MĒNEŠA PĒTĪJUMS: Uzvaras gājienā pret Alcheimera slimību

Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes (MF) asociētā profesore Baiba Jansone stāsta, ka Farmakoloģijas katedrā jau daudzus gadus pētniecība vērsta uz centrālās nervu sistēmas slimību neirofarmakoloģijas pētījumiem. Zinātniskā interese katedrā ir par  atmiņas un kognīcijas traucējumiem -  tās ir izmaiņas, kas saitītas ar tādām neirodeģeneratīvām slimībām kā Alcheimera un Pārkinsona slimība. Lai gan ir jau veikti arī padziļināti pētījumi Pārkinsona slimības izpētē, lielāka uzmanība patlaban tiek veltīta Alcheimera slimības izpētei, kuras izplatība pasaulē līdz ar vidējā dzīves ilguma palielināšanos tikai pieaug. Taču vēlme cīnīties ar slimību, kas palēnām, bet vēl joprojām neatgriezeniski deģenerē cilvēku atmiņu, ir būtiskākais no daudzajiem iemesliem, kāpēc LU farmakologi strādā šajā projektā. Svarīga ir arī starptautiskās sadarbības un atpazīstamības stiprināšana, un katedrā uzkrāto zinātnisko iestrāžu papildināšana šajā jomā ir būtiski projekta ieguvumi. Mērķis - terapija, kas apkarotu slimību Pētījuma objekts ir "beta - amiloīda peptīds". Šis savienojums atrodas smadzeņu audos, kur tie un citi proteīni patstāvīgi veidojas arī veseliem cilvēkiem. Problēmas rodas, ja tie gēnu mutāciju gadījumā vai citu faktoru dēļ sāk veidoties pastiprināti, tādējādi izmainās to struktūra, un tie dažāda izmēra agregātu veidā akumulējas smadzeņu audos. Rezultātā pasliktinās centrālās nervu sistēmas funkcionēšana, rodas Alcheimera slimība, kas ir neirodeģeneratīvā slimība – nervu šūnas palēnām aiziet bojā. Tā ir arī izplatītākā demences forma, kurai sākotnēji raksturīgs atmiņas zudums, vēlāk arī citi kognitīvie traucējumi. Pacientiem pasliktinās atmiņa, iemācīšanās spējas, orientēšanās telpā, tas var veicināt arī to, ka depresijas, baiļu simptomu dēļ izmainās pati personība. Patlaban pieejamās zāles (acetilholīnēsterāzes inhibitori un antagonists memantīns) darbojas tikai simptomātiski un uzrāda vidējas pakāpes efektivitāti minēto traucējumu uzlabošanā. Arī citi nesenie ārstniecības mēģinājumi, kā, piemēram, pirmās paaudzes aktīvā vakcīna pacientiem izraisījusi dramatiskus blakusefektus un joprojām vakcinācijas pētījumi neuzrāda pārliecinošu efektivitāti un drošību Alcheimera slimības ārstēšanā. Savukārt LU farmakologi kopā ar partneriem strādā pie jaunas, inovatīvas idejas, kas paredz beta-amiloīda plātnīšu izvadi no smadzeņu audiem. Šī terapija paredzētu speciālu savienojumu ievadi organismā, lai tādējādi tiktu izšķidināti un tālāk caur asinsriti izvadīti no CNS kaitīgie beta-amilodi proteīni. LU MF pētnieku uzdevumi LU Farmakoloģijas katedrā, kas atrodas Dabaszinātņu centrā, Torņakalnā, šā projekta ietvaros strādā vairāku pētnieku komanda. Projekta vadītāja no LU Baiba Jansone stāsta, ka pētījuma laikā in vivo eksperimentos tiks pētīti jaunsintezēti īsas sekvences peptīdi. Komanda analizēs, vai pēc to ilgstošas ievadīšanas uzlabosies izmēģinājuma dzīvnieku (grauzēju) atmiņas un iemācīšanās spēja, tiks analizēta proteīnu ekspresija smadzeņu audos, izmantojot vairākas laboratoriskas metodes.   Zinātniskā asistente Ulrika Beitnere, kas projektā strādā ar imūnhistoloģijas metodi, izrādot laboratorijas ierīces, atzīst, ka darbs ir laikietilpīgs, bet interesants. Lai gan komandu veido katedras vadošie pētnieki un doktoranti, izpētē tiek iesaistīti arī studenti, kuri, balstoties uz šo pētījumu, izstrādā savus bakalaura un maģistra darbus. "Viens nav cīnītājs" "Šis ir sadarbības projekts, kurā kopā apvienojušies Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI), Latvijas Universitāte (LU) un Oslo Universitāte", skaidro B. Jansone. Katrs no projekta partneriem veic savu uzdevumu. OSI ķīmiķi veiks nepieciešamo savienojumu sintēzi. Projekta aizsākumi meklējami, kad Oslo Universitātes prof. Jens Pahnke izrādīja stingru vēlmi sadarboties ar LU MF un OSI pētniekiem. Profesore atzīst: "Zinādams, ka mēs arī strādājam šajā jomā, viņš uzaicināja mūs sadarboties un iesniegt kopēju projektu, lai veicinātu divu valstu sadarbību Alcheimera slimības izpētes jomā."  2015. gada pavasarī tika noslēgts līgums divu gadu projekta īstenošanai, kas noslēgsies 2017. gada pavasarī. Kā galveno motīvu šādai sadarbībai profesore Jansone uzsver domu, ka lielākā zinātnieku grupā var veikt vairāk pētījumu, arī ideju apmaiņa tādējādi ir ražīgāka. Tā kā projekta ilgums ir tikai divi gadi, svarīgi, ka sadarbojoties pie mērķa iespējams nonākt ātrāk. Jautājot par komunikāciju ar aizjūras kolēģiem, kā galveno domu un rezultātu apmaiņas kanālu profesore min "Skype" videozvanus. Ikdienā noris arī sarakste ar e-pasta starpniecību, bet gadījumos, kad nododamā informācija ir apjomīga, ērtāk ir veltīt laiku sarunai.  Protams, starptautiska projekta ietvaros notiek arī komunikācija klātienē, tāpēc iespēju robežās projekta vadītāji un citi iesaistītie pētnieki vismaz reizi gadā apmeklē partneru laboratorijas. B. Jansone uzsver, ka ar Oslo Universitātes prof. Jens Pahnke un citiem viņa laboratorijas pētniekiem tikusies pavisam nesen, decembrī, un plāno tur doties  arī šogad. Rīgā šogad tiek gaidīts projekta vadītājs no norvēģu puses. Aktīvi notiek arī studentu apmaiņa, piemēram, patlaban Oslo Universitātē jaunas metodes apgūst doktorante no LU MF Jolanta Upīte, pāris mēnešus stažējās arī LU MF doktorants Vladimirs Piļipenko. "Tā notiek ideju apmaiņa, laboratorijas metožu apguve, otras puses kolēģu iepazīšana, nākotnes plānu izstrāde ", uzsver asociētā profesore. 10 gadi divu gadu vietā Kaut gan līgumi par projekta uzsākšanu parakstīti pagājušā gada pavasarī, intensīvs pētnieciskais darbs, kā stāsta Baiba Jansone, laboratorijā iesācies septembrī, jo pirmie mēneši lielākoties pagāja metožu noslīpēšanā un izmēģināšanā. Rezultāti tiek iegūti pakāpeniski, un tas, ka projektam jānoslēdzas nākamgad aprīlī, nenozīmē, ka terapijas ideja tad būs absolūti gatava un pierādīta. "Divi gadi zinātnē ir ļoti īss laikposms, šajā laikā varēsim gūt tikai ieskatu", skaidro B. Jansone, norādot, ka pētījumiem medicīnā nepieciešams ilgāks laika periods. Arī šā projekta īstenošana katedrā nebūtu iespējama, ja jau iepriekš šajā sfērā LU farmakologiem nebūtu zinātnisku iestrāžu.  Pētījumi par to, kas uzlabo atmiņas un kognitīvās spējas, kas mazinās dažādu slimību un citu faktoru, piemēram, stresa ietekmē, farmakoloģijas katedrā nav jauni. Kā to aizsācēju B. Jansone min LU profesori, akadēmiķi Viju Zaigu Klušu. Viņas ieguldītais darbs, izveidojot MF Farmakoloģijas katedru, un aizsāktie pētījumi CNS izpētē  tiek ļoti augstu novērtēti, un konkrētā projekta izveide ir tikai viens pierādījums tam. Runājot par nākotnes plāniem pēc šā projekta, profesore B. Jansone stāsta, ka vēlas turpināt sadarbību ar Norvēģijas pētniekiem, iesniedzot jaunus projektu pieteikumus. Ja pētījuma rezultāti izrādīsies pozitīvi, būs nepieciešami nākamie, vēl detalizētāki, pētījumi. Salīdzinot sevi ar citu valstu zinātniskām institūcijām, rodas vēlme attīstīties plašāk un tiekties pēc tādiem pašiem sasniegumiem, kādus lolo pētnieki lielajās Eiropas Savienības valstīs, tādas kā Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Norvēģija, bet šo valstu valdības atbalsta pētījumu jomas ar lielu valsts finansējumu, kas diemžēl izpaliek Latvijā, stāsta profesore Baiba Jansone. Paši zinātnieki no savas  puses dara visu iespējamo, lai būtu starptautiskajā apritē, izveido un regulāri atjauno informāciju LU mājaslapā par Farmakoloģijas laboratoriju un tajā veiktajiem zinātniskajiem projektiem, tādējādi  stiprinot starptautisko atpazīstamību. Sadarbības veidošanos veicina arī regulāri iesniegtās starptautiskās publikācijas un dalība  projektos. Tomēr, tiecoties pēc sasniegumiem, nedrīkst aizmirst par pētījuma būtību - uzlabot cilvēku veselību. Profesore akcentē divus svarīgākos faktorus medicīnā: medikamentu efektivitāte un drošība. Tieši drošība ir nākamais solis, par ko jāpārliecinās, kad ir  pierādīta jaunas terapijas efektivitāte. "Lai radītu inovatīvu savienojumu, ko potenciāli varētu lietot slimību ārstēšanai nepietiek ar divu - četru gadu ilgiem pētījumiem. Tas nav radīt, piemēram, dizaina priekšmetu, vai pat uzcelt ēku," klāsta B. Jansone. "Mērķis ir radīt savienojumu, kas palīdzētu cilvēkiem izārstēties no Alcheimera slimības, bet tas nedrīkst kaitēt, izraisot negatīvu ietekmi uz kādu citu organisma sistēmu". Tādējādi jaunas zāles top vidēji vairāk nekā 10 gadu laikā, un arī šīs terapijas izstrādei būs nepieciešams vairāk nekā divu gadu garš izpētes periods.