Akadēmiskais centrsŠā gada janvārī, izmantojot tiešās intervijas, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciālu. Aptauja tika veikta LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka Dr. Mārtiņa Kaprāna vadībā, sadarbojoties vadošajām Baltijas valstu socioloģisko pētījumu kompānijām. Apritot Krimas aneksijas piektajai gadskārtai, aptaujas ietvaros tika iegūti arī dati par Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmēm pret ģeopolitisko situāciju, kas izveidojās pēc Krimas aneksijas – Krievijas-Ukrainas konflikts, Rietumu sankcijas pret Krieviju, Krievijas radītais militārais apdraudējums Baltijas valstīm un NATO nostiprināšanās Baltijas valstīs.
„Aptaujā apzināti izvēlējāmies iekļaut jautājumus, kas Baltijas valstu iedzīvotājiem tika uzdoti arī 2015. gadā. Tas ir ļāvis iegūt drošticamu un reprezentatīvu mērījumu ne tikai par pašreizējo sabiedriskās domas noskaņojumu, bet arī par šī noskaņojuma dinamiku četru gadu laikā,” stāsta pētījuma vadītājs M. Kaprāns. Viņš atklāj, ka aptaujas rezultāti liecina par būtiskām izmaiņām Baltijas sabiedriskajā domā. Tas šodien ļaujot labāk novērtēt un skaidrot Kremļa ģeopolitisko naratīvu iespējamo ilgtermiņa ietekmi un šīs ietekmes robežas.
Aptaujas datu prezentācija notiks Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā. Prezentācijas sākums plkst. 13.00. Aptaujas rezultātus komentēs Dr. Mārtiņš Kaprāns un Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Dr. Ieva Bērziņa.
 Filozofijas un socioloģijas institūts prezentēs sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret ģeopolitisko realitāti, kas ir izveidojusies piecus gadus pēc Krimas aneksijas.){kind=link}