Ar saknēm Latgalē
“Ceļamaizes” stipendijas mecenātu lokam ir pievienojies Pīters Aloizs Ragaušs, pateicoties kuram, sākot ar 2019./2020. akadēmisko gadu, turpmāk tiks piešķirtas papildus divas īpašas stipendijas LU pamatstudiju 1. kursa studentiem, kuru izcelsme meklējama Latgalē. Stipendija “Ceļamaize” paredzēta centīgiem, mācībās spējīgiem un sabiedriskajā dzīvē aktīviem jaunajiem studentiem, lai veicinātu izaugsmi un izcilību.
Pīters A. Ragaušs uzaudzis Mičiganas štatā, taču viņa vecāki un vecvecāki bija dzimuši Latvijā. Dzimtas saknes ir meklējamas Latgalē – māte bija no Rogovkas puses, bet tēvs no Viļānu puses. Viena daļa Pītera vecvecāku tika izsūtīti uz Sibīriju, kamēr otra puse ģimenes Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, līdz nonāca ASV.
Laikā, kad Pīters uzauga Mičiganā, vietējai latviešu kopienai bija sava katoļu baznīca, kurā pulcējās aptuveni 250 cilvēku – visi katoļi no Latgales. “Mēs to nosaucām par mūsu pašu Aglonas lēdiju,” Ragaušs atminas. Kad 1989. gadā sāka pavērties ceļošanas iespējas uz savu Tēvzemi, Pīters kopā ar savu māti un māsu pirmo reizi apmeklēja Latviju, ņemot līdzi čemodānus pilnus ar kosmētiku, medikamentiem un citām patēriņa precēm, kuras Latvijā tobrīd bija grūti iegūt. Vēlākos gados viņš Latvijā satika savas māsīcas, ar kurām joprojām turpina uzturēt saikni.
Ziedojums LU var radīt nozīmīgu ietekmi uz kāda dzīvi
Kā viens no jaunākajiem LU fonda partnerorganizācijas "Friends of the University of Latvia" (dib. 2012) valdes locekļiem P. A. Ragaušs iedvesmo ar savu sparu un apņēmību Latvijas augstākās izglītības, biznesa attiecību un kultūras veicināšanā. Atbildot uz jautājumu, kāpēc ziedot augstākajai izglītībai, Pīters A. Ragaušs min piemērus, cik tālu jauni, enerģiski un talantīgi cilvēki var tikt, ja tie saņem papildu atbalstu. Balstoties vien viņa pieredzē ar BAFF apmaiņas programmu, kurā neseniem Baltijas valstu augstskolu beidzējiem ir iespējas doties uz ASV gadu ilgā praksē savā studiju jomā, divi BAFF absolventi šobrīd strādā Latvijas un Lietuvas valdībā. “Šiem programmas absolventiem jau bija labas sekmes augstskolā, un tāpēc tos izraudzījās programmai, kas palīdzēja veicināt viņu izaugsmi un nonākšanu esošajos amatos. Universitātes parasti darbojas deficīta, nevis pārpalikuma apstākļos, tāpēc, lai šie studenti varētu saņemt papildus atbalstu, visbiežāk ir nepieciešams privāts ieguldījums,” piebilst Ragaušs.
Pēc Pītera A. Ragauša domām, ja labākie studenti – jaunieši ar augstākajām sekmēm un labāko sniegumu – ir tie, kas iegūst stipendijas, tad, atbalstot tās universitātes un fondus, kas tālāk piedāvā šīs stipendijas, tu pēc noklusējuma atbalsti labākos studentus, kuri visticamāk ar laiku nonāks vadošos amatos. “Tāpēc tu vari būt gandrīz pārliecināts, ka tavs ieguldījums nonāk daudzsološāko studentu atbalstam un perspektīvāko valsts nākotnes līderu sekmēšanai,” uzskata Ragaušs.
Kā Hārvardas Universitātes absolvents Pīters A. Ragaušs varētu ziedot savai alma mater. Taču, kā norāda Ragaušs, Hārvarda jau saņem pietiekami daudz finansējuma, kamēr ziedojumiem citviet varētu būt lielāka pievienotā vērtība. “Es varu ziedot šeit, ASV, vai arī varu to darīt salīdzinoši mazā valstī kā Latvijā. Ziedot Latvijā atmaksātos vairākkārtīgi un radītu daudzkārt lielāku ieguvumu nekā ASV. Bieži tieši šādi motivēju citus – tu varētu ziedot, piemēram, Kalifornijas Universitātei Losandželosā (UCLA) vai Hārvardai, taču, ziedojot Latvijas Universitātei, ziedojums daudz nozīmīgāk izmainīs kāda dzīvi. Un šis princips ir attiecināms uz jebkuriem filantropiskiem centieniem,” secina Ragaušs.
Latviskais gars Hjūstonas kopienā
Šobrīd dzīvojot Hjūstonā, Pīters vairākas reizes gadā vietējai Hjūstonas latviešu kopienai rīko kopīgus saietus par godu Latvijas nacionālajiem svētkiem un pēdējā laikā sācis rīkot arī latviešu filmu vakarus. Zīmīgi, ka pirmā tika rādīta latviešu kino melodrāma “Cilvēka bērns”, kas ataino kādas Latgales ģimenes dzīvi un stāsta par tradīcijām, vērtībām, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. “Maijā pie mums ciemosies deju grupa “Matenieki”, kā arī Māra Briežkalna kvintets “Rothko in Jazz”, tas ir nozīmīgi it īpaši tāpēc, ka pie mums Hjūstonā atrodas Marka Rotko kapella,” sajūsmā dalās Ragaušs. “Mēs cenšamies rīkot pietiekami daudz pasākumu, lai cilvēkiem ir iespēja iepazīties un socializēties. Kopiena ir diezgan aktīva un lielākā daļa aktivitāšu notiek manā dzīvesvietā.” Hjūstonas latviešu kopiena sanāk kopā arī Līgosvētkos, Jāņos un Neatkarības dienā.
“Es devos pensijā pirms četriem gadiem, tad arī uzreiz sāku iesaistīties ar Latviju saistītās nodarbēs. Latvija ir maza valsts, kur ir viegli koncentrēt savu uzmanību un kur visi viens otru pazīst,” saka Ragaušs. Šo pēdējo četru gadu laikā Pīters A. Ragaušs ir devis bagātīgu ieguldījumu latviešu, jo īpaši latgaliešu kultūras saglabāšanā un popularizēšanā. Īpaši ievērojama ir Pītera loma kā galvenajam varonim latviešu un ASV kino balvu godalgotajā dokumentālajā filmā “Likteņzeme” – stāstā par viņa pēc Otrā pasaules kara nošķirtās dzimtas meklējumiem Tomskā, Sibīrijā. Viņš ir arī nodrošinājis tulkojumus angļu valodā tādām latgaliešu filmām kā “Latgalīši Pīterpīlī” un “Gambits 1917”, un viņa latgaļu tēvoča Joņa Cibuļska rakstītajām grāmatām, kā arī ir atbalstījis daudzus citus projektus ar mērķi popularizēt latgaļu kultūru – filmas, grāmatas, izstādes un koncertus. Par godu Neatkarības dienai pagājušogad Pīters A. Ragaušs arī līdzfinansēja Niagāras ūdenskrituma izgaismošanu Latvijas karoga krāsās, un viņš pašmācības ceļā iemācījās spēlēt tradicionālo latviešu stīgu instrumentu kokli.
EN: PATRON OF THE MONTH. Latgalian philanthropist in America: Peter A. Ragaušs