Otrdien, 26. februārī, Latvijas Universitātes (LU) un “Iespējamās misijas” (IM) kopīgi rīkotajā pasākumā “Zinātnes kafejnīca”, kas norisinājās Zinātņu mājā, eksperti iepazīstināja ar saviem pētījumiem izglītības jomā un akcentēja, to, ka izglītības kvalitāte nevar pārsniegt skolotāju kvalitāti.

Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” projektu vadītājs un bijušais Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes ekonomists Kristaps Svīķis uzsvēra: “Labklājības sasniegšanai Latvijā nepieciešams vairāk izcilnieku, sākot jau ar vidusskolām, taču vidusskolu beidzēju sekmes pasliktinās, piemēram, par to liecina centralizēto eksāmenu vidējais vērtējums matemātikā.” Viņš iepazīstināja ar izcilas izglītības sistēmas trīs noteicošajiem faktoriem:

  • Svarīgi, lai par skolotājiem strādā vai kļūst studenti ar atbilstošu motivāciju;
  • pārdomāta un nepārtraukta skolotāju attīstīšana par augsti profesionāliem skolotājiem;
  • uz vienlīdzību (equity) vērsta izglītības sistēma, kas nodrošina iespēju katram bērnam saņemt kvalitatīvu izglītību.

Iespējamās misijas absolvents, Mārupes vidusskolas Matemātikas un Fizikas skolotājs, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pedagoģijas doktorants Aleksandrs Vorobjovs iepazīstināja ar savu doktorantūras pētījumu un stāstīja, ka, pirmkārt skolēnus nevajadzētu iebaidīt, ka matemātika ir sarežģīta un otrkārt skolotāja galvenais uzdevums ir parādīt matemātikas kopsakarības skolēnam saprotamā un skaidrā veidā. Matemātikai esot nepieciešams “rebrands” jeb nemitīga tēla atjaunošana. “Skolēnu prasmes, kas visvairāk ietekmē rezultātu matemātikā ir: problēmu risināšanas prasme, modelēšana, matemātiskā intuīcija un pašrefleksija. Par problēmu mūsdienās var uzskatīt situāciju, kad skolēnam jāpielieto esošās zināšanas jaunā, nestandarta situācijā vai jāsintezē jauna ideja,” paskaidroja A. Vorobjovs.

Labas izglītības pamatiezīmes  ir produktivitāte, efektivitāte, vienlīdzība, un izdevīgums. “Edurio” līdzdibinātājs Jānis Strods vairāk no šīm izcēla efektivitātes vajadzību, kas minēta Schildkamp and Poortman pētījumā: “Lai ieviestu efektīvāku izglītību praksē ir vajadzīga labāka profesionālā pilnveide, piemēram, jābūt skaidrai sasaistei ar mācību darbu, jāstrādā komandā un vajadzīgs ilgstošs apmācību process vismaz viens mācību gads.” Viņš uzdeva jautājumu – kāpēc efektivitāte ir svarīga? Efektīva izglītības sistēma ir svarīga, jo tā nodrošina augstākus skolēnu sasniegumus, ietaupa  resursus, un veido konstruktīvu pieeju profesijai.

LU vadošā pētniece Rita Birziņa un Dagnija Cēdere izstrādājušas pētījumu “Mācīties skolā un studēt augstskolā - vai tas ir tik atšķirīgi?” Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāpēc 1. kursa studentiem ir grūtības ar adaptāciju studijām. “Zinātnes kafejnīcā” R. Birziņa iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem – lielākoties iemesli kāpēc studenti agrīni pārtrauc studijas LU ir: 20% no aptaujātajiem min, ka viņiem trūkst motivācijas turpināt studijas, 19% studijas pārtrauc personisku iemeslu vadīti, bieži studenti mācības nevar apvienot ar darbu.

Galvenie faktori, kuri ietekmē studijas 1. semestrī ir personīgie (saistīti ar studentu spēju piedalīties studiju procesā) un organizatoriskie faktori (personāls respektē/nerespektē studenta vajadzības).

“Lai gan studenti uzskata, ka viņu priekšzināšanas ir pietiekamas studijām, tomēr realitāte ir cita, par to liecina CE rezultāti un sekmes studijās. Lai sekmīgi mācītos, studentam vajadzētu būt vienlīdz nozīmīgām priekšzināšanām ne tikai atsevišķos (izvēlētajos) mācību priekšmetos, bet visā eksakto zinātņu blokā: bioloģijā, ķīmijā, fizikā un matemātikā,” secināja R. Birziņa.

Pasākumu rīkoja LU sadarbībā ar izglītības programmu “Iespējamā misija”, kas darbojas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā.

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

FOTO no pasākuma

Pasākuma pilnais video ieraksts 

Dalībnieku prezentācijas:

Aleksandrs Vorobjovs “Kuram vajag matemātiku?

Kristaps Svīķis “Kādas ir TOP izglītības sistēmu kopīgās iezīmes

Jānis Strods “Izglītības efektivitāte

Dr. paed. Rita Birziņa, Dr. chem. Dagnija Cēdere “Mācīties skolā un studēt augstskolā - vai tas ir tik atšķirīgi?

Dalīties

Saistītais saturs