Latvijas pēckara pretošanās vēsture: meklējot alternatīvu konceptuālo skatījumu

Referents

Dr. Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks

Diskutants

Dr. Igors Gubenko, LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents, filozofs.

Anotācija

Pēckara pretošanās fenomens Latvijas historiogrāfijā bieži tiek ierāmēts tiešas pretstāves un sadarbības kontekstā. Tas palīdz saprast bruņoto pretošanos līdz 50. gadu vidum un disidentisma attīstību. Taču šāds konceptuāls skatījums vienlaikus rada grūtības izskaidrot un saprast daudz plašāku opozicionāro prakšu kopumu, kas veidojās pēc Otrā pasaules kara – padomju okupācijas laikā. Kolokvija mērķis ir rosināt diskusiju par alternatīvu pieeju pretošanās vēsturei, kas balstās Pjēra Burdjē (Pierre Bourdieu) teorijā. Burdjē ir viens no ietekmīgākajiem mūsdienu sociologiem, kura intelektuālais mantojums tiek izmantots daudzās sociālo un humanitāro zinātņu disciplīnās, tostarp vēsturiskajā socioloģijā. Kolokvijā tiks ieskicēta Burdjē teorija, īpaši pievēršot uzmanību to pavērtajām iespējām skaidrot varas attiecības un opozicionāro prakšu rašanos vēlīnajā padomju okupācijas laikā. Šī konceptuālā ietvara analītiskās vērtības ilustrēšanai tiks izmantots laikraksta “Literatūra un Māksla” gadījums.

Lūgums reģistrēties dalībai kolokvijā līdz 31. janvārim, aizpildot anketu: https://forms.gle/Hmqa4BnknPmQKcwdA Vietu skaits dalībai kolokvijā ir ierobežots. 

Kolokvijā tiks prezentēti Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā projekta "Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā" rezultāti (projekta nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0003). Kolokvija norisi finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Par saturu atbild Latvijas Okupācijas muzeja biedrība.

Vieta

Latvijas Okupācijas muzejs

Laiks

1. februāris, plkst. 15.00-17.00