Atklāta starptautiskā ceļojošā fotoizstāde “Purvi un klimats. Atjaunošanas stāsti”

Fotoizstādē apskatāmi 20 purvu pētnieku darbi no triju valstu – Latvijas, Somijas un Dānijas – četrām teritorijām, kurās projekta laikā tiek atjaunoti purvu biotopi, veikti pētījumi, kā arī novērtētas senāk atjaunoto purvu teritorijas. Projekta mērķis ir īstenot purvu atjaunošanas pasākumus degradētos augstajos purvos, kā arī demonstrēt inovatīvus līdzekļus un pielietojuma metodes klimata pārmaiņu mazināšanas monitoringam un izvērtējumam.

Kopumā fotoizstādē atspoguļotas septiņas teritorijas. Tās ir – Cenas tīrelis, Lielais Pelečāres purvs, Melnā ezera purvs un Sudas-Zviedru purvs Latvijā, Matorovansuo and Välisuo purvi Somijā, kā arī Stenholt purvs Dānijā.

Fotoizstādes atklāšanā LU Attīstības prorektors Enno Ence izteica pateicību projekta komandai un uzsvēra vienu no būtiskākajiem secinājumiem – Latvijas dabas vide piedāvā unikālas iespējas pētniecībai, īpaši saistībā ar purvu ekosistēmām: “Latvijā ir purvi, kādus citviet vairs nav iespējams atrast, un tie sniedz ne tikai vērtīgas zinātniskās iespējas, bet arī izaicinājumus – gan dabas aizsardzības, gan klimata neitralitātes kontekstā. Zinātniekiem un studentiem šī ir lieliska iespēja padziļināti izzināt vidi, kas ir ekoloģiski trausla, bet vienlaikus nozīmīga gan vietējā, gan globālā mērogā.”

Arī LU Botāniskā dārza direktors Kristaps Kunrads izteica pateicību projekta komandai un sadarbības partneriem, akcentējot, ka ieguldītais darbs, lai gan ikdienā varbūt ne vienmēr pamanāms, ir nenovērtējams.

K. Kunrads stāstīja, ka purvs kā biotops ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, kas veido unikālu ekosistēmu, un bez šīm sugām cilvēks purvā nevarētu pastāvēt: “Jūsu darbs palīdz aizsargāt šo vidi, vienlaikus veicinot siltumnīcas efekta gāzu samazināšanu. Jūs sargājat ne tikai purvus, bet arī mūsu planētu kopumā.”

Viņš arī norādīja, ka purvu pētniecība ir liels izaicinājums – tā nav pastaiga mežā starp kokiem un krūmiem, jo atrast konkrētu augu sugu šajā vidē prasa neatlaidību un zināšanas.

Savukārt LU Botāniskā dārza Zintāniskā direktore Signe Tomsone pauda, ka fotoizstādes atklāšana ir ne tikai būtiska zinātnes un pētniecības kontekstā, bet tai ir arī globāla nozīme gan ekoloģiski, gan ekonomiski: “Purvi ir unikālas klimata regulējošas sistēmas – tie darbojas kā milzīgi sūkļi, uzkrāj un regulē ūdens apmaiņu vidē. Taču cilvēka darbības, piemēram, nosusināšana, būtiski maina šo līdzsvaru. Šodien mēs arvien biežāk redzam, ka sausums un mežu izzušana ir tiešas sekas tam, kā mēs apsaimniekojam savu vidi.”

Viņa piebilda, ka tieši pētniecība palīdz izprast šos sarežģītos procesus, un LU šajā jomā veicinājusi būtisku progresu, piesaistot finansējumu un realizējot ilgtermiņa projektus, par ko īpašs paldies LIFE PeatCarbon projekta vadītājai Mārai Pakalnei, kura spējusi pārliecināt gan Eiropas Komisiju, gan sabiedriskos partnerus par projektu kā nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnē un vides aizsardzībā.

Turpinājumā LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne iepazīstināja ar fotoizstādes tapšanas gaitu, izsakot pateicību projekta komandai un norādot, ka izstāde un projektā sasniegtie rezultāti ir daudzu cilvēku ieguldījums: “Pētnieki ir devušies ekspedīcijās dažādos laikos un apstākļos, bieži vien pavadot naktis purvos, lai iegūtu datus. Šis darbs atklāj ne tikai Latvijas purvu ekosistēmu unikālo vērtību, bet arī mūsu sadarbības partneru pieredzi Somijā, kur pētījumi notiek ekstremālos apstākļos, tostarp Lapzemē, kur, piemēram, teritorijas ir klātas metru dziļā sniegā un darbs bieži notiek kopā ar ziemeļbriežiem.”

Viņa atklāja, ka Latvijā pētniecības izaicinājums ir milzīgās purvu teritorijas – ar sarežģītu piekļuvi un 5000 hektāru plašām platībām, kurās nepieciešama detalizēta izpēte, kas rezultātā ne tikai izgaismo purvu dabas skaistumu, bet arī sniedz vērtīgas atziņas ilgtermiņā.

Kā vērojams fotoizstādes plakātā, projekta simbols ir lācene – Latvijā šis augs purvos ir ļoti reti sastopams, savukārt Somijā tas joprojām veido daļu no ekosistēmas.

“Šis simbols atgādina par dabas līdzsvara trauslumu un nepieciešamību saglabāt šīs unikālās teritorijas,” uzsvēra M.Pakalne.

Noslēgumā notika fotoizstādes autoru apbalvošana, kā arī neformālas sarunas, izstādes apskate un iepazīšanās ar projekta bukletiem, kalendāru un grāmatu.

Fotoizstāde LU Dabas mājas 1. stāvā būs skatāma līdz 31. martam, pēc tam izstāde līdz projekta beigām ceļos pa Latvijas pilsētām.

Fotoizstāde sagatavota LU LIFE PeatCarbon projektā. Vairāk par LIFE PeatCarbon projektu.