Ziedojums LU – pateicībā par sasniegto

Ar ko šobrīd nodarbojaties?

Ikdienas darbs, kurā pavadu visvairāk laika, ir uzņēmumā "Samsung". Esmu "lielo klientu" vadītājs. Strādāju tieši ar tehnoloģijām, telefoniem, visām IT iekārtām. Sadarbojos ar Latvijas lielākajiem operatoriem. Teiksim tā, esmu atbildīgs par sadarbību un visu, kas notiek starp operatoriem un uzņēmumu. Darbs ir ļoti interesants, jo saistīts ar to, kas notiek pasaulē. Industrija ir ļoti mainīga. Paralēli, protams, cenšos pastāvīgi pilnveidoties. Šobrīd nelielā draugu lokā esam uzsākuši pavisam nelielu sava alus ražošanu.

Kuras augstskolā iegūtās zināšanas noder visbiežāk?

Ar manu darbu ļoti labi sasaistās visas iegūtās vadības zināšanas. Iespējams, nevarētu teikt, ka mācību laikā mēs iedziļinājāmies kādā tēmā ļoti, ļoti detalizēti, bet studijas aptvēra visus iespējamos biznesa procesus, kādi uzņēmumā vispār ir iespējami. Esot lielo klientu vadītājam, ir jāzina viss – mārketings, tirdzniecība, pat jurisprudence. Bieži vien jāsagatavo dažādi līgumi. Zinu, ka mēdz pārmest, ka biznesa vadības studijas ir pārāk vispārīgas, bet manā gadījumā tas ir ļoti palīdzējis.

Kāds ir lielākais ieguvums no mācībām augstskolā?

Latvijas Universitātei viennozīmīgi vienmēr ir bijis savs vārds. Protams, var iemācīties specifiskas zināšanas, kas nepieciešamas darbam, bet, manuprāt, universitātē iemāca arī ļoti labu struktūru, kā arī prasmi mācīties un pilnveidot sevi. Nekad jau nevar zināt, kas īsti darbavietā būs jādara, bet tiek iemācīta laba struktūra, kā var sevi pilnveidot gan ilgtermiņā, gan arī gadījumos, kad steidzami nepieciešams kaut ko saprast, jo ir apgūts, kur un kā vajadzīgo meklēt. Skaidrs, ka cilvēki nevar zināt visu, bet tā struktūra ļoti palīdz.

Kā Jūs šobrīd palīdzat un atbalstāt  Latvijas Universitāti?

Es, protams, atbalstu savu alma mater. Viennozīmīgi esmu aizstāvējis LU vārdu dažādās darba intervijās, iepazīšanās reizēs ar biznesa partneriem vai sarunās vispār. Vienmēr par LU stāstu tikai labas lietas. Es pats saprotu – kurš cits, ja ne es aizstāvēs LU vārdu? Tā ir mana alma mater, tāpēc, pirmkārt, jebkurā ikdienas situācijā, kurā tiek runāts par izglītību vai pieminēta Latvijas Universitāte, es vienmēr to aizstāvu. Otrkārt, ik pa laikam kaut ko noziedoju LU fondam, jo esmu tiešām pateicīgs, ka tas man palīdzēja laikā, kad biju ieguvis stipendiju. Tagad arī man jāuzliek atgādinājums, lai atcerētos noziedot (smejas). Treškārt, ja ir kāda iespēja, kādi pētniecības projekti, kuros iesaistīties, tad cenšos palīdzēt universitātei. Maģistrantūras laikā bija doma uzreiz doktorantūrā stāties, diemžēl nesanāca to īstenot aizņemtības dēļ.

Ja studētu vēlreiz, ko Jūs mainītu studiju procesā?

Man studiju laikā diemžēl nesanāca izmantot Erasmus+ sniegto iespēju. Es droši vien mēģinātu vairāk tādā starptautiskā vidē praktizēties. Pēc tam, par laimi,  man bija iespēja starptautisku pieredzi iegūt citur, tomēr ļoti būtu vēlējies izmantot to bakalaura studiju laikā. Vēlētos arī vēl vairāk iesaistīties ārpusstudiju aktivitātēs. Noteikti būtu vēl aktīvāks, jo tas dod labu redzējumu ārpus mācību vides.

Studiju laikā ieguvāt vairākas stipendijas. Kā tās palīdzēja studiju procesā?

Patiesībā tās ļoti atviegloja mācību procesu. Pirmā, tāda redzamākā daļa, protams, bija finansiālais atbalsts. Nebija tik daudz jādomā par papildus līdzekļu iegūšanu. Bet, otrkārt, kad saņēmu pirmo stipendiju 2011. gadā, tā bija K. Morberga stipendija, biju ļoti pateicīgs, jo tas bija liels morāls grūdiens. Tajā mirklī daudzas lietas un notikumi bija iestrēguši. Es it kā nebaidos no neveiksmēm, no tām var daudz mācīties, bet tolaik tas bija liels morāls grūdiens, lika noticēt tam, ka es tiešām kaut ko varu. Tagad atskatoties, tas finansiālais novērtējums pat bija mazāk svarīgs. Savukārt 2014./2015. akadēmiskajā gadā saņēmu Pētera Avena labdarības fonda "Paaudze" Izcilības stipendiju.

Ieteikumi studentiem, kuri cer iegūt stipendiju

Pirmkārt, iesaku izlasīt, kas ir nepieciešams, piesakoties stipendijai. Otrkārt, nevajag iekrist otrā galējībā – baidīties pieminēt kaut ko, kas šķiet nesvarīgi konkrētajai stipendijai, jo tas nevienam neinteresē. Mūsdienās mainās darba vide un cilvēku uztvere vispār par to, ko nozīmē "veiksmīgs". Veiksmes faktors ikkatram var būt visdažādākais. Trakas idejas un citādāku pieeju ir jānovērtē, un bieži vien, manuprāt, tās arī tiek novērtētas, piešķirot stipendiju. Iesaku padomāt par to, kas tevi padara citādāku nekā citus, un kā to vari izmantot.

Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

Doktorantūras studijas, kas pagaidām gan vairāk vēl ir kā sapnis. Es tiešām ļoti gribētu, bet līdz šim tas fiziski nav bijis iespējams, jo darbs un vēl citi projekti, kurus cenšos attīstīt, diemžēl ierobežo. Atliek kārtīgi padomāt un, iespējams, sastrukturēt savu dzīvi nedaudz citādāk, lai tas kļūtu iespējams.