Nākamais izrāviens kvantu zinātnē varētu nākt tieši no Latvijas

Tēlaini runājot, ja modernu datoru salīdzina ar divriteni, tad kvantu dators būtu līdzīgāks kosmosa kuģim. Gan labā, gan sliktā nozīmē. Ar kosmosa kuģi var braukt ātrāk un tālāk, bet pa ielu ar to nepabrauksi. Un, protams, tas ir arī nesalīdzināmi dārgāks un sarežģītāks. Pasaulē cilvēku, kuri pa īstam saprot kvantu skaitļošanu, ir maz. Un neproporcionāli liela daļa no viņiem dzīvo Latvijā. Tas ir pateicoties starptautiski pazīstamajam matemātiķim Andrim Ambainim, kurš Latvijas Universitātē izveidojis Kvantu datorzinātnes centru. "Matemātika mani ir interesējusi jau no bērnības, jau no tiem laikiem, kad īsti vēl nesaprot, ko tad matemātiķis savā profesionālajā dzīvē dara. Ir leģenda manā ģimenē, ka es bērnībā, ejot pastaigāties ar vectētiņu, esmu vedis viņu pie māju numuriem un mēģinājis saprast, kā viņi mainās," raidījumā stāsta A. Ambainis. Par datoriem Ambainis interesēties sācis universitātes laikā. Interese par kvantu fiziku pievienojusies vēlāk, kad noklausījies kursu par kvantu skaitļošanu. “Kvantu dators ir dators, kas balstās uz kvantu fiziku, un kvantu fizika ir tā, kas izskaidro dabas likumus atsevišķu atomu un daļiņu līmenī. Ir lietas, kas tajā mikroskopiskajā līmenī funkcionē citādāk, tās var aprakstīt ar tādiem vienkāršiem loģikas vai, precīzāk, varbūtības teorijas principiem, un tad var paņemt šos principus un tad iedomāties, kā izskatīsies dators, kas balstās uz viņiem. Un tad, izrādās, ka šāds dators var noteiktas lietas izskaitļot ātrāk nekā parastais dators,” skaidro profesors. Pēc desmit darba un studiju gadiem ārzemēs Ambainis atgriezās Latvijā, izveidojot kvantu datorikas pētnieku komandu tepat Latvijas Universitātē. “Latvijā te ir mājas, man patīk dzīvot Latvijā, cilvēciskās saiknes, tas ir tas, kas man savulaik lika atgriezties Latvijā pēc deviņiem gadiem. Jā, kā cilvēks es esmu piesaistīts šejienei. [..] Šeit Latvijā es varu palīdzēt citiem atrast savu ceļu kvantu datorikā. Ir daudzi jauni zinātnieki, kas ir šeit ienākuši, manā grupā strādā aptuveni 15, un daudzi no viņiem ir ļoti spējīgi un tagad spēj paši radīt ļoti interesantas lietas šajā jomā. Berklijā tā mana pievienotā vērtība būtu mazāka. Studenti, kas tur ir, savu ceļu zinātnē atrastu tāpat.” Ambainis ir arī vienīgais Baltijas valstu zinātnieks, kurš līdz šim saņēmis Eiropas Zinātnes padomes grantu izciliem zinātniekiem  – 2,5 miljonus eiro. "Tā problēma, ka Latvijas zinātnei trūkst finansējums, ir reāla. Ja es paskatos uz savu centru, tad ik pēc trim, pieciem gadiem ir tādi brīži, kad es nezinu, vai pēc gada man būs finansējums, vai nē. Līdz šim viss ir bijis labvēlīgi, bet tiešām var gadīties tā, ka arī ļoti labam zinātniekam Latvijā pēkšņi nav finansējuma. Tās problēmas ir nopietnākas nekā viņas būtu šim pašam zinātniekam, esot kaut kur Amerikā," stāsta A. Ambainis. Ambainis paredz, ka no plašas kvantu datoru lietošanas mūs šķir tikai desmit vai divdesmit gadi. Zinātnieku komanda Latvijā gan necenšas uzbūvēt pašmāju kvantu datoru. Tā prāto, ko ar tiem varēs darīt, kad tie būs uzbūvēti. “Būvēt kvantu datoru ir interesanti tad, kad tu zini, ka ar viņu kaut ko varēs izdarīt. Teiksim, ja mēs paskatāmies uz 1990. gadu, pirms es nonācu šinī jomā, kvantu datorus pētīja 10 zinātnieki-avantūristi visā pasaulē. Un neviens nemēģināja viņus uzbūvēt. Un tas, kas mainījās nākošajos gados, ir, ka tika uz papīra parādīti pirmie potenciālie lietojumi,” akcentē profesors. Sižetu var noskatīties ŠEIT.