Akadēmiskais centrs
Studenti savu darbu jau sāka 3. oktobrī, kad aptaujāja vēlētājus iepriekšējās balsošanas iecirkņos Balvos, Limbažos, Elejā, Kuldīgā, Ķekavā un Rīgā. Savukārt vēlēšanu dienā studenti strādāja 71 iecirknī visā Latvijā, kā arī vienā iecirknī Diseldorfā (Vācijā). Kopā šajās dienās strādāja 78 intervētāji, bet LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta datu centrā strādāja 16 intervētāju zvanu pieņēmēji un vairāki profesionāli datu ievadītāji.
Vēlēšanu dienā studenti aptaujāja 5 760 respondentus. Pēc studentu “exit poll” rezultātiem 1. vietā izvirzījās Jaunā konservatīvā partija, 2. vietā – Attīstībai/Par!, 3. – Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", bet “Saskaņa” ieņēma tikai 4. vietu, savukārt 5. vietu – KPV LV. Īstie vēlēšanu rezultāti, Centrālajai vēlēšanu komisijai saskaitot balsis, izrādījās citādi – 1. vietā partija “Saskaņa”, 2. vietā politiskā partija “KPV LV”, 3. vietā Jaunā konservatīvā partija, bet 4. un 5. vietā attiecīgi Attīstībai/Par! un Nacionālā apvienība.
Lielākajai daļai partiju vēlēšanu “exit poll” rezultāti atšķiras ar nelielu nobīdi, tomēr “Saskaņai” tā ir izteiktākā. Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka tam ir divi skaidrojumi – intervētāja efekts un “Saskaņas” vēlētāju nevēlēšanās atzīties, par ko savu balsi ir atdevuši.
“Latviešu intervētāji ne vienmēr tik labi pārvalda krievu valodu, viņi neizjūt degsmi piedalīties sarunā ar šiem cilvēkiem. Svarīgais moments ir rekrutēt un pierunāt anketu aizpildīt,” skaidro J. Ikstens. Tomēr šī versija neapstiprinās, jo gan latviešu, gan krievu intervētājiem rezultāti uzrāda, ka “Saskaņai” atbalsts ir mazāks. “Man šķiet, ka “Saskaņas” vēlētāji nav gribējuši teikt, par ko vēlējuši. Viņi ir kautrīgie vēlētāji,” bilst J. Ikstens.
Daļai partiju teju trešā daļa vēlētāju ir “pēdējās nedēļas spēki”, kas savu izvēli izdarījuši vēlēšanu dienā vai dažas dienas pirms vēlēšanām, izteiktāk no Saeimā iekļuvušajām partijām tas vērojams partijai Attīstībai/Par!.
Savukārt vēlamākie koalīcijas dalībnieki pēc “exit poll” rezultātiem ir Attīstībai/Par!, Nacionālajai apvienībai, Jaunajai Vienotībai, Jaunajai konservatīvajai partijai un Zaļo un zemnieku savienībai.
Vēstures un filozofijas fakultātes studiju programmas “Vēsture” 2. kursa studente Linda Pētersone vēlēšanu dienu pavadīja iecirknī Tukumā. Studentes uzrunātie vēlētāji anketas izvēlējās pildīt tikai latviešu valodā. Taujāta, vai vēlētāji bija kūtri uz ankešu pildīšanu, Linda stāsta, ka bija brīži, kad vēlētāji paši nāca klāt un bija ieinteresēti anketas aizpildīt, citos brīžos anketas pildīšanu atteica. “Mani vēlēšanu aptauju rezultāti bija diezgan līdzīgi oficiālajiem – no anketām pamanīju, ka Zaļo un zemnieku savienībai ir krities atbalstītāju skaits, kas mani gan tobrīd pārsteidza, “Saskaņai” Tukumā ir maz atbalstītāju, savukārt bija liels atbalsts jaunajām partijām – Jaunajai konservatīvajai partijai, Attīstībai par, KPV LV.” Linda par piedalīšanos vēlētāju aptaujāšanā ir gandarīta: “Pieteicos, jo man interesē politika. Šis bija veids, kā uzzināt vairāk par vēlētājiem un viņu izvēli. Guvu pieredzi aptauju veikšanā un komunikācijā ar cilvēkiem.” Vēlētāju aptaujāšana pie vēlēšanu iecirkņiem jeb “exit poll” datu ievākšana notika LU un ziņu portāla “Delfi” sadarbības projektā par informatīvi analītisko nodrošinājumu vēlēšanu dienā.
Lielākajai daļai partiju vēlēšanu “exit poll” rezultāti atšķiras ar nelielu nobīdi, tomēr “Saskaņai” tā ir izteiktākā. Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka tam ir divi skaidrojumi – intervētāja efekts un “Saskaņas” vēlētāju nevēlēšanās atzīties, par ko savu balsi ir atdevuši.
“Latviešu intervētāji ne vienmēr tik labi pārvalda krievu valodu, viņi neizjūt degsmi piedalīties sarunā ar šiem cilvēkiem. Svarīgais moments ir rekrutēt un pierunāt anketu aizpildīt,” skaidro J. Ikstens. Tomēr šī versija neapstiprinās, jo gan latviešu, gan krievu intervētājiem rezultāti uzrāda, ka “Saskaņai” atbalsts ir mazāks. “Man šķiet, ka “Saskaņas” vēlētāji nav gribējuši teikt, par ko vēlējuši. Viņi ir kautrīgie vēlētāji,” bilst J. Ikstens.
Daļai partiju teju trešā daļa vēlētāju ir “pēdējās nedēļas spēki”, kas savu izvēli izdarījuši vēlēšanu dienā vai dažas dienas pirms vēlēšanām, izteiktāk no Saeimā iekļuvušajām partijām tas vērojams partijai Attīstībai/Par!.
Savukārt vēlamākie koalīcijas dalībnieki pēc “exit poll” rezultātiem ir Attīstībai/Par!, Nacionālajai apvienībai, Jaunajai Vienotībai, Jaunajai konservatīvajai partijai un Zaļo un zemnieku savienībai.
Vēstures un filozofijas fakultātes studiju programmas “Vēsture” 2. kursa studente Linda Pētersone vēlēšanu dienu pavadīja iecirknī Tukumā. Studentes uzrunātie vēlētāji anketas izvēlējās pildīt tikai latviešu valodā. Taujāta, vai vēlētāji bija kūtri uz ankešu pildīšanu, Linda stāsta, ka bija brīži, kad vēlētāji paši nāca klāt un bija ieinteresēti anketas aizpildīt, citos brīžos anketas pildīšanu atteica. “Mani vēlēšanu aptauju rezultāti bija diezgan līdzīgi oficiālajiem – no anketām pamanīju, ka Zaļo un zemnieku savienībai ir krities atbalstītāju skaits, kas mani gan tobrīd pārsteidza, “Saskaņai” Tukumā ir maz atbalstītāju, savukārt bija liels atbalsts jaunajām partijām – Jaunajai konservatīvajai partijai, Attīstībai par, KPV LV.” Linda par piedalīšanos vēlētāju aptaujāšanā ir gandarīta: “Pieteicos, jo man interesē politika. Šis bija veids, kā uzzināt vairāk par vēlētājiem un viņu izvēli. Guvu pieredzi aptauju veikšanā un komunikācijā ar cilvēkiem.” Vēlētāju aptaujāšana pie vēlēšanu iecirkņiem jeb “exit poll” datu ievākšana notika LU un ziņu portāla “Delfi” sadarbības projektā par informatīvi analītisko nodrošinājumu vēlēšanu dienā.
 uz noslēguma diskusiju 12. oktobrī pulcējās LU prorektors Jānis Ikstens, ziņu portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš un žurnālists Jānis Domburs, kā arī studenti, kuri parlamenta vēlēšanu dienā 6. oktobrī vēlēšanu iecirkņos aptaujāja vēlētājus un veica “exit poll” datu ievākšanu.){kind=link}