Latvijas Universitātes zinātnieki — pētniece Līga Brasliņa, profesore Anda Batraga, docente Jeļena Šalkovska, Dr. oec. Ģirts Brasliņš, doktoranti Aija Legzdiņa un Ilgvars Rukers — vairāku gadu garumā padziļināti pētījuši inovāciju fenomenu mūsdienu ekonomikā ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Lai gan pētījumu virsmērķis ir padziļināti pētīt komerciālu veiksmīgu inovāciju kopsakarības, pētnieki ir atklājuši sešas inovāciju tendences, kas aizvien būtiskāk ietekmē patērētāju izvēli ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā.
Bezsvara inovācijas
Patērētājs arvien vairāk izvēlas pieredzi, nevis īpašumu. Materiālās inovācijas sarūk. Patērētāji arvien augstāk novērtē nemateriālās preces, kas sniedz jaunu emocionālu pieredzes piedzīvojumu. Materiālo preču vietā patērētāji priekšroku dod netaustāmam piedzīvojumam, pakalpojumam vai īrei. Patērētāji iegūst milzīgu apjomu informācijas, kas to izglīto par mainīgajiem sociāliem kultūras, ekonomikas procesiem. Pieaugot patērētāju pašapziņai, tiek izdarīti apzinātāki patēriņa lēmumi – arvien vairāk cilvēku izvēlas lietas īrēt, nevis iegādāties tās īpašumā. Izskatās, ka ir pagājis laikmets, kad mantas piederība noteica statusu. Pēc inovāciju patēriņa, mēs novērojam, ka patērētājiem vairs nav dziļu attiecību ar tam piederošajām lietām. Tā vietā ienāk vēlme atrast emocionālu piedzīvojumu.
Jaudīgas inovācijas nāk no Ķīnas
Pašreiz mēs inovāciju pētniecībā redzam paradigmu maiņu. Ja agrāk Āzija izmantoja svešas inovācijas, tad pašlaik viņi rada tās paši. Globālā ekonomikas izaugsme ir piedzīvojusi milzīgu pāreju uz jaunattīstības tirgiem. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam Ķīnas ekonomika būs 1,8 reizes lielāka nekā ASV. Šī ekonomika ir strauji augusi laikā, kad attīstītās valstis ir piedzīvojušas salīdzinoši lēnāku izaugsmi. Daudzas attīstītās valstis ir piedzīvojušas zemu iedzīvotāju skaita pieaugumu un progresa trūkumu inovāciju jomā kopš 2008./2009. gada globālās finanšu krīzes. Tiek prognozēts, ka 13 gadu laikā no 2018. līdz 2030. gadam attīstītās ekonomikas reālajā izteiksmē pieaugs par 20% - pusi no izaugsmes līmeņa, ko mēs pieredzējām 13 gadu laikā pirms finanšu krīzes. Arī Ķīnas vietējo uzņēmumu zīmoli, kas tiek pārdoti tikai Ķīnā, ierindojas starp vadošajiem pasaules zīmoliem, piemēram “Mengniu” un “Yili”.
Arvien būtiskāku tirgus daļu ieņem ar tehnoloģijām saistītas inovācijas
Pēc “Euromonitor” datiem, 2018. gadā globālo interneta lietotāju skaits sasniedza 3,6 miljardus, kas ir puse pasaules iedzīvotāju. 1/3 daļa no interneta lietotājiem dod priekšroku tiešsaistes saziņai, nevis citiem komunikācijas līdzekļiem. Šodien divām trešdaļām pasaules mājsaimniecību pieder viedtālrunis. Savienojamība ir jaunā inovāciju norma, kuru pirms 10 gadiem pat nevarējām novērot. Pēdējo desmit gadu laikā interneta lietotāju skaits ir divkāršojies, dodot iespēju patiesi masveida līdzdalības tehnoloģijai. Šis savienojums ir avots inovācijām, kas saistītas ar tehnoloģisko progresu. Mēs starp strauji augošām inovācijām ieraugām mākslīgā intelekta radītus pakalpojumus, kas ne tikai uzlabo apkalpošanu, bet arī personalizē saziņu ar patērētājiem. Mēs redzam interesantas inovācijas mazumtirdzniecībā, kur tiek ieviesta paplašinātā virtuālā realitāte, un jau gandrīz droši varam prognozēt, ka tuvāko piecu gadu laikā šādas inovācijas nonāks mūsu izpētes lokā kā komerciāli veiksmīgas inovācijas.
Palielinās inovāciju īpatsvars veselības jomās
Jau pēdējo divu gadu laikā esam novērojuši, ka palielinās inovāciju īpatsvars ar veselību un organisma atjaunotni saistītajās patēriņa nozarēs. Tiek prognozēts, ka 2030. gadā 995 miljoni, gandrīz viens miljards cilvēku, būs vecāki par 65 gadiem, no kuriem ceturtdaļa dzīvos Ķīnā. Vēl pieskaitot urbanizāciju, kas prognozē, ka līdz 2030. gadam 2/3 iedzīvotāju dzīvos pilsētās, varam droši teikt, ka veselības jomas inovācijas tikai sāk savu triumfa maršu.
Ētiskās inovāciju izvēles
Aizvien vairāk starp pieprasītākām precēm parādās ētisku dzīves vērtību saturošas inovācijas. Pieejamās tehnoloģijas un izpratnes palielināšana par vides problēmām ir transformējušas patērētāju uzvedību. Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits gandrīz sasniedz 8 miljardus, demogrāfiskās pārmaiņas apvieno patērētāju dzīvesveidus un lēmumus par pirkumiem. Iedzīvotāju pieaugums un strauja urbanizācija rada spiedienu uz resursiem un vidi. Pēc mūsu novērojumiem, uzņēmumiem tas rada gan problēmas, gan iespējas.
Īpaši spilgta inovācija ir Eindhovenas Tehnoloģiju universitātes Nīderlandē radītā pasaulē pirmā aprites ekonomikas automašīna, kura nosaukta par „Noah”. 3D drukātā automašīna ir gandrīz 100% pārstrādājama, ar daudziem komponentiem, kas izgatavoti no bioloģiskiem materiāliem, piemēram, lina un cukurbietēm. Automašīnas kalpošanas laika beigās šasiju, virsbūvi un interjeru var atdalīt un izmantot atkārtoti.
Ekskluzīvu inovāciju pieaugums
Mēs esam novērojuši, ka pieaug ekskluzīvo inovāciju skaits. Patērētāju iesaistīšanās aprites ekonomikā, vēlākas laulības, arvien mazākas ģimenes, rūkoša tendence iegādāties materiālas mantas, globālā līmenī atbrīvo lielāku apjomu brīvo līdzekļu, kas veicina dārgāku un ekskluzīvāku jauno produktu iegādi.
Latvijas Universitātes veiktie inovāciju sektora pētījuma rezultāti jau atkārtoti tiek publicēti prestižajā starptautiskajā datu bāzē SpringerLink un prezentēti starptautiskās zinātniskajās konferencēs ASV. Latvijas Universitātes pētnieku sniegtais inovāciju izpētes pienesums ir unikāls ne tikai Latvijas, bet starptautiskās zinātnes kontekstā ar savu holistisko un inovatīvo pieeju inovāciju fenomena izpētei.
Akadēmiskais centrs
