Akadēmiskais centrs1944. gada jūlija beigās Vidzemē izveidotā ģenerāļa Jāņa Kureļa militārā vienība un tās vadības mērķi – cīņa par Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanu, kā arī leitnanta Roberta Rubeņa bataljona bruņotā pretošanās nacistiem 1944. gada novembrī-decembrī Kurzemē līdz šim ir pētītas tikai daļēji. Balstoties Latvijas, Vācijas un Krievijas arhīvos, muzejos un bibliotēkās apzinātos vēstures dokumentos un mutvārdu vēstures liecībās, kolokvijā tiks analizēta ģenerāļa Kureļa grupas darbība, t. sk. kureliešu apakšvienību struktūra, personālsastāvs un attiecības ar nacistu un padomju okupācijas varas pārstāvjiem, kureliešu štāba virsnieku notiesāšana un nāves soda izpilde 1944. gada 19./20. novembrī Liepājas Karostā, leitnanta Rubeņa bataljona kaujas pret vāciešiem Rendas un Zlēku apkārtnē un citi pētniecības jautājumi.
Ģenerāļa Kureļa grupas vieta Latvijas atmiņas telpā laikā no Otrā pasaules kara beigām līdz mūsdienām ir pieredzējusi kardinālu varas un sabiedrības attieksmes maiņu. Padomju okupācijas gados noklusētie kurelieši ieņem arvien nozīmīgāku vietu mūsdienu Latvijas atmiņu politikā kā bruņotās pretošanās kustības dalībnieki, nereti gan atšķiroties dažādu grupu viedokļiem par viņu reālajām iespējām izcīnīt Latvijas neatkarību. Muzeju izstādes un ekspozīcijas, piemiņas vietas un rituāli, pretošanās kustības vēstures atspoguļojums sociālajā un kultūrtelpā, – šie un citi vēstures un kolektīvās atmiņas aspekti tiks skarti diskusijā, kurā aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures un kolektīvās atmiņas izpētē un komunikācijā.
Kolokviju un diskusiju Liepājā organizē Valsts pētījumu programmas projekts “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) sadarbībā ar Karostas glābšanas biedrību un Latvijas Okupācijas muzeja biedrību. Pasākumu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija.