Tur šobrīd ir lielas problēmas, kas kardināli jārisina? Uzskatu, ka jā. Ja runājam par krimināllietām, kas ir mana specialitāte un kur vislabāk jūtos, uzskatu, ka ir jābūt konkrētam soda neizbēgamības principam. Jo ir pietiekami daudz jautājumu kādēļ vienā novadā par noziedzīgu nodarījumu ir viens sods, bet otrā cits. Pastāv vesela virkne juridisku problēmu, kas jārisina, tādēļ gribu ielauzties pamatprincipu teorētiskajā bāzē pēc kā vadās izmeklētāji, prokurori un tiesneši. Manas ambīcijas ir teorētiskais piepildījums.
Kā sokas ar doktora disertāciju? Tai jau bija jābūt pabeigtai, bet esmu uzrakstījis vien trešo daļu, jo vienkārši trūkst laika. Augustā paredzēts atvaļinājums, cerams, ka pieķeršos rakstīšanai.
Kā savienojat darbu ar pētniecību? Strādājot izmeklēšanā un prokuratūrā, pieradu pie strauja darba ritma. Pēc ģenerālprokurora amata biju izsists no piesātinātā darba ritma un vairs nespēju īsti organizēt savu dzīvi. Vislabāk jūtos tad, kad ir daudz darbu, pie tā esmu pieradis.
Kādi ir aktuālie jautājumi pētniecībā, kam jāpievēršas? Par citām tiesību nozarēm negribu runāt, nejūtos tik kompetents. Paralēli kriminālprocesam lasu arī kriminoloģiju un esmu sapratis, ka tas ir neapgūts un neattīstīts lauks – tur ir daudz nepētītu tēmu. Nav nekāds noslēpums, ka krimināltiesību katedrā daudzas tēmas gadu gaitā atkārtojas, tā rezultātā nozarei nav jauna pienesuma. Uzsākot jebkuru pētniecības darbu, jānoskaidro vai ar to tiks pateikts kas jauns. Ir jāķeras pie neizzinātām tēmām! Vai jūsu disertācija ir „spēriens” neizzinātā laukā? Jā, tur ir vairākas tēmas, kas pasaulē ir aplūkotas, bet Latvijā nē. Piemēram, centīšos rakstīt kā izprotam „patiesību”, „objektivitāti”. Mani interesē, kā šos jēdzienus izprot teorētiķi un praktiķi. Vajag jau kādu nedaudz provocējošu rakstiņu, lai kļūtu interesantāk. Šo jēdzienu skaidrošanā jūtams arī filozofijas piesitiens? Protams! Kaut vai it kā vienkāršais jautājums „kas ir taisnība?” – neskaitāmi autori par to diskutējuši un atzinuši, ka vienas taisnības nav. Kriminālprocesa mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums, un manos priekšstatos tas noregulējums ir daļā, kad visas taisnības krustojas. Pētniecībā interesantākais ir nevis atstāstīt jau pateikto, bet diskutējot pateikt ko jaunu. Kas ir sarežģītākais pētniecībā? Disertācijas kontekstā diezgan sarežģīti ir izprast īsto vienošanās procesa terminoloģijas nozīmi, jo šis princips nāk no anglosakšu tiesību sistēmas, attiecīgi angliski vienai lietai ir vairāki nosaukumi. Un burtiski iztulkot visu arī nevar. Grūtākais pētniecībā varētu būt tas, ka juristi brīžiem ir pietiekami konservatīvi un turas pie kāda konkrēta apgalvojuma, lai gan pasaule ir tik mainīga. Jā, nereti ir grūti pieņemt citu idejas, bet tieši šī nemitīgā pasaules attīstība ir tik interesanta! Kāds ir jūsu rakstīšanas process? Ražīgākais posms, kad tiešām rakstu, ir pēc astoņiem vakarā, bet ne ilgāk par vieniem, diviem naktī. Esmu pūce, no rīta piecelties ir grūti. No rītiem jau jābūt darbā, tādēļ fiziski pētniecībā nevaru būt ražīgs rītos. Bieži vien tāpat kā citi esmu sevi pieķēris, ka mēģinu atlikt to rakstīšanas brīdi un meklēju citus darāmos darbus. Kad noslinkoju, sevi attaisnoju ar domu, ka tobrīd vienkārši nebija ideju. Brīnišķīga ir gandarījuma sajūta pēc padarītā, kaut nelielas publikācijas – to brīdi nevar nopirkt, ir tikai jāraksta un tad ir!
Jums kā cēsiniekam ir izdevies apmeklēt šī gada Cēsu mākslas festivālu? Jā, biju uz atklāšanas koncertu, arī uz Ineses Galantes koncertu Cēsu baznīcā tieši savā dzimšanas dienā, ko apmeklēju ar meitu. Ir liels lepnums, ka Cēsīs kas tāds iespējams. Starp citu, man ir atlikusi nedēļa, lai pabeigtu rakstu rudens konferencei par tēmu „Kriminālprocess, zinātne, kultūra”. Par kuru pētniecības darbu jūtat vislielāko gandarījumu? Ir daži raksti, kas saistīti ar kriminālprocesa vienkāršošanu, kriminālprocesa reformām. Esmu līdzautors rokasgrāmatai prokuroriem. No šodienas konteksta skatoties gan saprotu, ka īsti nebiju gatavs rakstīt, bet tas ir piemērs, ka ar kaut ko ir jāsāk, lai varētu izdarīt nākamo pakāpienu. Pētnieka pieturzīmes:
- Kopš 2009. gada LU juridiskās fakultātes doktorants
- Šobrīd raksta promocijas darbu "Vienošanās process"
- 2011-2013 Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks
- 2010-2011 Tieslietu ministra padomnieks
- 2000-2010 Latvijas Republikas ģenerālprokurors
- 1994-2000 Virsprokurors Cēsu rajona prokuratūrā
- 1991-1994 Izmeklētājs Cēsu rajona prokuratūrā
- Līdzautors "Rokasgrāmata kriminālprocesā prokuroriem"
Par publikāciju ciklu „Mēneša pētnieks”
Ar zinātni prātos un sirdī Latvijas Universitātē darbojas, teoretizē un pārbauda hipotēzes daudz un dažādu nozaru pētnieki. Gan tādi, kam jau ir ievērojams zinātnisko publikāciju skaits savos dzīvesgājumu aprakstos, gan tādi, kas pētniecības pievilcību vēl tikai atklāj. Lai godinātu zinātnes vārdu, lai ieskatītos, kas notiek Latvijas Universitātes fakultātēs un institūtos un lai izstāstītu pētnieku stāstus savējiem un citiem, ar 2012. gada janvārī tiek uzsākts publikāciju cikls „Mēneša pētnieks”. Turpmāk katru mēnesi Latvijas Universitātes portālā publicēsim aktuālos pētnieku stāstus, savukārt gada noslēgumā ļausim publiski portāla lasītājiem balsot par savu favorītu, tādējādi suminot to pētnieku, kura darbība ir uzrunājusi visvairāk lasītājus.
Mēneša pētnieks. Zinātnes vārdā!