
Galvenais rekorda sasniegšanas iemesls bijusi sabiedrības milzīgā interese par Čučiņšanas-ATLAS komētu (Tsuchinshan-ATLAS, C/2023 A3), kas piesaistīja lielu uzmanību medijos. Diemžēl mainīgie laikapstākļi daudziem liedza iespēju to ieraudzīt savām acīm, taču tas nemazināja apmeklētāju plūsmas. Otrs lielais interesentu pieplūdums bija janvārī un februārī, kad skaidrās naktīs bija labi novērojamas planētas. Tāpat cilvēku interesi saistīja Mēness pusēnas aptumsums un vienkārši zvaigžņu vērošana teleskopa palielinājumā.
Savulaik LU tornis kalpoja gan studentiem mācību procesā, gan astronomiem pētījumos, un arī pašlaik visbiežāk zvaigznes vēro LU personāls un studenti. Kopš 1986. gada tas darbojas kā publiskā observatorija un piedāvā zvaigžņotās debess demonstrējumus visiem interesentiem.
Pētnieki novērojuši, ka šogad augusi to studentu interese, kas ieradušies mācīties LU no citām valstīm. Lielākā apmeklētāju daļa ārpus LU saimes šosezon bijušas ģimenes ar bērniem un seniori, kuri baudīt zvaigžņoto debesi devušies kopā ar mazbērniem.
Bijuši arī gadījumi, kad LU torņa apmeklējums bijis kā viens no dzimšanas dienas svinību pasākumiem – “taču saskaņot šādu svinīgu nodarbi ar Latvijas mainīgajiem laikapstākļiem ne vienmēr veicas,” min LU torņa personāls.
Par interesantu un izglītojošu pieredzi LU tornī gādā Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) biedri, astronomi Vitālijs Kuzmovs un Mārtiņš Keruss, brīvprātīgā Latvijas Universitātes studente Liene un LAB vadītājs Māris Krastiņš.
Tornis turpina piesaistīt lielu sabiedrības interesi pat pēc sezonas noslēguma. Atsaucoties uz milzīgo sabiedrības interesi, LU plāno turpināt un attīstīt astronomiskos novērojumus. Lai uzlabotu novērojumu kvalitāti, ar LU Fonda palīdzību ir izsludināta ziedojumu vākšana jauna teleskopa iegādei. Tā atklāšana paredzēta nākamajā debesu vērošanas sezonā oktobrī, kad uz LU Astronomijas torni aicināti visi, kas to nepaspēja apmeklēt šajā sezonā.