Akadēmiskais centrs
LU konference ir kļuvusi par neatņemamu zinātniskās dzīves sastāvdaļu, kas nes līdzi gandrīz gadsimtu ilgas tradīcijas. Šogad pirmoreiz atsevišķa sesija bija veltīta tieši LU fonda mecenātu – SIA „Mikrotīkls”, Māra Vainovska un Alfrēda Raistera piemiņas ziedojuma – atbalstītājiem jaunajiem pētniekiem-doktorantiem un reizē stipendiātiem dažādās zinātņu nozarēs. Uzstājoties 14 stipendiātiem eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu, kā arī sociālo zinātņu jomā, tika apskatītas aktuālākās nozares tēmas. “LU fonda mecenātu stipendiāti, kas studē doktorantūrā, ir kļuvuši par stipendiātiem ļoti sīvā konkurencē. Prezentētie pētījumu rezultāti apliecina to, ka šajos stipendiātos ir bijis vērts investēt. Es viņus sauktu par mūsu zelta prātiem, kas veidos Latvijas zinātni perspektīvā,” pauž LU fonda izpildirektore Laila Kundziņa.
Konferencē kā viena no runātājiem uzstājās Inga Jonāne, kura savu ikdienu pavada, strādājot LU Cietvielu fizikas institūtā (CFI). Pētījumā tēma ir “Vara molibdāta lokālās struktūras un funkcionālo īpašību pētījumi”. Galvenais pētījuma objekts ir vara molibdāts (CuMoO4), kas ir multifunkcionāls materiāls ar interesantām īpašībām, kas paver perspektīvas tā izmantošanai dažādiem tehnoloģiskiem pielietojumiem. Īpašu uzmanību CuMoO4 ir izpelnījies ar savām izteiktajām termohromajām un pjezohromajām īpašībām, kas izpaužas plašā temperatūru diapazonā. Temperatūras un/vai spiediena ietekmē materiāls pakāpeniski maina savu krāsu no gaiši zaļas uz tumši brūnu. Manipulējot ar CuMoO4 sastāvu, arī ir iespējams mainīt materiāla optiskās īpašības un iegūt kādu no CuMoO4 fāzēm, kas ir stabilas pie paaugstināta spiediena. Tiek pētīta saistība starp CuMoO4 optiskajām un strukturālajām īpašībām. Autore uzsvēra, ka iegūtie rezultāti ļaus iegūt fundamentālu izpratni par materiāla struktūras korelāciju ar tā krāsu un īpašībām, kas ļaus spriest par tā potenciālu dažādiem pielietojumiem. Piemēram, CuMoO4 ir perspektīvs temperatūras un spiediena sensoru kandidāts, kā arī labs viedais neorganiskais pigments un katalizators.
LU Bioloģijas fakultātes doktorante Dita Pelnēna izstrādā pētījumu “Lī sindroma mutācijas m.9185T>C un m.13513G>A saturošu citoplazmatisko hibrīdu šūnu līniju raksturošana”, praktiskie darbi tiek veikti Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (LBPSC). Autore iepazīstināja interesentus ar mitohondrijiem – šūnas organoīdiem, kas satur paši savu ģenētisko informāciju - mitohondriālo DNS (mtDNS) – un kuru galvenā funkcija ir oksidatīvās fosforilēšanas (OXPHOS) ceļā saražot lielāko daļu šūnai nepieciešamās enerģijas. Mutācijas mtDNS var izraisīt smagas, heterogēnas saslimšanas, kas pazīstamas kā mitohondriālās slimības. Visbiežākā bērniem sastopamā mitohondriālā patoloģija ir Lī sindroms. Darba mērķis bija raksturot OXPHOS sistēmas darbību citoplazmatisko hibrīdu šūnu līnijās, kas satur Lī sindromu izraisošas mutācijas m.9185T>C un m.13513G>A.
LU Juridiskā fakultātes doktorants Aleksandrs Potaičuks iepazīstināja klausītājus ar savu pētījumu “Administratīvo procesa tiesību eiropeizācija”. Nacionālās administratīvās tiesības, kā arī administratīvā procesa tiesības kā valststiesības savā būtībā vienmēr ir bijušas ar izteikti nacionālu raksturu. Tomēr, pakāpeniski attīstoties Eiropas Savienībai un veidojoties iekšējam tirgum, kas ir pastāvīgi evolucionējošs un dinamisks process, arī nacionālās procesuālās tiesības tam attīstās līdzi, pielāgojas jauniem iekšējā tirgus izaicinājumiem un tādējādi kopā ar citu dalībvalstu procesuālajām tiesībām pakāpeniski harmonizējas jeb eiropeizējas. Autors ieskicēja, kā notiek Eiropas Savienības tiesību īstenošana Eiropas Savienībā, tostarp dalībvalstu iestādēs un tiesās, kāda ir Eiropas Savienības likumdevēja un Eiropas Savienības Tiesas loma administratīvi procesuālā regulējuma eiropeizācijā, kā pakāpeniski palielinās pārrobežu administratīvo aktu skaits (administratīvie akti, kas tiek izdoti vienā dalībvalstī, bet kuru spēkā esība un piešķirtās tiesības saglabājas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs), kā arī tika novērtēts, vai jau šobrīd administratīvā procesa tiesību eiropeizācijai ir jebkāda ietekme uz lietu izskatīšanu administratīvajās tiesās. Savukārt referāta noslēgumā tika ieskicētas atsevišķas eiropeizācijas sekas, ar kurām nākotnē varētu saskarties administratīvās tiesas.
Savukārt Guna Krieķe veic pētījumu “Kristalizācija un erbija jonu luminiscence oksifluorīdu stikla keramikās”, ko izstrādā LU Cietvielu Fizikas institūtā (CFI). Caurspīdīgas oksifluorīdu stikla keramikas ir nanokristāliski kompozītmateriāli, kas satur stikla matricā izkliedētus fluorīdu kristālus. Šādi materiāli ir perspektīvi pielietojumiem fotonikā, jo apvieno fluorīdu kristāliem raksturīgu zemu fononu enerģiju ar oksīdu stiklu ķīmiskām, mehāniskām un termiskām īpašībām.Šajā pētījuma veiksmīgi sintezētas jaunas, caurspīdīgas ar erbija joniem aktivētas oksifluorīdu stikla keramikas, kas satur Ba4RE3F17 (RE = Gd, Y, Yb, Lu) nanokristālus. Pētījumā raksturoti kristalizācijas procesi un erbija jonu augšuppārveidotā luminiscence. Er3+ joni izmantoti ne tikai kā aktivatori, bet arī kā zondes kristālisko fāžu identifikācijai.Rezultāti liecina, ka stikla keramikās iespējams iegūt divas polimorfās modifikācijas – kubisku un romboedriski deformētu kubisku Ba4RE3F17. Turklāt starp šīm divām fāzēm novērota otrā veida fāžu pāreja, ko iespējam noteikt, veicot luminiscences mērījumus šķidrā hēlija temperatūrā.
Konferencē ar savu lasījumu uzstājās Poļina Zaļizko, kura pārstāv LU Medicīnas fakultāti. Pētījumu sauc “Unificēta terapeitiskā zāļu uzraudzības modeļa izveide, pielietojot imunoloģiskās, farmakoģenētikas un morfoloģiskās metodes pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām”. Ikdienā P.Zaļizko nodarbojas ar iekaisīgo zarnu slimību (IZS) - čūlaina kolīta un Krona slimības - pētījumiem. Latvijā šo pacientu skaits pēdējo gadu laikā arvien pieaug gan bērniem, gan gados jauniem pacientiem darbspējīgā vecumā. Čūlains kolīts un Krona slimība ir hroniskas, ilgstoši ārstējamas slimības, kuras ievērojami ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un var kļūt par invaliditātes vai onkoloģiskās slimības cēloni. IZS ārstēšanā pielieto dažādus medikamentus, kurus pievieno terapijā pakāpeniski soli pa solim, ja iepriekšējais solis ir bijis neveiksmīgs. Visbiežākais pielietotais medikaments no imūnsupresantiem ir azatioprīns. Šī medikamenta pievienošana terapijai daļai pacientu ir efektīva, bet citai daļai izraisa nevēlamas blaknes līdz pat nopietnām, dzīvībai bīstamām komplikācijām kā asins šūnu skaita samazinājums. Tāpēc būtiski svarīga loma ir katram pacientam individuāli noteikta azatioprīna metabolisma analīze un terapeitiskā zāļu uzraudzības modeļa izstrādāšana, ar ko P.Zaļizko arī nodarbojas ikdienas zinātnē. Cerams, ka personalizētas terapijas pielietošana iekaisīgo zarnu slimību pacientu ārstēšanā nozīmīgi samazinās invaliditātes, komplikāciju, blakņu risku.
LU Bioloģijas fakultātes doktorants Jānis Leitāns ikdienā strādā LBPSC pie zinātniskā pētījuma “Ogļskābes anhidrāžu strukturālie pētījumi”. Ogļskābes anhidrāzes (CA) ir metālenzīmi, kas katalizē reakciju: CO2+H2O « HCO3- + H+. Tā ir atgriezeniskā reakcija, kas norisinās arī bez enzīma klātbūtnes, bet ogļskābes anhidrāzes klātbūtnē reakcija tiek paātrināta līdz pat 107 reizes. Ogļskābes anhidrāzes ir plaši izplatīta enzīmu klase, kas sastopama vairumā dzīvo organismu. Cilvēkos sastopamas vismaz 16 CA izoformas un dažu izoformu enzimātiskā darbība tiek saistīta ar dažādām saslimšanām (CA IX – vēzis). Inhibējot nevēlamās ogļskābes anhidrāzes ir iespējams izveidot farmakoloģiski nozīmīgus preperātus. Pētījuma mērķis ir ar proteīnu kristalogrāfijas metodi, noteikt dažādu mazmolekulāru savienojumu (inhibitoru) precīzu piesaisti pie šo enzīmu aktīvajiem centriem, līdz sīkākajām detaļām noskaidrojot tā piesaistīšanās mehānismus un iespējamos inhibitora uzlabojumus selektivitātes nodrošināšanai (uz struktūras bāzēts racionāls zāļu dizains).
Savukārt LU Fizikas un matemātikas fakultātes doktorante Jūlija Perveņecka ikdienā strādā LU CFI, veicot pētījumu “Fotoluminiscences un pastiprinātās spontānās emisijas pētījumi organisko lāzera krāsvielu molekulu veidotajās amorfajās plānajās kārtiņās”. Organiskie cietvielu lāzeri ir lāzeri, kuru aktīvās vides radīšanai tiek izmantotas dažādas organiskās krāsvielu molekulas, kas veidojošas amorfas struktūras kārtiņas. Līdz ar tehnoloģijas strauju un nepārtrauktu attīstību mūsdienās tā kļūst arvien pieprasītāka un perspektīvāka. Salīdzinājumā ar neorganiskiem lāzeriem, organiskie cietvielu lāzeri būtu daudz lētāki un vieglāk integrējami fotoniskās ierīcēs. Taču ne visi organiskie savienojumi var tikt izmantoti lāzeraktīvās vides radīšanai. Šim nolūkam ir derīgas tikai tādas organiskās vielas, kuru plānajās kārtiņās ir ierosināma pastiprinātā spontānā emisija (ASE). Vienas no fotonikā plaši pielietojamajām krāsvielu molekulām ir mūsdienās labi pazīstamās sarkano gaismu emitējošas, stiklveida struktūras veidojošas, DCM organiskās molekulas.
Meldra Ķemere pārstāv LU Fizikas un matemātikas fakultāti un strādā LU CFI, izstrādājot zinātnisko darbu “Enerģijas pārneses pētījumi ar Dy3+ un Eu3+ joniem aktivētos oksifluorīdu stiklos un stikla keramikās”. Ar retzemju joniem dopētu luminescentu materiālu struktūra un optiskās īpašības pasaulē tiek plaši pētītas ar mērķi pielietot dažādos sensoros un optiskās ierīcēs. Oksifluorīdu stikla keramika ir perspektīva materiālu klase to ķīmiskās, termiskās, mehāniskās stabilitātes dēļ, kā arī, augstās luminiscences efektivitātes dēļ. Veikti fotoluminiscences, luminiscences ierosmes un dzišanas kinētiku mērījumi, kā arī, struktūras pētījumi.
LU Bioloģijas fakultātes doktorante Ilze Elbere (LBPSC) strādā pie zinātniskā darba “Metformīna ierosinātas izmaiņas zarnu mikrobioma sastāvā veseliem indivīdiem un jaundiagnosticētiem 2.tipa cukura diabēta pacientiem”. Mūsdienās arvien vairāk tiek atzīta un pētīta cilvēka zarnu mikrobioma loma saistībā ar zarnās dzīvojošo mikroorganismu iespējamo līdzdalību dažādu slimību patoģenēzē, kā arī medikamentu uzņemšanas procesā, metabolismā, efektivitātē un blakņu izraisīšanā vai novēršanā. Darba mērķis ir identificēt taksonomiskos un funkcionālos zarnu mikrobioma marķierus metformīna terapijas ietekmei un dažādām 2. tipa cukuru diabēta pacientu apakšgrupām. Darba ietvaros tiek veikta zarnu mikrobioma sastāva un tā izmaiņu izpēte četrās indivīdu grupās izmantojot uz lielapjoma paralēlo sekvenēšanu balstītas metagenoma un 16S rRNS gēna V3 reģiona amplikonu analīzes. Sākotnējie rezultāti norāda uz metformīna ierosinātu mikrobioma iekšējās daudzveidības samazināšanos un īpatsvara izmaiņām vairākās taksonomiskajās grupās. Šī pētījuma rezultāti dos jaunas zināšanas par dažādu centrālo zarnu mikrobioma kompozīciju mijiedarbību ar antidiabētisko terapiju. Iegūtās asociācijas kalpos par pamatu tālākai personalizētās medicīnas stratēģiju izveidei terapijā.
Savukārt LU Fizikas un matemātikas fakultātes doktorants Andrejs Česnokovs (LU CFI) veic zinātniskā darba “Elektronu lokalizācijas efekti ar Tb dopētajā CeO2” izpēti. Cērija dioksīds ir nozīmīgs materiāls un jau ilgu laiku piesaista pētnieku uzmanību. Tas tiek pielietots daudzās tehnoloģiju jomās un to pielieto katalīzē kā atbalsta materiālu un lai uzlabotu citu materiālu mehāniskas, termālās un katalītiskās īpašības. Šīs īpašības padara to par izcilu materiālu darbā pie augstām temperatūrām un augstu spiedienu: iekšdedzes dzinēju izplūdes gāzu attīrīšanā, degšanas katalīzē, cietu oksīdu degšūnās u.c. Šo īpašību pamatā ir cērija dioksīda skābekļa uzglabāšanas kapacitāte jeb spēja ātri reducēties/oksidēties un ar to saistīta spēja viegli izveidot un rekonstruēt skābekļa vakances. Piemaisījuma atomi, tādi kā terbijs, ietekmē šo spēju, pazeminot vakances veidošanas enerģiju. Kaut arī šie efekti ir novēroti eksperimentāli, to datormodelēšana nav triviāla, jo ir jārisina elektronu lokalizācijas problēma.
LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras doktorante Karīna Narbute ar kolēģiem šobrīd izstrādā zinātnisko darbu “Cilvēka zoba pulpas cilmes šūnu eksosomas reversē gaitas traucējumus Pārkinsona slimības modeļdzīvniekiem”. Pārkinsona slimība ir progresējoša neirodeģeneratīva slimība, ko saista ar dopamīnu producējošo šūnu bojāeju. Līdz ar to pakāpeniski pasliktinās kognitīvās funkcijas, kas sākas ar uzmanības un koncentrēšanās spēju samazināšanos līdz pat demencei. Veidojas arī muskuļu trīce, stīvums un kustību traucējumi. Vienīgā šobrīd pieejamā palīdzība ir simptomātiskā terapija, kas samazina perifēros traucējumus, taču nav atrastas iespējas, kā saglabāt normālas kognitīvās funkcijas. Autore ar kolēģiem uzskata, ka šajā kontekstā daudzsološas ir eksosomas, kas izdalās gandrīz no jebkura veida šūnām organismā, satur dažādus proteīnus, lipīdus un nukleīnskābes, kas ir ļoti nozīmīgi mērķa šūnu gēnu modulācijai un proteīnu sintēzei. Līdz šim neviens nav pētījis eksosomu ietekmi uz centrālās nervu sistēmas funkcijām. Darba mērķis bija noskaidrot, vai cilvēka zoba pulpas cilmes šūnu eksosomas spēj novērst augstāk minētos bojājumus Pārkinsona slimības modeļdzīvniekos. Pirmkārt, ievadot dzīvniekiem eksosomas intranazāli, ir noskaidrots, ka tās spēj šķērsot hematoencefālisko barjeru un nonākt smadzeņu struktūrās, kuru bojājumus saista ar Pārkinsona slimības rašanos. Otrkārt, eksosomu ievadīšana modeļdzīvniekiem normalizē kustības un gaitu. Treškārt, pirmējie imūnhistoķīmiskie dati norāda arī uz eksosomu spēju aizsargāt dopamīnu producējošās šūnas no bojāejas. Turpmāk ir plānots noteikt, vai eksosomas normalizē arī citu proteīnu ekspresiju, kas ir svarīgi neironu dzīvotspējas saglabāšanā.
Elīna Černooka (LBPSC) izstrādā zinātnisko darbu “Jaunatklātu DNS bakteriofāgu genomu raksturošana un to kodēto proteīnu strukturāla un funkcionāla izpēte”. Bakteriofāgi (fāgi) ir vīrusi, kas inficē baktērijas. Tie ir visizplatītākās radības uz Zemes, pēc skaita pārspējot visus pārējos organismus kopā. Pašreizējās tehnoloģijas dod iespēju noskaidrot organisma genoma DNS secību vieglāk un ātrāk nekā jebkad agrāk, kā rezultātā ir iegūts liels skaits daudzveidīgu fāgu sekvenču. Šie pētījumi ir parādījuši, ka vairākums gēnu fāgu genomos kodē proteīnus ar pašlaik nezināmām funkcijām jeb t. s. hipotētiskos proteīnus. Līdz ar to bakteriofāgu sekvenču dati ir apjomīgs, taču mazizpētīts ģenētiskās daudzveidības resurss, kura izpēte ir svarīga ne vien, lai labāk izprastu pašus fāgus, bet arī, lai atklātu jaunus proteīnus ar pielietojumu zinātnē, biotehnoloģijā un medicīnā. Šī pētījuma ietvaros tiek pētīti vairāki fāgi, kas iepriekšējos gados ir atklāti Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Šobrīd ir noskaidrotas to genomu DNS sekvences un tajās izvēlēti vairāki gēni, kuri kodē proteīnus ar eksperimentāli neraksturotām funkcijām.
LU Ķīmijas fakultātes doktorants Mārcis Sējējs sadarbībā ar akolēģiem no Latvijas Organiskās sintēzes institūta izstrādā zinātnisko darbu “Enolātu paralēlā kinētiskā sadalīšana diastereoselektīvā tetrazola hemiaminālu funkcionalizēšanā”. Jau vairākas dekādes zināms par tetrazolu kā bioizostēru vairākām bioloģiski aktīvās vielās lietotām funkcionālajām grupām. Tetrazola fragments spēj savienojumam sniegt paaugstinātu metabolisko stabilitāti, jo cilvēka organismā tas enzimātiski netiek šķelts. Bieži vien zāļu vielas cieš no nepietiekamas biopieejamības, kas raksturīga arī tetrazola fragmentu saturošām zāļu vielām. Tetrazola gadījumā šai problēmai ir risinājums, šo grupu iespējams maskēt kā hemiaminālu, tādejādi paaugstinot lipofilitāti un līdz ar to biopieejamību. Taču problēmu rada šāda tipa savienojumu stereoselektīvu sintēzes metožu trūkums. Kā zināms enantiomēriem varbūt dažāda lieluma aktivitātes vai ekstrēmos gadījumos citi efekti, tāpēc enantiomēru maisījuma gadījumā jāveic abu vielas enantiomēru bioloģiskie pētījumi, kas ir laikietilpīgs un dārgs process. Tāpēc autors ar komandu ir izstrādājuši stereoselektīvu tetrazola hemiaminālu iegūšanas metodi, kas sniedz vienu tīru enantiomēru. Turklāt, lai potenciāli attīstītu tetrazola hemiaminālus kā duālos zāļu priekštečus, ir izveidots diastereoselektīvu tetrazola heimainālu tālāku funkcionalizēšanu, kas sniedz vērtīgu, farmācijā plaši izmantotu klašu savienojumus.
Spilgtākie zinātniskās sesijas fotomirkļi atrodami LU fonda sociālajā tīklā.
Latvijas Universitātes vairāk nekā 130 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs, 21 institūtā un astoņās filiālēs reģionos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
Nodibinājums “Latvijas Universitātes fonds” darbojas kopš 2004.gada un ir respektabla filantropijas organizācija, kas rūpējas par izciliem, centīgiem studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem, kā arī atbalsta izcilus izglītības, zinātnes, sporta un kultūras darbiniekus un projektus sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem.
Vara molibdāta lokālās struktūras un funkcionālo īpašību pētījumi
Konferencē kā viena no runātājiem uzstājās Inga Jonāne, kura savu ikdienu pavada, strādājot LU Cietvielu fizikas institūtā (CFI). Pētījumā tēma ir “Vara molibdāta lokālās struktūras un funkcionālo īpašību pētījumi”. Galvenais pētījuma objekts ir vara molibdāts (CuMoO4), kas ir multifunkcionāls materiāls ar interesantām īpašībām, kas paver perspektīvas tā izmantošanai dažādiem tehnoloģiskiem pielietojumiem. Īpašu uzmanību CuMoO4 ir izpelnījies ar savām izteiktajām termohromajām un pjezohromajām īpašībām, kas izpaužas plašā temperatūru diapazonā. Temperatūras un/vai spiediena ietekmē materiāls pakāpeniski maina savu krāsu no gaiši zaļas uz tumši brūnu. Manipulējot ar CuMoO4 sastāvu, arī ir iespējams mainīt materiāla optiskās īpašības un iegūt kādu no CuMoO4 fāzēm, kas ir stabilas pie paaugstināta spiediena. Tiek pētīta saistība starp CuMoO4 optiskajām un strukturālajām īpašībām. Autore uzsvēra, ka iegūtie rezultāti ļaus iegūt fundamentālu izpratni par materiāla struktūras korelāciju ar tā krāsu un īpašībām, kas ļaus spriest par tā potenciālu dažādiem pielietojumiem. Piemēram, CuMoO4 ir perspektīvs temperatūras un spiediena sensoru kandidāts, kā arī labs viedais neorganiskais pigments un katalizators.
Lī sindroma mutācijas m.9185T>C un m.13513G>A saturošu citoplazmatisko hibrīdu šūnu līniju raksturošana
LU Bioloģijas fakultātes doktorante Dita Pelnēna izstrādā pētījumu “Lī sindroma mutācijas m.9185T>C un m.13513G>A saturošu citoplazmatisko hibrīdu šūnu līniju raksturošana”, praktiskie darbi tiek veikti Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (LBPSC). Autore iepazīstināja interesentus ar mitohondrijiem – šūnas organoīdiem, kas satur paši savu ģenētisko informāciju - mitohondriālo DNS (mtDNS) – un kuru galvenā funkcija ir oksidatīvās fosforilēšanas (OXPHOS) ceļā saražot lielāko daļu šūnai nepieciešamās enerģijas. Mutācijas mtDNS var izraisīt smagas, heterogēnas saslimšanas, kas pazīstamas kā mitohondriālās slimības. Visbiežākā bērniem sastopamā mitohondriālā patoloģija ir Lī sindroms. Darba mērķis bija raksturot OXPHOS sistēmas darbību citoplazmatisko hibrīdu šūnu līnijās, kas satur Lī sindromu izraisošas mutācijas m.9185T>C un m.13513G>A.
Administratīvo procesa tiesību eiropeizācija
LU Juridiskā fakultātes doktorants Aleksandrs Potaičuks iepazīstināja klausītājus ar savu pētījumu “Administratīvo procesa tiesību eiropeizācija”. Nacionālās administratīvās tiesības, kā arī administratīvā procesa tiesības kā valststiesības savā būtībā vienmēr ir bijušas ar izteikti nacionālu raksturu. Tomēr, pakāpeniski attīstoties Eiropas Savienībai un veidojoties iekšējam tirgum, kas ir pastāvīgi evolucionējošs un dinamisks process, arī nacionālās procesuālās tiesības tam attīstās līdzi, pielāgojas jauniem iekšējā tirgus izaicinājumiem un tādējādi kopā ar citu dalībvalstu procesuālajām tiesībām pakāpeniski harmonizējas jeb eiropeizējas. Autors ieskicēja, kā notiek Eiropas Savienības tiesību īstenošana Eiropas Savienībā, tostarp dalībvalstu iestādēs un tiesās, kāda ir Eiropas Savienības likumdevēja un Eiropas Savienības Tiesas loma administratīvi procesuālā regulējuma eiropeizācijā, kā pakāpeniski palielinās pārrobežu administratīvo aktu skaits (administratīvie akti, kas tiek izdoti vienā dalībvalstī, bet kuru spēkā esība un piešķirtās tiesības saglabājas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs), kā arī tika novērtēts, vai jau šobrīd administratīvā procesa tiesību eiropeizācijai ir jebkāda ietekme uz lietu izskatīšanu administratīvajās tiesās. Savukārt referāta noslēgumā tika ieskicētas atsevišķas eiropeizācijas sekas, ar kurām nākotnē varētu saskarties administratīvās tiesas.
Kristalizācija un erbija jonu luminiscence oksifluorīdu stikla keramikās
Savukārt Guna Krieķe veic pētījumu “Kristalizācija un erbija jonu luminiscence oksifluorīdu stikla keramikās”, ko izstrādā LU Cietvielu Fizikas institūtā (CFI). Caurspīdīgas oksifluorīdu stikla keramikas ir nanokristāliski kompozītmateriāli, kas satur stikla matricā izkliedētus fluorīdu kristālus. Šādi materiāli ir perspektīvi pielietojumiem fotonikā, jo apvieno fluorīdu kristāliem raksturīgu zemu fononu enerģiju ar oksīdu stiklu ķīmiskām, mehāniskām un termiskām īpašībām.Šajā pētījuma veiksmīgi sintezētas jaunas, caurspīdīgas ar erbija joniem aktivētas oksifluorīdu stikla keramikas, kas satur Ba4RE3F17 (RE = Gd, Y, Yb, Lu) nanokristālus. Pētījumā raksturoti kristalizācijas procesi un erbija jonu augšuppārveidotā luminiscence. Er3+ joni izmantoti ne tikai kā aktivatori, bet arī kā zondes kristālisko fāžu identifikācijai.Rezultāti liecina, ka stikla keramikās iespējams iegūt divas polimorfās modifikācijas – kubisku un romboedriski deformētu kubisku Ba4RE3F17. Turklāt starp šīm divām fāzēm novērota otrā veida fāžu pāreja, ko iespējam noteikt, veicot luminiscences mērījumus šķidrā hēlija temperatūrā.
Unificēta terapeitiskā zāļu uzraudzības modeļa izveide, pielietojot imunoloģiskās, farmakoģenētikas un morfoloģiskās metodes pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām
Konferencē ar savu lasījumu uzstājās Poļina Zaļizko, kura pārstāv LU Medicīnas fakultāti. Pētījumu sauc “Unificēta terapeitiskā zāļu uzraudzības modeļa izveide, pielietojot imunoloģiskās, farmakoģenētikas un morfoloģiskās metodes pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām”. Ikdienā P.Zaļizko nodarbojas ar iekaisīgo zarnu slimību (IZS) - čūlaina kolīta un Krona slimības - pētījumiem. Latvijā šo pacientu skaits pēdējo gadu laikā arvien pieaug gan bērniem, gan gados jauniem pacientiem darbspējīgā vecumā. Čūlains kolīts un Krona slimība ir hroniskas, ilgstoši ārstējamas slimības, kuras ievērojami ietekmē pacientu dzīves kvalitāti un var kļūt par invaliditātes vai onkoloģiskās slimības cēloni. IZS ārstēšanā pielieto dažādus medikamentus, kurus pievieno terapijā pakāpeniski soli pa solim, ja iepriekšējais solis ir bijis neveiksmīgs. Visbiežākais pielietotais medikaments no imūnsupresantiem ir azatioprīns. Šī medikamenta pievienošana terapijai daļai pacientu ir efektīva, bet citai daļai izraisa nevēlamas blaknes līdz pat nopietnām, dzīvībai bīstamām komplikācijām kā asins šūnu skaita samazinājums. Tāpēc būtiski svarīga loma ir katram pacientam individuāli noteikta azatioprīna metabolisma analīze un terapeitiskā zāļu uzraudzības modeļa izstrādāšana, ar ko P.Zaļizko arī nodarbojas ikdienas zinātnē. Cerams, ka personalizētas terapijas pielietošana iekaisīgo zarnu slimību pacientu ārstēšanā nozīmīgi samazinās invaliditātes, komplikāciju, blakņu risku.
Ogļskābes anhidrāžu strukturālie pētījumi
LU Bioloģijas fakultātes doktorants Jānis Leitāns ikdienā strādā LBPSC pie zinātniskā pētījuma “Ogļskābes anhidrāžu strukturālie pētījumi”. Ogļskābes anhidrāzes (CA) ir metālenzīmi, kas katalizē reakciju: CO2+H2O « HCO3- + H+. Tā ir atgriezeniskā reakcija, kas norisinās arī bez enzīma klātbūtnes, bet ogļskābes anhidrāzes klātbūtnē reakcija tiek paātrināta līdz pat 107 reizes. Ogļskābes anhidrāzes ir plaši izplatīta enzīmu klase, kas sastopama vairumā dzīvo organismu. Cilvēkos sastopamas vismaz 16 CA izoformas un dažu izoformu enzimātiskā darbība tiek saistīta ar dažādām saslimšanām (CA IX – vēzis). Inhibējot nevēlamās ogļskābes anhidrāzes ir iespējams izveidot farmakoloģiski nozīmīgus preperātus. Pētījuma mērķis ir ar proteīnu kristalogrāfijas metodi, noteikt dažādu mazmolekulāru savienojumu (inhibitoru) precīzu piesaisti pie šo enzīmu aktīvajiem centriem, līdz sīkākajām detaļām noskaidrojot tā piesaistīšanās mehānismus un iespējamos inhibitora uzlabojumus selektivitātes nodrošināšanai (uz struktūras bāzēts racionāls zāļu dizains).
Fotoluminiscences un pastiprinātās spontānās emisijas pētījumi organisko lāzera krāsvielu molekulu veidotajās amorfajās plānajās kārtiņās
Savukārt LU Fizikas un matemātikas fakultātes doktorante Jūlija Perveņecka ikdienā strādā LU CFI, veicot pētījumu “Fotoluminiscences un pastiprinātās spontānās emisijas pētījumi organisko lāzera krāsvielu molekulu veidotajās amorfajās plānajās kārtiņās”. Organiskie cietvielu lāzeri ir lāzeri, kuru aktīvās vides radīšanai tiek izmantotas dažādas organiskās krāsvielu molekulas, kas veidojošas amorfas struktūras kārtiņas. Līdz ar tehnoloģijas strauju un nepārtrauktu attīstību mūsdienās tā kļūst arvien pieprasītāka un perspektīvāka. Salīdzinājumā ar neorganiskiem lāzeriem, organiskie cietvielu lāzeri būtu daudz lētāki un vieglāk integrējami fotoniskās ierīcēs. Taču ne visi organiskie savienojumi var tikt izmantoti lāzeraktīvās vides radīšanai. Šim nolūkam ir derīgas tikai tādas organiskās vielas, kuru plānajās kārtiņās ir ierosināma pastiprinātā spontānā emisija (ASE). Vienas no fotonikā plaši pielietojamajām krāsvielu molekulām ir mūsdienās labi pazīstamās sarkano gaismu emitējošas, stiklveida struktūras veidojošas, DCM organiskās molekulas.
Enerģijas pārneses pētījumi ar Dy3+ un Eu3+ joniem aktivētos oksifluorīdu stiklos un stikla keramikās
Meldra Ķemere pārstāv LU Fizikas un matemātikas fakultāti un strādā LU CFI, izstrādājot zinātnisko darbu “Enerģijas pārneses pētījumi ar Dy3+ un Eu3+ joniem aktivētos oksifluorīdu stiklos un stikla keramikās”. Ar retzemju joniem dopētu luminescentu materiālu struktūra un optiskās īpašības pasaulē tiek plaši pētītas ar mērķi pielietot dažādos sensoros un optiskās ierīcēs. Oksifluorīdu stikla keramika ir perspektīva materiālu klase to ķīmiskās, termiskās, mehāniskās stabilitātes dēļ, kā arī, augstās luminiscences efektivitātes dēļ. Veikti fotoluminiscences, luminiscences ierosmes un dzišanas kinētiku mērījumi, kā arī, struktūras pētījumi.
Metformīna ierosinātas izmaiņas zarnu mikrobioma sastāvā veseliem indivīdiem un jaundiagnosticētiem 2.tipa cukura diabēta pacientiem
LU Bioloģijas fakultātes doktorante Ilze Elbere (LBPSC) strādā pie zinātniskā darba “Metformīna ierosinātas izmaiņas zarnu mikrobioma sastāvā veseliem indivīdiem un jaundiagnosticētiem 2.tipa cukura diabēta pacientiem”. Mūsdienās arvien vairāk tiek atzīta un pētīta cilvēka zarnu mikrobioma loma saistībā ar zarnās dzīvojošo mikroorganismu iespējamo līdzdalību dažādu slimību patoģenēzē, kā arī medikamentu uzņemšanas procesā, metabolismā, efektivitātē un blakņu izraisīšanā vai novēršanā. Darba mērķis ir identificēt taksonomiskos un funkcionālos zarnu mikrobioma marķierus metformīna terapijas ietekmei un dažādām 2. tipa cukuru diabēta pacientu apakšgrupām. Darba ietvaros tiek veikta zarnu mikrobioma sastāva un tā izmaiņu izpēte četrās indivīdu grupās izmantojot uz lielapjoma paralēlo sekvenēšanu balstītas metagenoma un 16S rRNS gēna V3 reģiona amplikonu analīzes. Sākotnējie rezultāti norāda uz metformīna ierosinātu mikrobioma iekšējās daudzveidības samazināšanos un īpatsvara izmaiņām vairākās taksonomiskajās grupās. Šī pētījuma rezultāti dos jaunas zināšanas par dažādu centrālo zarnu mikrobioma kompozīciju mijiedarbību ar antidiabētisko terapiju. Iegūtās asociācijas kalpos par pamatu tālākai personalizētās medicīnas stratēģiju izveidei terapijā.
Elektronu lokalizācijas efekti ar Tb dopētajā CeO2
Savukārt LU Fizikas un matemātikas fakultātes doktorants Andrejs Česnokovs (LU CFI) veic zinātniskā darba “Elektronu lokalizācijas efekti ar Tb dopētajā CeO2” izpēti. Cērija dioksīds ir nozīmīgs materiāls un jau ilgu laiku piesaista pētnieku uzmanību. Tas tiek pielietots daudzās tehnoloģiju jomās un to pielieto katalīzē kā atbalsta materiālu un lai uzlabotu citu materiālu mehāniskas, termālās un katalītiskās īpašības. Šīs īpašības padara to par izcilu materiālu darbā pie augstām temperatūrām un augstu spiedienu: iekšdedzes dzinēju izplūdes gāzu attīrīšanā, degšanas katalīzē, cietu oksīdu degšūnās u.c. Šo īpašību pamatā ir cērija dioksīda skābekļa uzglabāšanas kapacitāte jeb spēja ātri reducēties/oksidēties un ar to saistīta spēja viegli izveidot un rekonstruēt skābekļa vakances. Piemaisījuma atomi, tādi kā terbijs, ietekmē šo spēju, pazeminot vakances veidošanas enerģiju. Kaut arī šie efekti ir novēroti eksperimentāli, to datormodelēšana nav triviāla, jo ir jārisina elektronu lokalizācijas problēma.
Cilvēka zoba pulpas cilmes šūnu eksosomas reversē gaitas traucējumus Pārkinsona slimības modeļdzīvniekiem
LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras doktorante Karīna Narbute ar kolēģiem šobrīd izstrādā zinātnisko darbu “Cilvēka zoba pulpas cilmes šūnu eksosomas reversē gaitas traucējumus Pārkinsona slimības modeļdzīvniekiem”. Pārkinsona slimība ir progresējoša neirodeģeneratīva slimība, ko saista ar dopamīnu producējošo šūnu bojāeju. Līdz ar to pakāpeniski pasliktinās kognitīvās funkcijas, kas sākas ar uzmanības un koncentrēšanās spēju samazināšanos līdz pat demencei. Veidojas arī muskuļu trīce, stīvums un kustību traucējumi. Vienīgā šobrīd pieejamā palīdzība ir simptomātiskā terapija, kas samazina perifēros traucējumus, taču nav atrastas iespējas, kā saglabāt normālas kognitīvās funkcijas. Autore ar kolēģiem uzskata, ka šajā kontekstā daudzsološas ir eksosomas, kas izdalās gandrīz no jebkura veida šūnām organismā, satur dažādus proteīnus, lipīdus un nukleīnskābes, kas ir ļoti nozīmīgi mērķa šūnu gēnu modulācijai un proteīnu sintēzei. Līdz šim neviens nav pētījis eksosomu ietekmi uz centrālās nervu sistēmas funkcijām. Darba mērķis bija noskaidrot, vai cilvēka zoba pulpas cilmes šūnu eksosomas spēj novērst augstāk minētos bojājumus Pārkinsona slimības modeļdzīvniekos. Pirmkārt, ievadot dzīvniekiem eksosomas intranazāli, ir noskaidrots, ka tās spēj šķērsot hematoencefālisko barjeru un nonākt smadzeņu struktūrās, kuru bojājumus saista ar Pārkinsona slimības rašanos. Otrkārt, eksosomu ievadīšana modeļdzīvniekiem normalizē kustības un gaitu. Treškārt, pirmējie imūnhistoķīmiskie dati norāda arī uz eksosomu spēju aizsargāt dopamīnu producējošās šūnas no bojāejas. Turpmāk ir plānots noteikt, vai eksosomas normalizē arī citu proteīnu ekspresiju, kas ir svarīgi neironu dzīvotspējas saglabāšanā.
Jaunatklātu DNS bakteriofāgu genomu raksturošana un to kodēto proteīnu strukturāla un funkcionāla izpēte
Elīna Černooka (LBPSC) izstrādā zinātnisko darbu “Jaunatklātu DNS bakteriofāgu genomu raksturošana un to kodēto proteīnu strukturāla un funkcionāla izpēte”. Bakteriofāgi (fāgi) ir vīrusi, kas inficē baktērijas. Tie ir visizplatītākās radības uz Zemes, pēc skaita pārspējot visus pārējos organismus kopā. Pašreizējās tehnoloģijas dod iespēju noskaidrot organisma genoma DNS secību vieglāk un ātrāk nekā jebkad agrāk, kā rezultātā ir iegūts liels skaits daudzveidīgu fāgu sekvenču. Šie pētījumi ir parādījuši, ka vairākums gēnu fāgu genomos kodē proteīnus ar pašlaik nezināmām funkcijām jeb t. s. hipotētiskos proteīnus. Līdz ar to bakteriofāgu sekvenču dati ir apjomīgs, taču mazizpētīts ģenētiskās daudzveidības resurss, kura izpēte ir svarīga ne vien, lai labāk izprastu pašus fāgus, bet arī, lai atklātu jaunus proteīnus ar pielietojumu zinātnē, biotehnoloģijā un medicīnā. Šī pētījuma ietvaros tiek pētīti vairāki fāgi, kas iepriekšējos gados ir atklāti Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Šobrīd ir noskaidrotas to genomu DNS sekvences un tajās izvēlēti vairāki gēni, kuri kodē proteīnus ar eksperimentāli neraksturotām funkcijām.
Enolātu paralēlā kinētiskā sadalīšana diastereoselektīvā tetrazola hemiaminālu funkcionalizēšanā
LU Ķīmijas fakultātes doktorants Mārcis Sējējs sadarbībā ar akolēģiem no Latvijas Organiskās sintēzes institūta izstrādā zinātnisko darbu “Enolātu paralēlā kinētiskā sadalīšana diastereoselektīvā tetrazola hemiaminālu funkcionalizēšanā”. Jau vairākas dekādes zināms par tetrazolu kā bioizostēru vairākām bioloģiski aktīvās vielās lietotām funkcionālajām grupām. Tetrazola fragments spēj savienojumam sniegt paaugstinātu metabolisko stabilitāti, jo cilvēka organismā tas enzimātiski netiek šķelts. Bieži vien zāļu vielas cieš no nepietiekamas biopieejamības, kas raksturīga arī tetrazola fragmentu saturošām zāļu vielām. Tetrazola gadījumā šai problēmai ir risinājums, šo grupu iespējams maskēt kā hemiaminālu, tādejādi paaugstinot lipofilitāti un līdz ar to biopieejamību. Taču problēmu rada šāda tipa savienojumu stereoselektīvu sintēzes metožu trūkums. Kā zināms enantiomēriem varbūt dažāda lieluma aktivitātes vai ekstrēmos gadījumos citi efekti, tāpēc enantiomēru maisījuma gadījumā jāveic abu vielas enantiomēru bioloģiskie pētījumi, kas ir laikietilpīgs un dārgs process. Tāpēc autors ar komandu ir izstrādājuši stereoselektīvu tetrazola hemiaminālu iegūšanas metodi, kas sniedz vienu tīru enantiomēru. Turklāt, lai potenciāli attīstītu tetrazola hemiaminālus kā duālos zāļu priekštečus, ir izveidots diastereoselektīvu tetrazola heimainālu tālāku funkcionalizēšanu, kas sniedz vērtīgu, farmācijā plaši izmantotu klašu savienojumus.
Spilgtākie zinātniskās sesijas fotomirkļi atrodami LU fonda sociālajā tīklā.
Latvijas Universitātes vairāk nekā 130 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs, 21 institūtā un astoņās filiālēs reģionos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
Nodibinājums “Latvijas Universitātes fonds” darbojas kopš 2004.gada un ir respektabla filantropijas organizācija, kas rūpējas par izciliem, centīgiem studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem, kā arī atbalsta izcilus izglītības, zinātnes, sporta un kultūras darbiniekus un projektus sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem.
 norisinājās ikgadējā zinātniskā konference, šogad starptautiskā kontekstā. Sadarbībā ar LU fondu konferences izskaņā uzstājās LU doktorantūras studiju programmas stipendiāti, sniedzot aktuālākos lasījumus zinātnē.){kind=link}