Eksperti diskutē par Latvijas attīstības stratēģijas 2050 ietvaru

VK un LU ir uzsākusi darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam ietvara izstrādes, tās tapšanā iesaistot plašu ekspertu un sociālo partneru loku, kas dialoga apļos un konferencēs diskutē par valsts attīstības mērķiem un jaunu pieeju vienotas lēmumu pieņemšanas sistēmas izveidē. 

Ministru prezidente Evika Siliņa, atklājot konferenci un dodot startu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam izstrādei, uzsvēra: “Drošības un ekonomiskie apstākļi, arī sabiedrības vērtības, domāšana un dzīvesveids mūsdienu pasaulē ļoti strauji mainās. Svarīgi, ka esam gatavi un spējam pielāgoties, vienlaikus pieturoties pie mūsu pamatvērtībām. Valsts drošība un aizsardzība ir visa pamatā, jo tikai drošā valstī var īstenot reformas un veidot stabilu nākotni. Latvijas cilvēki ir mūsu lielākā vērtība, un ieguldījumi veselībā, izglītībā un demogrāfijas atbalstā stiprina valsts izaugsmi. Latvijas nākotne būs atkarīga no mūsu spējas sadarboties un stiprināt Latvijas pozīcijas gan Eiropā, gan pasaulē. Esmu pārliecināta, ka kopā, iesaistot sabiedrību un ekspertus, mēs spēsim radīt ilgtspējīgu attīstības ceļvedi.”

Diskusiju ar ievadreferātu atklāja LU rektors prof. Gundars Bērziņš, kurš vada pētnieku darba grupu, kas strādā pie stratēģiskā ietvara. Šis ietvars ir deviņdaļīga matrica, kas piedāvās vienotu sistēmu valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanai, lai dažādu nozaru iniciatīvas nenonāktu savstarpējā pretrunā, kā arī atbilstu trīs lielajiem Latvijas attīstības mērķiem.

“LU izstrādātā stratēģiskā ietvara trīs galvenie mērķi izriet no Latvijas Republikas Satversmes, un tie ir: Latvijas valsts nepārtrauktības nodrošināšana, latviešu valodas, identitātes un kultūras saglabāšana, Latvijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšana. Šīs dienas diskusijas mērķis bija prezentēt stratēģiskā ietvara konceptu un apspriest metodoloģiju, kā arī iegūt paplašinājumu LU pētnieku redzējumam,” uzsvēra G. Bērziņš.

LU pētnieku komandā strādā profesore Inna Šteinbuka, vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa, tenūrprofesore Inta Mieriņa, profesors Juris Krūmiņš, profesors Jānis Priede, profesore Iveta Reinholde, eksperte Sigita Strūberga, asociētā profesore Olga Bogdanova un pētniece Lilita Seimuškāne.

LU vadošās pētnieces Žanetas Ozoliņas prezentācijā akcentēja Latvijas attīstības stratēģijas 2050 vērtības, kas nodrošinās valsts un sabiedrības ilgtspēju. Vērtības topošajā stratēģiskajā ietvarā kalpos kā atskaites punkts un sasniegto rezultātu novērtēšanas svarīgākais rādītājs.

“Latvijas pastāvēšana nav pašsaprotama – tai nepieciešams stratēģisks redzējums, gudra resursu pārvaldība un sabiedrības iesaiste. Latvijas pastāvēšanas un nepārtrauktības nodrošināšana ir atkarīga gan no valstsgribas, gan cilvēkgribas! Tāpēc nākamā perioda attīstības plānošanā ir svarīga stratēģiska domāšana, stratēģiska izšķiršanās un pats galvenais – stratēģiska rīcība,” sacīja Ž. Ozoliņa.

Savukārt LU prof.  Inna Šteinbuka savā runā uzsvēra, ka Latvijas politiķu dienaskārtībā ir neordināru risinājumu meklēšana gandrīz visās valsts attīstības jomās: demogrāfija un cilvēkkapitāls, drošība un demokrātija, inovācijas, digitalizācija un mākslīgais intelekts, klimata neitralitāte, publiskās pārvaldes efektivitāte. 

“Visi topošā pētījuma virzieni prasa ļoti rūpīgu rīcībpolitikas, tai skaitā finanšu iespēju un ierobežojumu, novērtējumu. Tāpēc īpaša uzmanība LU izstrādātajā ietvarā tiks pievērsta tam, kādi ekonomiskās politikas instrumenti tiks piedāvāti, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju un cilvēku labklājību,” sacīja I. Šteinbuka. 

Pasākuma ietvaros notika trīs paneļdiskusijas – “Demokrātija”, “Drošība” un “Cilvēkkapitāls un labklājība”.

Paneļdiskusijā “Demokrātija” piedalījās Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina, domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš, Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asoc. prof. Kārlis Bukovskis.

Savukārt paneļdiskusijā “Drošība” uzstājās Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš, NATO Stratkom direktors Jānis Sārts, "Primekss" līdzīpašnieks un galvenais izpilddirektors Jānis Ošlejs, LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica. 

Par cilvēkkapitālu un labklājību diskutēja Baltijas Starptautiskās ekonomikas politikas studiju centra asociētā pētniece, demogrāfe Zane Vārpiņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra p. i. Jānis Paiders, AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, LDDK Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, RSU vadošā pētniece un Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane. 

Vairāk informācijas par attīstības plānošanu Latvijā pieejama Ministru kabineta mājaslapā mk.gov.lv.