Akadēmiskais centrs
Vēsturnieki Mārtiņš Mintaurs, Valdis Kuzmins, Kaspars Zellis, Uldis Neiburgs, Andrejs Gusačenko, Aiga Bērziņa-Kite un Ineta Zelča Sīmansone analizēs līdz šim pretrunīgi vērtētas 20. gadsimta vēstures norises un personības, kā arī to darbības atspoguļojumu publiskajā telpā. Īpaša uzmanība būs pievērsta virknei vēstures vēstījumu – mītam par Rīgas “atbrīvošanu” 1944. gada 13. oktobrī, pieminekļiem latviešu strēlniekiem Rīgā un padomju komisāram Jānim Fabriciusam Ventspilī, Liepājas (1941) un Bauskas (1944) aizstāvju atcerei, kas dažādi vērtēti sabiedrības kolektīvajā atmiņā un vēstures politikā.
Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti un arhitekti Juris Dambis, Pēteris Blūms, Liene Ošiņa-Zemīte, Artis Zvirgzdiņš un Rita Našeniece diskutēs par arhitektūras identitātes izaicinājumiem kara un pēckara periodā. Uzmanības lokā būs gan Rīgas vēsturiskais centrs, gan Vecrīgas ielas (Otrā pasaules kara laikā Vecrīga zaudēja ap 10 % vēsturiskās apbūves), kā arī starptautiskā pieredze kara darbībā cietušo pilsētu atjaunošanā vai modernizēšanā mūsdienās.
Konference, tāpat kā 8. maijā Rīgā Brīvības laukumā atklātā ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”, kas šogad viesojās padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā 1944. gada aprīlī-oktobrī visvairāk cietušajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Rēzeknē, Gulbenē, Jelgavā, Bauskā un Valmierā, organizēta LU HZF Latvijas vēstures institūtā realizētā Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros. Brīvdabas izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas Domi un Latvijas Kara muzeju, no 9. līdz 27. oktobrim atgriezīsies Rīgā un Strēlnieku laukumā būs skatāma līdz 27. oktobrim.
Konferencē aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, radošo industriju, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures un arhitektūras jomu attīstībā, pētniecībā un komunikācijā.
