Akadēmiskais centrs
Vairāk nekā 50 izstādes stendos apmeklētājiem ir iespēja aplūkot ļoti dažādus Latvijas iedzīvotāju izgudrojumus – no spieķiem-pilsētpazinējiem un alternatīviem ceļu segumiem līdz portatīvām ierīcēm vēža diagnostikai. Savus izgudrojumus prezentē ne vien pieredzējuši zinātnieki, bet arī skolēni un studenti, kā arī jomas eksperti un vienkārši radošas personības.
Tomēr Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Krasņikovs, vērtējot četras reģionālās izstādes, norāda, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaiste zinātnē vērtējama kā ļoti kūtra. “Mēs dzīvojam tehnisko revolūciju laikmetā, un, ja tajā nepiedalāmies, esam tikai skatītāji. Dzīve kļūst interesanta tikai tad, kad procesā piedalāmies - veidojam jaunus saziņas, transporta līdzekļus un citas inovācijas,” norāda A. Krasņikovs. Viņaprāt, tieši inovatīvi atklājumi eksaktajās zinātnēs tuvākajā nākotnē noteiks Latvijas attīstības tempu.
Izstāžu cikla MINOX 2018 noslēgumā piedalās arī četri LU izgudrojumi, ar kuriem aicinām iepazīties plašāk.
Portatīva ierīce ādas vēža agrīnai diagnostikai
Ierīces izstrādē sadarbojas LU un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). LU zinātnieki izpētīja, ka melanoma jeb ādas vēzis konkrētā gaismas spektrā uzvedas citādi kā labdabīgi ādas veidojumi. Ar iekārtu aplūkojot, kā veidojumi atšķiras konkrētos gaismas spektros, ir iespējams tos atšķirt un noteikt, vai tie ir labdabīgi vai ļaundabīgi. LU pētnieki izstrādāja mehānismus un algoritmus, kā atklāt melanomu no optiskā viedokļa, savukārt RTU realizēja algoritmus programmā un arī iekārtā. Šīs neinvazīvās metodes precizitāte ir simtproecntīga, un jau tuvākajā laikā ar to sāks strādāt pirmais ģimenes ārsts, akcentē viens no projekta autoriem Dmitrijs Bļizņuks. “Cilvēki ir visai neverīgi pret savu veselību - ja arī pamana kādu dīvainu veidojumu uz ādas, ne vienmēr dodas pie dermatologa to pārbaudīt. Turpretī pie ģimenes ārsta cilvēks dodas biežāk. Pie ģimenes ārsta šī pārbaude būs ļoti ātra; uzreiz būs iespējams konstatēt, vai ādas veidojumam ir riska faktors, tātad saslimšanu varēs konstatēt jau agrīnā stadijā,” turpina D. Bļizņuks. Patlaban iekārta ir tikai prototipa stadijā. Tā ir funkcionējoša, taču nepieciešami uzlabojumi gan iekārtas dizainā, gan stabilitātē, gan lietošanas funkcionalitātē. Plānots, ka vēlāk iekārtas izveide tiks nodota kādai kompānijai, kas varēs uzsākt jau plašāku ražošanu.
Okeāna viļņu ģenerators un alternatīvs ceļa segums
Izstādē piedalās arī LU Cietvielu fizikas institūts, prezentējot divus izgudrojumus. Pirmkārt, iekārtu Wave Power Only (WPO), kas, kā peldoša stacija uzstādīta uz ūdens, ļaus ar viļņu spēku iegūt elektroenerģiju. Projekts jau ieguvis starptautisku atzinību - ir noslēgts līgums ar Taivānas Universitāti un Klaipēdas Universitāti, kuras profesors Aleksas Alfonsas Pašilis ir izgudrojis iekārtā izmantojamo lineāro elektroģeneratoru. Otrkārt, divu slāņu pārklājumu grants ceļiem RuBBru, kas veidots no vecu riepu otrreizējās gumijas granulām, savienotām ar īpašu līmējošu materiālu. “Izgudrojums risinās trīs problēmas. Pirmkārt, tiksim vaļā no milzu riepu kalniem, pārstrādājot tos sīkās granulās elementu ceļa klājumam izveidei. Otrkārt, vasarā šāds ceļš neputēs, bet, treškārt, lietus laikā uz šāda ceļa neradīsies dubļi,” stāsta Latvijas izgudrotāju biedrības valdes loceklis Rimis Vaitkus. Lai šādu alternatīvu segumu varētu ieraudzīt uz ceļiem, vēl daudz jāpaveic, norāda R. Vaitkus: “Kopā ar LU Materiālu mehānikas institūta un Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūta ķīmiķiem meklējam saistvielu, ko izmantot gumijas granulām, lai ceļa veidojošos elementus ražotu izturīgākus. Ja vielu izdosies atrast, ceļš varētu kalpot pat 15 līdz 20 gadus.” Ceļu būvniekus, protams, interesēja, cik šāds ceļa segums izmaksās. Ar patlaban izmantoto saistvielu viena kilometra gara ceļa posma noklāšana maksātu apmēram 800 tūkstošus eiro iepretim vienam miljonam eiro tāda paša ceļa posma noasfaltēšanai. Visdārgākā sastāvdaļa patlaban ir saistviela, kamēr pašas gumijas granulas ir ļoti lētas. Tāpat speciālisti interesējās, cik degošs ir šis materiāls. “Šo jautājumu daļēji esam atrisinājuši un zinām, kas gumijas granulām jāpievieno, lai degšanu noslāpētu,” saka R. Vaitkus. Viņš ir pārliecināts - ja ideja izdotos, tā varētu iekarot lielu atzinību pasaules tirgū, īpaši tuksnešainos apgabalos - Austrālijā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikas dienviddaļā, Āzijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Mobilā lietotne mudinās cilvēkus sportot
LU Datorikas fakultātes pētnieki savukārt izstrādājuši lietotni Fit4Gift, kas mudina cilvēkus nodarboties ar sportu un ar kustībām pelnīt digitālos punktus. Šos punktus iespējams krāt un vēlāk iegūt vērtīgas dāvanas. “Es katru gadu piedalos Rīgas nakts braucienā un mudinu tajā piedalīties arī savus draugus. Bet kāpēc tikai draugus, ja varu motivēt visu pasauli?” retoriski vaicā idejas līdzautors Dmitrijs Voronovs. “Ideja radās, jo cienām cilvēku - esam pārliecināti, ka cilvēki mūsdienās kļuvuši mazkustīgi un pārāk bieži izvēlas lietot privāto transportu. Atalgojot viņus ar dāvanām par kustībām, ceram viņus pievērst aktīvam dzīvesveidam,” papildina viņa kolēģe Ilona Dubra. Lietotne šomēnes ieguva pirmo sadarbības partneri - restorānu tīklu Double coffee, kas par soļošanu atalgos lietotājus ar gardu kafiju. Abi lietotnes izstrādātāji stāsta, ka, piemēram, par desmit tūkstošiem soļu lietotnes lietotājs iegūs 1000 punktus, par ko jau drīzumā varēs iegādāties ne vien krūzi kafijas, bet, piemēram, arī atlaides sporta apģērbu veikalos.
 Lielajā aulā valda radoša burzma - tur norisinās starptautiskā izstāžu festivāla “MINOX 2018” noslēgums.){kind=link}