LU konference
Lai nodrošinātu Saeimas un Ministru kabineta uzdotā Satversmes ievadā ietvertā valsts uzdevuma – padomju totalitāri un autoritāri birokrātiskā režīma un tā noziegumu zinātnisko izpēti –, izpildi ar 2014. gada 20. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 433 izveidotās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija pakāpeniski veido nacionālā līmeņa Publiskās atmiņas centru sadarbībā ar Latvijas Universitāti.
Komisija šobrīd ar Latvijas Universitātes rektoru saskaņo Publiskās atmiņas centra, kurš strādātu kā universitātes, kura ir atvasināta publiska persona, pastarpinātās pārvaldes iestāde, nolikumu, kā arī ir vērsusies pie izglītības un zinātnes ministra, lūdzot rast iespēju atbilstoši precizēt 2015. gada 11. septembra publisko tiesību līgumu starp Latvijas Universitāti un attiecīgo ministriju šajā jautājumā.
Ikviens publiskā apspriešanā šobrīd ir aicināts sniegt priekšlikumus plānotajām Publiskās atmiņas centra funkcijām, uzdevumiem un nolikumā ietverto centra struktūru, rakstot LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijai uz Latvijas Universitāti vdk@lu.lv līdz 2016. gada 20. oktobrim. Ar komisijas priekšsēdētāja Dr. hist., Dr. h.c. (LZA) Kārļa Kangera 2016. gada 25. septembra dokumentu izglītības un zinātnes ministram, prof., Kārlim Šadurskim par Publiskās atmiņas centra izveidi var iepazīties šeit. Ar Publiskās atmiņas centra nolikuma projektu, kuru komisijas priekšsēdētājs Dr. hist., Dr. h. c. (LZA) Kārlis Kangeris 2016. gada 22. jūnijā iesniedzis rektoram, akadēmiķim, prof. Indriķim Muižniekam var iepazīties šeit.
Šobrīd izstrādātajā Publiskās atmiņas centra nolikuma projektā ir paredzēts, ka centra darbības mērķi ir veikt publiskās atmiņas un nacionālās publiskās atmiņas rīcībpolitikas izpēti, publisku analīzi un sniegt priekšlikumus attīstībai; īstenot likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 6. pantā un 18. panta pirmajā sekunda daļā noteiktās valsts funkcijas un pārvaldes uzdevumus, kurus Latvijas Republika deleģējusi Latvijas Universitātei ar 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 Par speciālās starpdisciplinārās komisijas (LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas) izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei; atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes priekšvārdā noteiktajam veicināt sabiedrības interesi par Latvijas nacionālo publisko atmiņu, Latvijas valstiskumu un īpaši totalitāro okupācijas režīmu norišu piemiņu; attīstīt izglītojošo darbību, sekmējot sadarbību starp zinātņu apakšnozarēm centra darbības jomā.
Valdībā apstiprinātās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes paredz sabiedrības integrāciju kā "visu Latvijā dzīvojošo cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, neraugoties uz viņu nacionālo piederību un pašidentifikāciju. Integrācijas kopīgais pamats ir latviešu valoda, piederības sajūta Latvijas valstij, un tās demokrātiskajām vērtībām, cieņa pret Latvijas unikālo kultūrtelpu, kopīgas sociālās atmiņas veidošana. Sabiedrības integrācija veicina pilsonisko līdzdalību, kas ir vērsta uz sabiedrisko problēmu demokrātisku un racionālu risināšanu." Šajā gadījumā mūsu kopsabiedriskais, konstitucionālais virsmērķis ir īstenot Satversmes preambulā noteikto totalitāro režīmu nosodījumu un īstenot Sabiedrības integrācijas pamatnostādņu integrācijas izpratni tajā daļā, kura attiecas uz kopīgas atmiņas veidošanu. Saliedētai, sevi izprotošai un vienotai sabiedrībai ir svarīgi, lai padomju totalitāro represiju avoti būtu pieejami ne vien šauram vēstures, socioloģijas vai jurisprudences pētnieku lokam, bet sabiedrībai kopumā.
Ikviens publiskā apspriešanā šobrīd ir aicināts sniegt priekšlikumus plānotajām Publiskās atmiņas centra funkcijām, uzdevumiem un nolikumā ietverto centra struktūru, rakstot LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijai uz Latvijas Universitāti vdk@lu.lv līdz 2016. gada 20. oktobrim. Ar komisijas priekšsēdētāja Dr. hist., Dr. h.c. (LZA) Kārļa Kangera 2016. gada 25. septembra dokumentu izglītības un zinātnes ministram, prof., Kārlim Šadurskim par Publiskās atmiņas centra izveidi var iepazīties šeit. Ar Publiskās atmiņas centra nolikuma projektu, kuru komisijas priekšsēdētājs Dr. hist., Dr. h. c. (LZA) Kārlis Kangeris 2016. gada 22. jūnijā iesniedzis rektoram, akadēmiķim, prof. Indriķim Muižniekam var iepazīties šeit.
Šobrīd izstrādātajā Publiskās atmiņas centra nolikuma projektā ir paredzēts, ka centra darbības mērķi ir veikt publiskās atmiņas un nacionālās publiskās atmiņas rīcībpolitikas izpēti, publisku analīzi un sniegt priekšlikumus attīstībai; īstenot likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 6. pantā un 18. panta pirmajā sekunda daļā noteiktās valsts funkcijas un pārvaldes uzdevumus, kurus Latvijas Republika deleģējusi Latvijas Universitātei ar 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433 Par speciālās starpdisciplinārās komisijas (LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas) izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei; atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes priekšvārdā noteiktajam veicināt sabiedrības interesi par Latvijas nacionālo publisko atmiņu, Latvijas valstiskumu un īpaši totalitāro okupācijas režīmu norišu piemiņu; attīstīt izglītojošo darbību, sekmējot sadarbību starp zinātņu apakšnozarēm centra darbības jomā.
Valdībā apstiprinātās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes paredz sabiedrības integrāciju kā "visu Latvijā dzīvojošo cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, neraugoties uz viņu nacionālo piederību un pašidentifikāciju. Integrācijas kopīgais pamats ir latviešu valoda, piederības sajūta Latvijas valstij, un tās demokrātiskajām vērtībām, cieņa pret Latvijas unikālo kultūrtelpu, kopīgas sociālās atmiņas veidošana. Sabiedrības integrācija veicina pilsonisko līdzdalību, kas ir vērsta uz sabiedrisko problēmu demokrātisku un racionālu risināšanu." Šajā gadījumā mūsu kopsabiedriskais, konstitucionālais virsmērķis ir īstenot Satversmes preambulā noteikto totalitāro režīmu nosodījumu un īstenot Sabiedrības integrācijas pamatnostādņu integrācijas izpratni tajā daļā, kura attiecas uz kopīgas atmiņas veidošanu. Saliedētai, sevi izprotošai un vienotai sabiedrībai ir svarīgi, lai padomju totalitāro represiju avoti būtu pieejami ne vien šauram vēstures, socioloģijas vai jurisprudences pētnieku lokam, bet sabiedrībai kopumā.
