Akadēmiskais centrs
Svinības notika LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī. Vēl pirms balles sākuma viesus sagaidīja studentu korporāciju un LU Studentu padomes pārstāvji, kā arī LU fonda stipendiāti. Viskrāšņāk vakara garumā mirdzēja LU Lielā aula, kur jau no plkst. 19.00 viesus ar Vīnes valšiem, populāru operešu, mūziklu, neapolitāņu, spāņu un kinomūziku priecēja Operetes teātra orķestris diriģenta Guntara Bernāta vadībā. Balles iesākumā viesi pulcējās graciozā polonēzē, bet vakara garumā viesu dejas mijās ar mākslinieku uzstāšanos - uzstājās labi pazīstami solisti - Anta Jankovska (Itālija), Marlēna Keine, Emīls Kivlenieks, Nauris Indzeris -, un pianiste Agija Ozoliņa-Kozlovska. Pasākumu vadīja LU absolventi - Kristīne Garklāva, Juris Šteinbergs, Artis Ozoliņš.
Pārsteigums, kas, ienākot Lielajā aulā, lika aizrauties viesu elpai, bija milzīgais Latvijas karogs - ap kollonām tas vijās aulas centrā un simboliski atgādināja fotogrāfiju no Latvijas valsts pasludināšanas akta 1918. gada 18. novembrī.
Svinību vēriens piepildīja visu LU galveno ēku. Mazajā aulā viesus ar sevi iepazīstināja LU Absolventu klubs, kuri palīgā aicināja improvizācijas teātri “Spiediens”. Kopā ar klātesošajiem tika izspēlētas ļoti amizantas etīdes – gan saistītas ar studiju vidi, gan darbu Universitātē. Tāpat Mazajā aulā ar savām aktivitātēm priecēja Bioloģijas fakultāte un Medicīnas fakultāte.
Savukārt 4. stāva Muzejā-Koncetzālē līdz pat pusnaktij bija iespējams baudīt populāro mūziku – džezu, popu un roku. Dejotgribētājiem dzīvespriecīgus ritmus deva Laimis Rācenājs un Gints Žilinskis.
Lielu interesi viesos raisīja autentiskais Studentu karceris, ko 1875. gadā izveidoja Rīgas Politehnikuma vajadzībām. Karcerī saglabājušās unikālas vēsturiskas liecības – studentu zīmējumi, vētījumi latviešu, poļu, vācu, krievu, franču un latīņu valodās, joki, matemātikas formulas, pārdomas par augstskolas pasniedzējiem un atmiņas par mīļotajām meitenēm. Turklāt tie nav vis nevīžīgi ķēpājumi, bet pārdomāti mākslas darbi. Ar studentu karcera vēsturi interesentus iepazīstināja LU Muzeja darbinieks Mārcis Gailis.
Par spīti tam, ka vakara mieru skaloja ilgs un vēss lietus, uz LU jumta veidojās interesentu rinda – apbruņojušies ar lietussargiem, viesi devās baudīt naksnīgās Rīgas romantiku.
Viesu atsauksmes par balli bija ļoti pozitīvas – viesi to dēvēja par dzirkstošu, jauneklīgu, galantu un tādu, no kuras bija grūti šķirties. LU 99 gadu jubileja visnotaļ tika atzīmēta godam, un nākamgad visa Alma Mater saime – gan esošie, gan bijušie LU mācībspēki un darbinieki, studenti, absolventi, mecenāti un draugi Latvijā, kā arī ārvalstīs –, aicināti simtgadi nākamā gada 27. septembrī atzīmēt “Arēna Rīga”.
Visas Akadēmiskās balles fotogrāfijas pieejamas šeit. Fotogrāfiju autori - Jānis Brencis un Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments.
Pārsteigums, kas, ienākot Lielajā aulā, lika aizrauties viesu elpai, bija milzīgais Latvijas karogs - ap kollonām tas vijās aulas centrā un simboliski atgādināja fotogrāfiju no Latvijas valsts pasludināšanas akta 1918. gada 18. novembrī.
Svinību vēriens piepildīja visu LU galveno ēku. Mazajā aulā viesus ar sevi iepazīstināja LU Absolventu klubs, kuri palīgā aicināja improvizācijas teātri “Spiediens”. Kopā ar klātesošajiem tika izspēlētas ļoti amizantas etīdes – gan saistītas ar studiju vidi, gan darbu Universitātē. Tāpat Mazajā aulā ar savām aktivitātēm priecēja Bioloģijas fakultāte un Medicīnas fakultāte.
Savukārt 4. stāva Muzejā-Koncetzālē līdz pat pusnaktij bija iespējams baudīt populāro mūziku – džezu, popu un roku. Dejotgribētājiem dzīvespriecīgus ritmus deva Laimis Rācenājs un Gints Žilinskis.
Lielu interesi viesos raisīja autentiskais Studentu karceris, ko 1875. gadā izveidoja Rīgas Politehnikuma vajadzībām. Karcerī saglabājušās unikālas vēsturiskas liecības – studentu zīmējumi, vētījumi latviešu, poļu, vācu, krievu, franču un latīņu valodās, joki, matemātikas formulas, pārdomas par augstskolas pasniedzējiem un atmiņas par mīļotajām meitenēm. Turklāt tie nav vis nevīžīgi ķēpājumi, bet pārdomāti mākslas darbi. Ar studentu karcera vēsturi interesentus iepazīstināja LU Muzeja darbinieks Mārcis Gailis.
Par spīti tam, ka vakara mieru skaloja ilgs un vēss lietus, uz LU jumta veidojās interesentu rinda – apbruņojušies ar lietussargiem, viesi devās baudīt naksnīgās Rīgas romantiku.
Viesu atsauksmes par balli bija ļoti pozitīvas – viesi to dēvēja par dzirkstošu, jauneklīgu, galantu un tādu, no kuras bija grūti šķirties. LU 99 gadu jubileja visnotaļ tika atzīmēta godam, un nākamgad visa Alma Mater saime – gan esošie, gan bijušie LU mācībspēki un darbinieki, studenti, absolventi, mecenāti un draugi Latvijā, kā arī ārvalstīs –, aicināti simtgadi nākamā gada 27. septembrī atzīmēt “Arēna Rīga”.
Visas Akadēmiskās balles fotogrāfijas pieejamas šeit. Fotogrāfiju autori - Jānis Brencis un Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments.
 99 gadu jubilejai un Latvijas simtgadei veltītā Akadēmiskā balle.){kind=link}