Meža nozare, efektīvi pārvaldot un vairojot vietējos dabas resursus, ir viens no spēcīgākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem un stabils eksporta līderis ar daudzsološām nākotnes perspektīvām. Tāpat nozare piedāvā visaptverošas darba un karjeras iespējas topošajiem dažādu sfēru speciālistiem – ne tikai tiem, kas studē mežzinātni, bet arī arhitektūru, inženierzinātnes, bioloģiju, uzņēmējdarbību un IT. Turklāt tuvāko septiņu gadu laikā tiek prognozēts pakāpenisks vidējās algas pieaugums līdz 2000 eiro. Par to AS „Latvijas valsts meži” un Latvijas Universitātes organizētajā konferencē „Nākotnes perspektīvas meža nozarē” vienādās domās bija kā meža nozares pārstāvji, tā arī Latvijas Universitātes mācībspēki.

„Meža nozares nozīmīgumu Latvijas ekonomikā raksturo fakts, ka 52% valsts teritorijas aizņem mežs, bet mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā veido 5%. Tādējādi meža nozares eksporta apjoms veido pat 20% no valsts kopējā eksporta, pārsniedzot 2 miljardu eiro slieksni. Nozares izaugsme pēdējā desmitgadē ir balstījusies tehnoloģiju un ražošanas attīstībā, nepalielinot resursu ieguves apjomu,” uzsver Kristaps Ceplis, biedrības „Zaļās mājas” valdes loceklis. Līdzīgās domās ir arī AS „Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, norādot, ka meža nozare viennozīmīgi ir līderis izaugsmei un sadarbības iespējām ar citām nozarēm. „Mežu nozarē gadu gaitā ir veikti ļoti labi un pragmatiski lēmumi, kas arī ekonomiskās krīzes laikā nozarei nodrošināja zināmu stabilitāti. Savukārt, runājot par nākotni, mēs uzskatām, ka tuvāko septiņu gadu laikā, mums ir jātiek līdz vidējai algai 2000 eiro apmērā. Jaunas iespējas pakalpojumu un produktu attīstībai ir praktiski neizsmeļamas, taču šīs attīstības centrā ir komanda. Lai nodrošinātu augsta līmeņa klientu apkalpošanu, nepieciešams komandas darbs. Saviem klientiem mēs piedāvājam ne tikai gatavo produktu – bērza saplāksni, bet arī pievienoto vērtību – izpratni par to, kur šis produkts tiks izmantots tālāk un kas vēl klientam vajadzīgs, lai šo produktu izmantotu pēc iespējas veiksmīgāk. Taču tik augstas kvalitātes servisam vajadzīgi gan grāmatveži, gan ražošanas darbinieki, gan loģistikas un pārdošanas eksperti,” par karjeras iespējām stāsta U. Biķis.  AS “Latvijas Finiera” redzējumam piekrīt arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. K. Klauss uzsver, ka nozares uzņēmumi nedrīkst apstāties savā attīstībā, lai nepieļautu konkurentu atrāvienu, piebilstot, ka, piemēram, ““Latvijas Finieris” steidzas uz priekšu jau nevis tāpēc, lai panāktu Eiropu, bet gan, lai apsteigtu to vēl vairāk. Šobrīd šis uzņēmums jau ir priekšā vidējam saplākšņa ražotājam,” atzīst K. Klauss. Ņemot vērā meža nozares potenciālu nākotnē, viens no konferences mērķiem bija iezīmēt virzienus un informēt sabiedrību, jo īpaši studējošos jauniešus, par meža nozares sniegtajām plašajām nodarbinātības, pētniecības un uzņēmējdarbības iespējām visdažādāko profesiju un zinātnes novirzienu pārstāvjiem. „Meža nozare valstī ir attīstījusies dažādos virzienos, kas topošajiem speciālistiem paver durvis uz arvien vairāk iespējām. Tādēļ padziļinātas akadēmiskās zināšanas par mežzinātnes pirmsākumiem, vēsturi un veiktajiem pētījumiem ir jo īpaši svarīgas, uzsākot darbību meža nozarē,” konferences aktualitāti pamato Valdis Segliņš, Latvijas Universitātes prorektors. “Jau tagad bija pamanāma studentu pieaugošā interese izstrādāt AS “Latvijas valsts meži” piedāvātās tēmas studiju darbos sadarbībā ar uzņēmuma speciālistiem. Interese par šādiem motivējošiem pētījumiem studentiem ļauj ne vien pārliecināties par savu pētījumu lietderību, bet arī līdzdarboties valsts tautsaimniecības izaugsmē.” Viņa viedoklim piekrīt arī Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, norādot, ka cilvēkfaktors mežā vienmēr ir bijis būtisks un tāds paliks arī nākotnē. „Meža īpašniekiem ir nozīmīga loma ne tikai mežu apsaimniekošanā un meža apjoma palielināšanā, bet arī ikdienas mijiedarbībā starp dabu un cilvēku, veidojot līdzsvaru starp to, ko daba dod, un to, ko cilvēks var dot dabai. Par meža īpašniekiem droši varu teikt, ka tie ir cilvēki, kuri domā par nākotni, strādā ilgtspējīgi un seko līdzi mūsdienu tehnoloģijām nozarē. Līdz ar to arī droši varu teikt, ka meža nozare ir perspektīva kā nākotnes darba ņēmējiem, tā arī uzņēmējiem,” pārliecināts ir A.Muižnieks. AS „Latvijas valsts meži” vadošais eksperts Dagnis Dubrovskis, iepazīstinot ar meža nozares attīstības gaitu, uzsver: “Meža nozīme cilvēces eksistencē, mainoties paaudzēm, nav mazinājusies.  Fundamentālās vērtības, ko nodrošina mežs – siltums, materiāls, pārtika,  gaiss, ko elpojam – joprojām ir svarīgas. Neskatoties uz inflāciju vai citiem apstākļiem, mežkopju darba rezultātā meža kapitālvērtība Latvijā iepriekšējos simts gados ir ievērojami palielinājusies. Meža resursu ekonomiskā vērtība tautsaimniecība Latvijā bijusi svarīga kopš seniem laikiem, it īpaši eksportējot dažādus meža izcelsmes produktus. Arī šobrīd kokrūpniecībā ir arī milzīgas iespējas nākotnes izaugsmei. Jaunajiem zinātniekiem ir iespēja pētīt tādas tēmas kā jaunās paaudzes degvielu, uzskaites, plānošanas un darbu izpildes risinājumus, atjaunojamu, videi draudzīgu materiālu attīstību un resursus taupošu tehnoloģiju lietošanu.”

Dalīties