MĒNEŠA PĒTNIEKS Pēteris Pildegovičs: "Ķīniešu valodai esmu atdevis 50 savas dzīves gadus"

Profesora karjeras pieturas punkti ir vairāki. Maskavas Universitātes Austrumvalodu institūts, Tālo Austrumu Universitāte Vladivostokā, Filozofijas institūts Zinātņu akadēmijā, darbība Ārlietu ministrijā, kur izveidojis un vadījis Āzijas nodaļu, vēlāk arī diplomātiskais darbs Pekinā, kur atvēris Latvijas vēstniecību Ķīnā, un piedāvājums strādāt ziņu dienestā “Xinhua” par žurnālistu un redaktoru. Profesors saka, ka ideja par vārdnīcu nostiprinājusies un sākusi realizēties, strādājot tieši ziņu dienestā. “Mācīt valodu bez vārdnīcām ir neiespējami,” saka P. Pildegovičs. Ja ziņu dienestā nebija materiāls, kas jārediģē, tajos brīžos viņš veidojis ķīniešu-latviešu vārdnīcas pirmsākumus. Tās bijušas aptuveni 300 lapas melnraksta, ko profesors, būdams latvietis, sarakstījis ķīniešu ziņu aģentūrā, rediģējot ziņas krieviski. Kā jūs vērtējat Latvijas Universitātes Konfūcija institūta darbību šo trīs gadu laikā? Manā skatījumā darbība ir ļoti sekmīga. Pirmajā mācību gadā mums bija viens ķīniešu valodas skolotājs, nākamajā mācību gadā mums jau bija trīs skolotāji, bet šajā mācību gadā mums būs pieci skolotāji-brīvprātīgie, kā arī divi skolotāji, kas strādās Kultūru vidusskolā un Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļā. Caur LU Konfūcija institūtu sadarbojamies ar Kultūru vidusskolu. 2013. gadā uzsākām ķīniešu valodas pasniegšanu Daugavpils Universitātē un Rēzeknes Augstskolā, kur jaunatne mācās ar milzīgu interesi. Atceros – pirmajos braucienos uz Daugavpili un Rēzekni jauni cilvēki man stāstīja par to, ka viņiem bija sapnis mācīties ķīniešu valodu, un sapņa piepildījums pats ieradās Daugavpilī un Rēzeknē (smejas). Mācību gadā trīs reizes notiek valodas eksāmens, un gada beigās izdodam LU Konfūcija institūta sertifikātu par to, ka cilvēks ir apguvis mācību gada programmu. Visu studentu darbi elektroniski tiek pārsūtīti uz Ķīnu, kur „pārvaldē” notiek vērtējums un pēc šiem vērtējumiem mūsu labākajiem studentiem piešķir Ķīnas puses stipendijas. Cilvēki var doties uz Ķīnu gadu vai semestri mācīties. Pirmajā mācību gadā uz Ķīnu aizbrauca 12 studenti, šogad – 8. Darba apjoms ir strauji pieaudzis. Ar LU vadības pretimnākšanu esam izremontējuši četras auditorijas Rūpniecības ielā, kur notiek mācības. Tur esam ekipējušies ar labu aprīkojumu, moderniem datoriem, varam arī rīkot nelielus pasākumus. Rīkojam arī pašus lielākos ķīniešu svētkus – Pavasara svētkus, kas rietumu pasaulē pazīstami kā Ķīniešu Jaunais gads. Nesen, 8. septembrī, svinējām Rudens vidus svētkus. Pasākumos viss notiek ķīniešu valodā. Ir grūti aptvert, ka tās rakstu zīmes, kuras vairāk nekā 2000 gadus atpakaļ izmantoja lielais domātājs Konfūcijs, šodien ir datorā un ir pieejamas viena mirkļa attālumā. Tā ir valsts un civilizācija, kas aptver laiku no aizvēstures līdz mūsdienām. Kādu jūs redzat institūta darbību tuvākajos gados? Citās Latvijas augstākajās mācību iestādēs varētu notikt ķīniešu valodas apmācības. Izaugsme saskatāma arī citos aspektos. Konfūcija institūts ir tiesīgs no Ķīnas uzaicināt profesorus ķīniešu literatūras, vēstures, filozofijas jomās, tās var būt arī tā saucamās „kara mākslas” vai vingrošana. Pagaidām neesam to izmantojuši, jo patlaban esam aizņemti ar ķīniešu valodas pamatu mācīšanu. Augstākā līmenī varētu sniegt dziļāku ieskatu literatūrā vai filozofijā, vai vēsturē caur Ķīnas piemēru, ja auditorijai būtu labākas ķīniešu valodas zināšanas. Tas viss ir mūsu spēkos. Pasaulē ir vairāki simti Konfūcija institūtu. Dānijā viens no tiem ir Mūzikas Konfūcija institūts, kas nodarbojas ar ķīniešu mūzikas popularizāciju. Sadarbojoties ar Kopenhāgenas Mūzikas Konfūcija institūtu, mūsu plānos ir ataicināt uz Latviju labus ķīniešu mūzikas lietpratējus, un Latvijā varētu notikt ķīniešu mūzikas koncerti. Sadarbības virzienu ir samērā daudz, tikai pietrūkst roku. Mēs strādājam ļoti mazā sastāvā: Ķīnas puses direktors, Latvijas puses direktors un sekretāre. Lielākajos Konfūcija institūtos strādā arī izpilddirektors, varbūt vēl kāda štata vieta. Konfūcija institūti pasaulē darbojas jau 10 gadus. Šos institūtus var savstarpēji salīdzināt? Ar ko Konfūcija institūts Latvijā ir unikāls? Salīdzinot ar kaimiņiem, LU Konfūcija institūts ir unikāls ar to, ka ķīniešu valodu pasniedzam ne tikai galvaspilsētā, bet arī divās provinces universitātēs. Mēs aptveram plašāku auditoriju. Manuprāt, ir pāragri runāt par labi saskatāmu LU Konfūcija institūta seju. Tas, ka notiek šīs valodas apmācības un ir simtiem cilvēku, kas zina valodu, pats par sevi ir diezgan liels sasniegums. Kas attiecas uz dziļāku pētniecību – domāju, ka tas nav atraujams no nākotnes attīstības. Krievijā, Francijā, Vācijā vai citās valstīs, kur vairākos gadu simtos ir notikusi Ķīnas pētniecība, ir ļoti daudz kas paveikts, šo valstu pienesums sinoloģijā ir labi pamanāms. Tagad, 10 gadus pēc Konfūcija institūtu dibināšanas, valoda tiek apgūta visdažādākajās valstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo iekārtu - PSRS, daudzas lietas zinātnē netiek pietiekami finansētas, tas attiecas arī uz sinoloģiju. Mums ir grūtības ar skolotāju apmaksu. No tīra entuziasma nevar dzīvot, kaut kas ir jāsaņem. Jūs vairākus gadus esat pasniedzis ķīniešu valodu. Kā ir mainījusies studentu motivācija? Kāpēc viņi nāk mācīties ķīniešu valodu? Tas ir ļoti labs jautājums. Varu pastāstīt, kā tas notika savulaik Maskavas Universitātes Austrumvalodu institūtā, kurā es stājos 1964. gadā. Bija un, patiesību sakot, arī ir prestižas valodas un tādas, kas ir nedaudz perifērijā. 1964. gadā perifērijā bija ķīniešu valoda, taču prestižās – arābu, japāņu. Bija laiks, kad PSRS ļoti populāra bija indonēziešu valoda. Taču tendence ir tāda, ka valodas popularitāte pēc laika var mainīties. Kāda valoda aiziet tālākā plānā, taču par citu interese pieaug. 2014. gads ir laiks, kad interese par ķīniešu valodu ir ļoti liela. Motivācija ir saistīta ar pilnīgi jaunas pasaules atklāšanu, vēlēšanos to izprast. Tā kā esmu redzējis dažādus laikus un iespējas, es negribētu teikt, ka tas ir zeltīts ceļš uz fantastiskiem panākumiem, bet tas ir interesants, neparasts un unikāls lauks. Atgriežoties pie jūsu vārdnīcas, tās tapšanas laikā jums noteikti bija jāiepazīst vairākas nozares, lai atrastu precīzo tulkojumu. Kas procesā izrādījās visgrūtākais? Ķīniešu valodā ir sen veidojušies frazeoloģismi. Lielākoties tie ir no četriem hieroglifiem, bet var arī būt sešas vai pat astoņas zīmes. Tie ir sen noslīpēti, ļoti trāpīgi teicieni. Šo frazeoloģismu izmatošana ļoti daiļo valodu un liecina par labu cilvēka inteliģences un zināšanu līmeni. Vārdnīcā frazeoloģismu pārlikšana latviešu valodā bija ļoti sarežģīts darbs. Arī augu un dzīvnieku valsts tik ļoti atšķiras no visa tā, kas mums šeit ir pierasts. Daudzos gadījumos saskāros ar to, ka augu vai dzīvnieku nosaukumu latviešu valodā vienkārši nav, jo šādu dzīvnieku Latvijā nekad nav bijis. Varbūt tikai zooloģiskajā dārzā. Tādos gadījumos izmantoju latīņu nosaukumus. Pagaidām gan par to tulkojumiem nav bijusi interese no cilvēkiem, kas strādā bioloģijas laukā, jo tad cilvēkam jāzina ķīniešu valoda. Grūtību bija ļoti daudz. Ir speciālas ķīniešu – ķīniešu valodas frazeoloģismu vārdnīcas, vai arī no ķīniešu uz citu svešvalodu, un man mājās ir dažādas. Tad es skatījos, ko varētu izmantot un kā ar tulkojumiem tikt galā. Vārdnīca ir enciklopēdiska, tas nozīmē – var “nākt augšā” jebkura joma. Atsaucēs esmu norādījis, kādas vārdnīcas atsevišķās jomās esmu izmantojis. Kā paši ķīnieši uztver jūsu vārdnīcu? Atsauksmes pēdējā laikā ik pa brīdim nonāk pie manis. Ķīnieši uzreiz prot lietot vārdnīcu, saprot loģiku, pēc kuras ir izvietots materiāls. Tā kā tai ir diezgan liels apjoms, var atrast atbildi uz daudziem jautājumiem, bet, protams, ne uz visiem. Pateikšu, ko nevarēju paveikt vārdnīcā. Piemēram, divi vai četri hieroglifi, kas apzīmē jēdzienu, ir iztulkoti latviski, bet es neesmu piedāvājis teikumu, kurā lieto šo jēdzienu. Ja runā par labām, modernām vārdnīcām pasaulē, jēdzienu cenšas piedāvāt teikumā, bet tādā gadījumā pie vārdnīcas sastādīšanas strādā vesela redakcija 30 vai 40 cilvēku sastāvā. Viņi ir izglītoti sinologi katrs ar dziļām zināšanām savā jomā. Tas vienam cilvēkam nav paveicams. Tie bija astoņi intensīva darba gadi. Centos nepalaist nevienu dienu garām, nodarbojos tikai ar vārdnīcas sastādīšanu. Pēc tiem astoņiem gadiem radās bikla ticība, ka visu kādreiz var arī pabeigt. (smejas) Likās, ka ir gaisma koridora galā. Bija ļoti interesanti. Lasīju, ka gandrīz katru gadu aizbraucat uz Ķīnu. Vai ir kāda vieta, kur atgriežaties vairākkārt? Ir daudz tādu vietu. Četrus gadus esmu dzīvojis Pekinā, vienu gadu Šanhajā. Lielajā Ķīnā ir vairākas vietas, kur ir īpaši patīkami būt. Piemēram, Junnaņas provinces galvaspilsēta jeb administratīvais centrs Kunmina, ko var attāli salīdzināt ar Kaukāzu. Tie mūsu, latviešu, skatījumā ir kalni. Šajā provincē daudz mežu, pļavu, brīnišķīgs gaiss. Tur ir maz rūpniecības, kas nozīmē, ka nav liels gaisa piesārņojums. Lielajās pilsētās ekoloģija ir ļoti smagā stāvoklī. Starp citu, skolotājas, kas pie mums ir ieradušās no Ķīnas, mūsu pilsētas gaisu uzskata par vienu no lielākajiem Latvijas bonusiem. Protams, man patīk arī senās galvaspilsētas. Vairākas reizes esmu bijusi Siaņā, slavenākajā galvaspilsētā. Tā atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, kur pavisam tuvu ir tuksneši un kalni. Šajā pilsētā izskatās diezgan skarbi, salīdzinot ar Junnaņas provinci, kur ir spirdzinošs zaļums un gaiss, viss, kas priecē cilvēku. Daudzo gadu laikā katrs brauciens ir atgriešanās otrā dzimtenē. Vari pajokot, pats zini dažādus tautā lietotus teicienus, zini, kas ķīniešiem patīk. Tā ir jauka sajūta. Lielajās pilsētās bieži var satikt ārzemniekus gados, kas labi zina valodu un kuri bieži nevar aizbraukt no Ķīnas. Dzīvojot Ķīnā un strādājot noteiktā jomā, valoda dod milzīgas priekšrocības. Cilvēki pierod pie virtuves, pie izbraucieniem nedēļas nogalēs vai kāpieniem kalnā. Šķiet, ka no turienes nevar aizbraukt, jo mājās jau tā nebūs, mājās viss būs citādāk. Pēc mēneša braukšu uz Šanhaju, un tas vienmēr ir saviļņojoši, var salīdzināt, kā mainās cilvēki. Runājot par visu sabiedrību, dzīve ir kļuvusi daudz nodrošinātāka. Vai ķīniešu kultūra, izņemot valodu, ir ienākusi jūsu sadzīvē un ierastās lietās, piemēram, ēdienkartē? Ja ir svētku notikums, kurā piedalās ķīnieši, manuprāt, ķīniešu virtuve ir neatņemama sastāvdaļa. Runājot par mani, nedēļas darbu ciklā Ķīnā, patiesībā, ļoti labi iztiku ar to, ko biju pieradis gatavot mājās. Mani bijušie studenti man ir jautājuši, vai esmu aizrāvies ar ķīniešu vingrošanu un tādām lietām. Dzīvojot Ķīnā, es labāk aizgāju uzspēlēt tenisu. Strādājot ziņu dienestā un diplomātiskajā darbā, nedēļas nogalē es kāpu kalnā. Tā ķīniešiem ir viena no tradīcijām nedēļas nogales pavadīšanai. Tā nostiprina veselību un ir labs treniņš. Paiet apmēram divas, divarpus stundas, kamēr uzkāp kalnā. Ja esi šādā veidā pavadījis nedēļas nogali, ir spēks strādāt nākamo darba nedēļu. Latvijā ir pierasts pastaigāt gar jūras krastu, kas arī ir jauki, lai gan varbūt nav tik interesanti. Cilvēkam, kas ir ilgi saistīts ar valsti un valodu, ir vēlēšanās būt sabiedrībā ar ķīniešiem, būt kopā kādā pasākumā un parunāt, padalīties ar iespaidiem. Ķīnas ainavu par savu ir diezgan sarežģīti nosaukt. Daudzo gadu laikā tā var būt pierasta. Tūjas akmeņainā pludmale un priedes, un jūras šalkoņa – nevar salīdzināt, vai kaut kur citur pasaulē tā ir. Kad ārzemēs ir būts ilgāku laiku, ļoti gribas mājās. Ar visu to, ka valoda ir saprotama un pats daudz zini un arī nezini, tomēr gribas savos apstākļos.

Par publikāciju ciklu „Mēneša pētnieks”

 

Ar zinātni prātos un sirdī Latvijas Universitātē darbojas, teoretizē un pārbauda hipotēzes daudz un dažādu nozaru pētnieki. Gan tādi, kam jau ir ievērojams zinātnisko publikāciju skaits savos dzīvesgājumu aprakstos, gan tādi, kas pētniecības pievilcību vēl tikai atklāj. Lai godinātu zinātnes vārdu, lai ieskatītos, kas notiek Latvijas Universitātes fakultātēs un institūtos un lai izstāstītu pētnieku stāstus savējiem un citiem, ar 2012. gada janvārī tiek uzsākts publikāciju cikls „Mēneša pētnieks”. Turpmāk katru mēnesi Latvijas Universitātes portālā publicēsim aktuālos pētnieku stāstus, savukārt gada noslēgumā ļausim publiski portāla lasītājiem balsot par savu favorītu, tādējādi suminot to pētnieku, kura darbība ir uzrunājusi visvairāk lasītājus.

 

Mēneša pētnieks. Zinātnes vārdā!