Lai pētītu cilvēka un vides attiecības, kā cilvēks pieredz un izprot vidi, kurā viņš dzīvo, kā pieredz gribētas vai negribētas pārmaiņas un kādas stratēģijas izmanto, lai tām pielāgotos, vides humanitāro zinātņu pētnieki aizvien biežāk izmanto personiskā pieredzē balstītus stāstījumus. Apvienojot vides un mutvārdu vēsture pieejas, kas drīzāk vedina runāt par tādu virzienu kā vides mutvārdu vēsture (environmental oral history), līdztekus jautājumiem: Kā cilvēki dzīvo līdzās noteiktām vietām? Kādas ir iedzīvotāju attiecības ar vidi un vides kvalitāti? Kādas pārmaiņas skārušas apkārtējo vidi un kādas pēdas tās atstājušas cilvēku pieredzē?, tiek pētīta arī identitāšu un (paš)reprezentāciju daudzveidība un nepārtrauktība. Padomju varas īstenotās vides pārmaiņas kā laukos, tā pilsētās ietekmēja ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves un citkārt ierasto apkārtējo vidi, bet radīja arī priekšnoteikumus vides aizsardzības un nacionālisma sintēzei, – Latvijas identitāšu ainavā ienākot eko-nacionālisma idejām.
Šie ir daži no jautājumiem, kas tiks iztirzāti kolokvijā, kurā tiks prezentēti Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā projekta “Neatkarības arheoloģija: jaunas pieejas nacionālajai pretestības vēsturei Latvijā” rezultāti (projekta nr. VPP-LETONIKA-2021/2-0003). Kolokvija norisi finansiāli atbalsta Kultūras ministrija.