāniku un bioloģiju saistītus materiālus – monogrāfijas, periodiskos izdevumus, atsevišķus rakstus no tiem – no visām pasaules malām. Monogrāfiju kolekcija ietver sevī ap 120 dažādu nosaukumu angļu, vācu un zviedru valodās, kuri aptver dažādas dabaszinātņu nozares – ķīmiju, zemes zinātnes un ģeoloģiju, ekoloģiju, ģenētiku, citoloģiju, virusoloģiju, mikrobioloģiju, botāniku, zooloģiju, fizioloģiju u. c. Visplašāk pārstāvēta ir H. Skujas sirdslieta – fikoloģija (zinātne par aļģēm).
Lai iepazītos ar krājumā esošo monogrāfiju uzskaitījumu, LU Muzejs aicina izmantot Valsts nozīmes bibliotēku elektronisko kopkatalogu, meklēšanas logā ierakstot frāzi “Skujas privātbibliotēka”, izvēloties meklēt pēc Visiem laukiem un spiežot pogu Meklēt (skat. 2. att.). Iegūtos rezultātus var kārtot pēc dažādiem parametriem (skat. 3. att.). Spiežot uz izvēlētās monogrāfijas nosaukuma, var aplūkot informāciju par autoru, izdevēju, izdošanas gadu, apjomu, tematisko priekšmetu u. c. informāciju (skat. 4. att.). Ja izvēlētajai monogrāfijai Eks. pa filiālēm atrodas LUB:Muzejs, tad tā ir apskatāma muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās Kronvalda bulvārī 4, 122. telpā, iepriekš piesakot apmeklējumu kolekcijas krājuma glabātājai Daigai Jamontei pa e-pastu daiga.jamonte@lu.lv. Monogrāfijas apskatāmas uz vietas, uz mājām netiek izsniegtas. Ir pieejams skenēšanas pakalpojums.
 absolventa, biologa algologa Heinriha Skujas (1892–1972) privātbibliotēkas monogrāfiju kolekcija pieejama LU Muzeja Botānikas kolekcijās Kronvalda bulvārī 4. ){kind=link}