Jaunā “Alma Mater” fokusā – Latvijas Universitātes zinātnieki

Ir problēma, par kuru jāsāk nopietni runāt

Tas, ka informācijas daudzums automātiski nenozīmē tās kvalitāti, attiecas arī uz akadēmiskajām aprindām. Par vienu no šīs situācijas aspektiem ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēto profesori Signi Mežinsku sarunājas Māris Zanders.

Ceļā uz zināšanu pieejamības demokrātizāciju

Ir vairāki cēloņi, kādēļ, manuprāt, ir jārunā par to, kādos veidos mēs zinātniskās publikācijas padarām publiskas – gan citiem pētniekiem, gan plašākai sabiedrībai. Pirmkārt, līdz ar interneta parādīšanos izmaksas, kas nepieciešamas, lai pētnieks savu darbu nodotu publikas apskatei, ir tuvu nullei. Jebkurš var izveidot blogu, piemēram, pasludinot, ka viņš ir pētnieks. Šis, protams, bija tāds ekstrēms piemērs, ar vieglu ironiju teikts, tomēr jebkurā gadījumā samazinājušies arī tie resursi, kas nepieciešami, lai uzturētu tiešām zinātnisku žurnālu. /Vjačeslavs Kaščejevs

Zinātne ir nacionālās drošības jautājums

Profesionālajā jomā viens no aizvadītās vasaras spilgtākajiem iespaidiem, protams, bija IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Es tajā jutos labi kaut vai psiholoģiskajā izpratnē – redzot, cik daudz mums joprojām ir cilvēku zinātnē, kuri spēj kaut ko reāli izdarīt. Un, protams, šādas kopā sanākšanas rosina turpmākas pārdomas. /Andrejs Ērglis

Vēsturniekam ir jāmāk ienirt cita laikmeta domāšanā

Latvijas valsts simtgades kontekstā it kā nevar sūdzēties par uzmanības trūkumu vēsturei, tomēr vienlaikus stereotipu netrūkst, īpaši runājot par posmu pirms neatkarības pasludināšanas. Ar LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Gvido Straubi sarunājas Māris Zanders.

Personalizētā medicīna un jaunu kopsakarību atklāšana

Latvijas Universitātes Bioloģijas un Datorikas fakultātes, sākot ar 2018./2019. akadēmisko gadu, sāk arī jaunu maģistra studiju apakšprogrammu “Bioinformātika”. Ar Bioloģijas fakultātes asociēto profesoru, Dr. biol. Nilu Rostoku sarunājas Māris Zanders.

Kā novērst normatīvās vides pārlieku “šūpošanos”

Šovasar LU konferenču un atpūtas kompleksā “Ratnieki” notika ierastais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs. Šis diskusiju formāts pastāv jau piecpadsmit gadus, un tā mērķis ir katru reizi runāt par Latvijas tiesiskajai sistēmai būtiskām tēmām, kas varbūt nav “degošas”, bet kas var kļūt aktuālas tuvākā nākotnē. Formāts gadu laikā ir labā nozīmē “apaudzis” – domnīcai klāt nākusi, piemēram, tā sauktā vasaras skola, kas šogad bija veltīta labai pārvaldībai un kurā piedalījās juristi, pašvaldību darbinieki, tiesneši. /Jānis Pleps

21. gadsimta prasmes 19. gadsimta skolas modelī

Augusta nogalē LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs prezentēja ieteikumus izglītības politikas veidotājiem “Kompetenci attīstoša mācīšanās” un grāmatu “Mācīšanās lietpratībai”. Ar centra vadošo pētnieci Daci Namsoni sarunājas Māris Zanders.

Universitāte palīdzēs Latvijai tiekties uz konkurētspējas virsotni

LV PEAK jeb latviski “virsotne” – šāds iedvesmojošs nosaukums dots Latvijas Universitātes šā gada 12. maijā nodibinātajam Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas forumam, kas 30. augustā parakstīja vienošanos ar Ekonomikas ministriju par sadarbību produktivitātes un konkurētspējas izpētē. LV PEAK darbosies kā pētnieciska domnīca ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu mūsu valsts konkurētspējas analīzi un sniegt rekomendācijas Latvijas valdībai. Forums tiks sasaukts regulāri, sagatavos produktivitātes ziņojumu un reizi gadā organizēs produktivitātes problēmām veltītu konferenci. /Gundars Bērziņš

Nereti rodas iespaids, ka lībieši Latvijā ir traucēklis

Šoruden Latvijas Universitātes zinātnisko struktūru saime papildināja ar Lībiešu institūtu. Lai saprastu šāda institūta jēgu, jāņem vērā vairāki aspekti. /Valts Erenštreits

Cik ērti ir dzīvot purva malā?

Iedomāsimies jaunu, idejām pilnu doktorantu Latvijas Universitātē, kurš seko līdzi viņa sfērā notiekošajam pasaulē un vienā jaukā brīdī secina, ka viņam ir radies brīnišķīgs kādas problēmas risinājums. Kas notiek tālāk? Ar ko šim cilvēkam ir jārēķinās?/Normunds Bergs

Daži modernās medicīnas ētikas aspekti

Veselības aprūpe ir joma, kur ētika un empātija ir stūrakmens attiecībām “ārts – pacients”, “ārsts – cits medicīnas darbinieks”, “ārsts – pacienta radinieks”, “ārsts – ārstniecības iestāde” utt. Protams, katrs aiz šiem vārdiem saprot nedaudz citu saturu, bet medicīnas ētika kā lupatu deķis tiek stiepts un staipīts starp likumdevēju un izpildvaru, drošības iestādēm, medicīnas līderiem, pedagogiem un žurnālistiem. Ētikas jautājumu atšifrējums parasti ir daļēja vai nepilnīga atbilde uz jautājumu – kas ir 21. gadsimta ārsts Latvijā, cik varošs, zinošs, empātisks un profesionāls viņš ir. /Pēteris Apinis

Simts raibi gadi

LU Akadēmiskajā bibliotēkā atklāta izstāde “Latviešu žurnāli 100 gados” (tā būs skatāma līdz nākamā gada janvāra beigām). Tēmu daudzveidība un nosaukumu skaits nepārprotami liels – tostarp izstādes sadaļā, kas veltīta Latvijas Universitātes vietai žurnālu izdošanā. Te redzam gan Latvijas situācijai cienījami garu periodu (1930–1940) pastāvējušo akadēmisko žurnālu “Universitas”, kas iznāca divreiz mēnesī, gan krietni īsāku mūžu piedzīvojušo (1924–1925) mēnešrakstu “Studentu dzīve”. Tirāžas arī dažādas – no 750 līdz septiņiem tūkstošiem. Augstskolas paspārnē iznākuši arī mazākai auditorijai domāti periodiski izdevumi – piemēram, studentu atturības kustības veidotais “Juventus” (1932–1935) vai jau pēc valsts neatkarības atgūšanas LU Kristīgās studentu biedrības izdotais “Ad Lucem”. Alma Mater e-versijā var lasīt ŠEIT.