LU Studentu padomei jauns sastāvs

Alise ir no Kuldīgas un ir pabeigusi Kuldīgas Centra vidusskolu. Jau 1. studiju kursā LU aktīvi iesaistījās Juridiskās fakultātes pašpārvaldē, rīkodama dažādus kultūras pasākumus, un tika pieaicināta darboties Studentu padomē kā akadēmiskā virziena vadītāja. Alise, kandidējot uz LU SP priekšsēdētājas amatu, ir izvirzījusi trīs prioritātes, pēc kurām viņa vadīsies savā darbā: studiju kvalitātes uzlabošana, LU SP komunikācija ar fakultāšu studējošo pašpārvaldēm un studentu iesaistes palielināšana. LU SP šī brīža sastāvs: par priekšsēdētājas biedru ārējos jautājumos ievēlēta Alise Pokšāne, par priekšsēdētājas biedru iekšējos jautājumos – Kaspars Eglītis, Akadēmiskā virziena vadītājs – Deniss Celuiko, Kultūras un sporta virziena vadītāja – Austra Laima Aprāne, savukārt Starptautiskā virziena vadītāja ir Elizabete Zariņa. LU SP kolektīvs vēl tiek veidots un ir atvērtas vietas uz sociālā virziena vadītāja un finanšu virziena vadītāja amatiem.

Piedāvājam interviju ar jauno LU SP priekšsēdētāju Alisi, lai iepazīstinātu ar viņu un uzzinātu par studentes iecerēm, pildot jaunos pienākumus.

Lūdzu, pastāsti kāda ir sajūta būt LU studentu pārstāvei? Šobrīd īsti vēl neesmu aptvērusi, sava amata nozīmību un plašās iespējas, ko tas paver. Esmu tas cilvēks, kas ir gatavs nest studējošo vārdu un vēlmes tālāk un cīnīties par to realizēšanu. Tā man ir diezgan liela atbildības sajūta, un šis amats sniedz sajūtu, ka es daru ne tikai sev, bet arī citiem. Vai arī skolā iesaistījies pašpārvaldē, varbūt biji skolas prezidente? Es neiesaistījos, bet mani draugi un klasesbiedri iesaistījās. Vidusskola man likās kā viens solis līdz „lielajai” dzīvei un toreiz domāju, ka jāvelta visa uzmanība savai nākotnei. Es skolas pašpārvaldei nepievērsu uzmanību.  Universitātē pašpārvaldes nozīme ir krasi atšķirīgāka, nekā tas ir vidējās izglītības iestādēs. LU ir plašākas iespējas, darbojoties pašpārvaldē vai padomē, tevi sadzird un tevī ieklausās, ir iespēja diskutēt un darboties ar jautājumiem, kas skar katra studenta ikdienu. Vidusskolā tas likās vairāk reprezentatīvs amats. Kādām prasmēm, tavuprāt, jāpiemīt LU Studentu padomes vadītājai? Esmu daudz par to domājusi – viena no galvenajām prasmēm noteikti ir komunikācijas spējas. Vadītājam jābūt gatavam diskutēt par dažādām tēmām un iesaistīties problēmsituāciju risināšanā. Svarīga ir neatlaidība un uzņēmība, vajadzīga ātra reaģēšanas spēja. Nedrīkst baidīties izteikt savu un uzklausīt citu viedokli. Ir jābūt gatavam mācīties visu jauno un kritiski skatīties uz visu esošo informāciju. Kā tu spēj visu apvienot – studijas, Studentu padome, pildīt LU Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieces pienākumus un būt senatore? Patiesībā ir diezgan grūti, diena ir saspringta, jāskrien no vienas vietas uz otru, bet tāda ir tā reālā dzīve. Vienmēr esmu domājusi – jo cilvēks vairāk dara, jo vairāk viņš var izdarīt. Kamēr es plānoju savu laiku, tikmēr nav problēmu. Tas ir atkarīgs no cilvēka paša vēlmes, cik viņš grib un ir gatavs darīt. Kāda bija tava pirmā saskarsme ar Studentu padomi vai pašpārvaldi? Sākumā nebiju plānojusi kandidēt Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes vēlēšanās, bet, iestājoties studijās, vairāki cilvēki man ieteica pamēģināt un pieteikties kandidatūrai, jo tieši pašpārvaldē bieži vien var iegūt gan labus draugus, gan mentorus studiju procesam. Tā nu es izlēmu kandidēt, par pārsteigumu tieši tas kandidatūras gads bija ļoti populārs, jo uz 25 vietām bija pieteikušies, ja nemaldos, vairāk nekā 50 kandidātu.  Biju pārliecināta, ka netikšu ievēlēta, jo biju tikai 1. kursa studente, bet mani ievēlēja un ar diezgan lielu balsu skaitu. Fakultātes pašpārvaldē palīdzēju veidot kultūras pasākumus, bet tas īsti nebija mans lauciņš, man vairāk patīk pievērsties akadēmiska rakstura lietām un situācijām.   Studentu padomē tiku, jo mani uzrunāja Studentu padomes valde un iepriekšējā LU SP vadītāja Signe Skutele. Darbojoties SP, man bija liels atbalsts un pagājušais bija gads, kurā es visvairāk esmu iemācījusies gan studiju ziņā, gan pieredzes ziņā. Kāda ir tava misija, strādājot LU SP? Studiju kvalitāte, iekšējā LU SP komunikācija ar fakultāšu pašpārvaldēm un studentu piesaiste bija mani izvirzītie mērķi, bet ne manas valdes. LU SP valde un biedri kopumā ir liela organizācija un mērķus, prioritātes tā uzreiz nevar iecirst akmenī, jo, laikam ejot, tās mainās. Misija ir sekot līdzi šīm manis izvirzītajām prioritātēm un sekot arī līdzi tam, ko vēlas LU SP valde, organizācija kopumā un, galvenokārt, studenti. Kādas būs Studentu padomes 2019. gada prioritātes? Šis gads noteikti būs interesants. Lai cik ļoti es gribētu koncentrēties uz savām prioritātēm, es saprotu, ka būs arī citas, piemēram, katram virzienam, kas šobrīd ir LU SP, būs savas prioritātes, un viņiem būs vajadzīgs mans un biedru atbalsts. Universitātē ir ļoti daudz risināmu jautājumu un tik daudz virzienu… Tāpēc jāmāk pielāgoties katrai prioritātei. Šobrīd koncentrēšos uz trim nosauktajām, bet pēc mēneša, iespējams, būs vēl vairākas jaunas prioritātes. Kurš šobrīd ir svarīgākais Studentu padomes jautājums? Šobrīd pats svarīgākais jautājums ir vienošanās starp LU un LU SP par studiju modernizāciju, kas beidzās 2018. gadā. Tā skar visas studiju maksas, kā tās pielāgot samērīgas un atbilstošas esošajai situācijai ņemot vērā izvirzītos kvalitātes kritērijus un to izpildi. Jāakcentē, ka šis jautājums ir svarīgs arī fakultāšu pašpārvaldēm un studējošo senatoriem. Kā veicināsiet lielāku studentu iesaisti Universitātes darba procesos? Pagājušogad man bija lieliska iespēja apmeklēt Viskonsīnas Universitāti Oklērā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Tur bija iespēja redzēt, kā notiek procesi. Viņu rektoram ir ļoti plašas pilnvaras. Studenti nepiedalās lielo jautājumu lemšanā, bet to aizstāj ar publiskām apspriedēm. Viņi diskutē par dažādiem problēmu jautājumiem, ko vajadzētu mainīt.  Pēc principa – paceļ roku, uzdod jautājumu. Tā ir lieliska metode, ko arī mums aizgūt. Rīkot tāda veida apspriedes, kurās jebkurš students no savas fakultātes var atnākt un pajautāt, ne tikai caur pašpārvaldēm, kā tas ir šobrīd. Tādā veidā studenti arī vairāk iesaistītos, jo viņiem pašiem būtu iespēja pajautāt. Kādas ir tavas domas par jauno LU Akadēmisko centru, kā centrs mainīs Universitāti un studentu dzīvi? Man bija neliela iespēja pagājušajā gadā sekot līdzi Akadēmiskā centra attīstības programmai, kā tā realizējas. Manuprāt, tas mainīs to, ko mēs agrāk uzskatījām par Universitāti. Domāju, ka mēs visi kļūsim vairāk vienotāki. Tas būs kaut kas jauns visiem. Mūsdienās daudzām attīstītākajām Universitātēm ir savi centri un studentu pilsētiņas, un ir pienācis laiks, kad arī tāds būs mums. Kādi ir tavi tālākie plāni studijās, karjerā? Noteikti pabeigšu arī maģistra studijas, jo šī ir tā joma, kas mani ļoti aizrauj. Tiesību zinātnes jomā, manuprāt, ir ļoti grūti uzreiz izvēlēties noteiktu virzienu, kurā veidot karjeru, jo ir ļoti daudz aspektu, ko var iepazīt. Mācoties Tiesību zinātnes, katru gadu man patīk kaut kas cits. Es ceru, ka maģistros būšu nostabilizējusies. Šogad svinēsim LU simtgadi. Vai tas būs izaicinājums Studentu padomei? Tas noteikti būs liels izaicinājums, jo mēs esam tie studenti, kas pārstāv Universitātes studentu vārdu  tieši šajā laikā. Arī mēs piedalīsimies dažādu pasākumu organizēšanā un nesīsim reprezentatīvo LU tēlu. Man ir prieks teikt, ka mūsu Kultūras un sporta virziena vadītāja jau pagājušajā gadā sāka piedalīties LU simtgades programmas īstenošanā. Ko novēli Universitātei simtgadē? Es novēlu vēl tikpat grandiozus un iespaidīgus 100 gadus. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka LU ir kā viena liela ģimene, kas darbojas viena mērķa labā. Novēlu turpināt tikpat produktīvi un visus mērķus, panākumus noturēt tikpat augstā latiņā kā līdz šim.