LU konference
Gleznas uzbūves vēstures un tai atbilstošu tehnisko paņēmienu praktiska pārvaldīšana cieši savijas ar vienu no viņa radošās darbības virzieniem – zudušo gleznu rekonstrukciju izgatavošanu un kopiju gleznošanu. Šajā grāmatā autors stāsta par lietām, kuras veido gleznu, bet par kurām skatītājs parasti neiedomājas, kuras viņš redz, bet neatpazīst. Šeit neiztikt bez vecmeistaru glezniecības tehnikas un viņu izmantoto materiālu īpašību un pielietošanas izklāsta, bez atskata to lietojumā dažādos glezniecības vēstures periodos un skolās, pieskaroties arī seno, mūsdienās nelietoto, bet kādreiz nozīmīgo materiālu un tehniku apskatei.
Pasaulē ir ļoti daudz tehnoloģiskās literatūras par glezniecību, jau senie autori ir radījuši dažādus sacerējumus, kuros runāts par glezniecību un tās tehnoloģiju: antīkajos laikos tās ir nodaļas enciklopēdiskas ievirzes traktātos, viduslaikos – recepšu un padomu apkopojumi, “noslēpumu grāmatas”, renesanses laikā – estētiskas dabas sacerējumi, kur glezniecības tehnoloģijas problēmas skartas tikai pakārtoti, jaunajos laikos – rokasgrāmatas māksliniekiem, jaunākajos laikos – glezniecības tehnoloģijas pētījumi, izmantojot eksaktas metodes, un zinātnē balstītas rekomendācijas praktiķiem.
Andra Začesta pamattēma, par kuru viņš vienmēr ir runājis glezniecības tehnoloģijas lekcijās un glezniecības kopēšanas nodarbībās Mākslas akadēmijā, ir glezna kā optiskā struktūra un glezniecības tehnoloģijas likumsakarības kā šo dažādos laikmetos atšķirīgo struktūru radīšanas instruments. Šajā grāmatā autors, runājot par mūsdienu tehnoloģiju, mēģinājis izskaidrot materiālu izmantošanas likumsakarības, skaidrojis iespējami daudzveidīgākus darba variantus, tā ļaujot praktiķim, kurš ieskatīsies šajā darbā, apjaust iespējas un pašam nonākt pie vēlamā rezultāta.
Grāmata ir domāta plašam lasītāju lokam. Skatītāji – mākslas interesenti, gūstot dziļāku izpratni par gleznas uzbūvi un apskatot vēl neredzētus, kā arī sen pazīstamus gleznu oriģinālus, varēs labāk saprast meistaru gleznieciskās idejas attīstību un tās realizāciju materiālā. Mākslas studenti un mākslas skolu audzēkņi, glezniecības praktiķi varēs atrast padomus par glezniecības materiālu izvēli, to sagatavošanu un izmantošanu savu māksliniecisko nodomu īstenošanā.
Grāmatas autors Andris Začests kopā ar saviem studentiem ir radījis gleznas kā būtisku vairāku vēsturisko interjeru sastāvdaļu. Viņš ir vadījis gan Rīgas Melngalvju nama glezniecības rekonstruēšanas darbus, gan Rīgas Mazās ģildes vecāko portretu galerijas atjaunošanu, piedalījies vairāku Latvijas baznīcu zudušo altārgleznu atdzimšanā, gleznojis Kurzemes hercogu un citu valdnieku portretus Rīgas pils interjeriem un Bauskas Pils muzeja ekspozīcijai.
Andra Začesta grāmatas “Abas krāsas vienā tonī. Glezniecības optiskās struktūras” atklāšana – 7. martā plkst. 16.30 Rīgas Grāmatu svētkos “Pavasaris 2025” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
LU Akadēmiskā apgāda izdevumus visizdevīgāk iegādāties pie apgāda tirdzniecības speciālistes Intas Sakalovskas Aspazijas bulvārī 5 (mob.: 29333919) un apgāda internetgrāmatnīcā: gramatas.lu@lu.lv.
 Akadēmiskajā apgādā izdotās grāmatas “Abas krāsas vienā tonī. Glezniecības optiskās struktūras” autors gleznotājs Andris Začests ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, viņa akadēmiskie priekšmeti ir glezniecības tehnoloģija un glezniecības kopēšana. Aicinām uz grāmatas atklāšanas pasākumu 7. martā plkst. 16.30 Rīgas Grāmatu svētkos “Pavasaris 2025” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.){kind=link}