Ziņojumā “Rakstura un tikumiskās audzināšanas kultūrvēsturiskā izpēte Latvijā un pasaulē” apkopoti populārzinātniskā veidā angļu un latviešu valodā Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošā pētnieka Dr. Manuela Fernandeza pēcdoktorantūras projekta pirmajā gadā veiktie pētījumi.

Kādas ir rakstura un tikumiskās audzināšanas valdošās teorijas un labākās prakses starptautiskajā arēnā? Kā tiek sagatavoti skolotāji šajā jomā? Kā varētu raksturot rakstura un tikumiskās audzināšanas pagātni un tagadni Latvijā? Kādas ir institucionālās un metodoloģiskās vajadzības, lai paceltu tikumiskās un rakstura audzināšanas kvalitāti Latvijas izglītības sistēmā? Šādi ir pētījuma jautājumi, kas tika aplūkoti pirmajā pēcdoktorantūras gadā.

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, tika veikti vairāki pētījumi, kas apkopoti šajā ziņojumā populārzinātniskā veidā. Ziņojums strukturēts 3 daļas: pirmajā daļā aplūkotas starptautiskās perspektīvas rakstura un tikumiskās audzināšanas jomā attiecībā uz skolas praksi un skolotāju sagatavošanu. Otrajā daļā aplūkots tikumiskās audzināšanas vēsturiskais aspekts Latvijā, no Latvijas neatkarības iegūšanas līdz mūsdienām. Ziņojumā arī izklāstīta rakstura un tikumiskās audzināšanas izpratne Latvijas izglītības sistēmā mūsdienās, balstoties uz aptuveni 2250 anketām, ko apzinīgi aizpildīja skolēni, topošie pedagogi, skolotāji, vecāki, un skolas vadītāji no visiem Latvijas reģioniem. Trešajā ziņojuma daļā tiek prezentēta vajadzību analīze un piedāvāti ieteikumi rakstura un tikumiskās audzināšanas pilnveidošanai Latvijas skolās.

Ziņojuma galvenais secinājums ir tas, ka Latvijā ir nozīmīgs vecāku un skolotāju atbalsts mērķtiecīgai rakstura un tikumiskās audzināšanas īstenošanai skolā. Latvijas likumdošanā ietvertās vērtības un tikumi ir integrēti skolu reformas projektā Skola2030, kurā tiek atzīta skolēnu paradumu veidošanās un nostiprināšanas nozīme. Tomēr, tajā vēl nav skaidri atrunāta un plānota iespēja tieši mācīt tikumus un vērtības, sekmējot skolēnu morālo ieradumu veidošanos skolā sadarbībā ar ģimenēm. Tiesa, skolēni var patstāvīgi uzvērt rakstura un tikumības īpašības skolā un ārpus tas, bet starptautiskā pieredze rāda, ka ir arī iespējams saplānot un mērķtiecīgi veicināt skolēnu morālo attīstīšanos skolā. Pētījums atklāja arī vajadzību atbalstīt skolotājus institucionāli un metodoloģiski šajā jomā.

Ziņojums angliski pieejams šeit, bet latviski – šeit.

Ziņojums izveidots pēcdoktorantūras pētījuma “Izglītības modernizācija Latvijas skolās, īstenojot inovatīvu pētniecībā balstītu programmu par 21. gadsimta kompetencēm un tikumu ētikas attīstību ar virtuālās telpas atbalstu (ARETE-school)” 1.1.1.2/VIAA/1/16/0712 2. aktivitātes ietvaros.

Dalīties