Akadēmiskais centrs
Izstāde “Baltijas ozoli” ir Mākslas muzeja “Rīgas birža” (MMRB), Latvijas Universitātes un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” kopdarbs, kas īstenots ar Nīderlandes Karalistes vēstniecības Latvijā un Nīderlandes Mākslas vēstures institūta RKD (Rijksbureau voor Kunsthistorische Documentatie) Hāgā atbalstu. Tas ir stāsts par 16. un 17. gadsimta kuģniecības sakariem ar Nīderlandi vai konkrēti – no Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām aizvestajiem ozoliem. No Baltijas tika eksportēts izcilas kvalitātes kokmateriāls, bet Nīderlandē no tā izgatavoja gleznu pamatnes, t.s. paneļus, ko senie meistari apgleznoja. Šobrīd, pēc daudziem gadsimtiem, tie ir miljonus vērti mākslas darbi. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas un pētniecības metodes beidzot ļauj apstiprināt to, par ko mēs tikai nojautām: lielo Eiropas muzeju krātuves ir pilnas ar Baltijas ozolu.
Konferenci atklās Mākslas muzeja “Rīgas birža” vadītāja Daiga Upeniece, detalizētāk raksturojot “Baltijas ozolu” projektu kopumā, kas ietver izstādi, zinātnisko konferenci un vairāku nozaru zinātniskās publikācijas.
Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Dr. hist. Andris Šnē stāstīs par 16.–17. gadsimta kokmateriālu eksportu no Latvijas teritorijas un Nīderlandi, īpašu uzmanību veltot tam, kā šeit augušie ozoli nokļuva Rietumeiropas mākslinieku darbnīcās.
Sarunas turpinājumā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorijas vadītājs Dr. biol. Māris Zunde sniegs plašāku komentāru izstādes “Baltijas ozoli” projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā veiktajai holandiešu un flāmu glezniecības dendrohronoloģiskajai identificēšanai, kuras laikā tika konstatēta Baltijas ozolu kokmateriāla izmantošana vairāku gleznu pamatnēm.
Zinātniskās konferences pirmo sesiju noslēgs Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Dr. biol. Dainis Edgars Ruņģis, kurš runās par koksnes izcelsmes noteikšanu ar DNS analīzes metodēm – otru novatorisku paņēmienu, kas palīdzēja no cita skatpunkta palūkoties uz Baltijā lielāko holandiešu un flāmu mākslas kolekciju un atklāt jaunu dimensiju tās nozīmībai.
Konferences otrā daļa būs veltīta 16. un 17. gadsimta glezniecības tehniskajiem aspektiem un restaurācijai. Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras vadītājs, profesors Andris Začests uzstāsies ar referātu par holandiešu un flāmu glezniecības optiskajām struktūrām.
Noslēgumā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja gleznu restauratore-vecmeistare Nataļja Kurganova iepazīstinās ar Mārtena de Fosa (Marten de Vos, 1532–1603) skolas gleznas “Žēlsirdības alegorija” restaurāciju, kas veikta sadarbībā ar polihromā koka restauratoru Kasparu Burvi, ietverot gleznas pamatnes taisnošanu un vēlāka pārgleznojuma noņemšanu.
Konferences darba valoda: latviešu, ar sinhrono tulkojumu angļu valodā.
Uz konferenci laipni gaidīti visi interesenti!
Ieeja brīva.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Izstāde “Baltijas ozoli. 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā” ir skatāma Mākslas muzeja “Rīgas birža” Lielajā zālē vēl tikai līdz 30. novembrim.
Projekts īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.
Vairāk skatīt PROGRAMMĀ.
 norisināsies starpdisciplināra zinātniskā konference “Baltijas ozoli”. Forumā piedalīsies dažādu nozaru Latvijas pētnieki, kuri referēs un diskutēs par tēmām, kas saistītas ar mākslas vēsturi, 16.–17. gadsimta tirdzniecības sakariem starp Baltijas reģionu un Nīderlandi, kā arī plašāk iepazīstinās ar mākslas darbu dendrohronoloģiskās un koksnes DNS analīžu rezultātiem, glezniecības izpēti un restaurācijas niansēm. Sākums plkst. 10.00.){kind=link}