Akadēmiskais centrsPirmais ieraksts Latvijas Universitātes Sistemātiskās zooloģijas institūta (toreiz - Zooloģijas kabinets) inventāra grāmatā izdarīts 1920. gada 6. maijā, bet 20. maijā eksponāti un kolekcijas no ēkas Raiņa bulvārī 19, Rīgā tika pārvesti uz ēku Kronvalda bulvārī 9, kur sākās muzejisko priekšmetu inventarizēšana un sakārtošana. 1920. gada 20.maijs uzskatāms par Zooloģijas muzeja dzimšanas dienu. Muzeja krājumu veidoja Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Sistemātiskās zooloģijas institūta un Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta rīcībā esošie no Rīgas Politehniskā institūta pārņemtie zooloģisko preparātu pamatfondi, vairāk https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/vesture/par-lu-zoologijas-muzeju/
Pēc Otrā pasaules kara izveidoja Latvijas Valsts universitātes (LVU) Bioloģijas fakultāti, un institūtus pārdēvēja par katedrām. Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūts kļuva par pamatu Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras izveidei, savukārt, Sistemātiskās zooloģijas institūts – Zooloģijas katedras izveidei. Tādējādi Zooloģijas muzejs kļuva par Zooloģijas katedras sastāvdaļu. Muzeja darbinieki bija katedras darbinieki, kas pakļauti katedras vadītājam, kurš vienlaicīgi skaitījās arī muzeja vadītājs. Īpaši būtu jāatzīmē, ka par katedras vadītāju 1956. gadā kļuva profesors Jānis Arnolds Lūsis. Pateicoties viņa iniciatīvai, kā arī toreizējās fakultātes dekānes doc. Ritas Eglītes un LVU rektora prof. Jāņa Jurgena pūlēm, tika izveidota Zooloģijas katedras apakšstruktūra - Zooloģijas muzejs.
Zooloģijas muzeja vēstures hronoloģija
1920. gada 6. maijs – pirmais ieraksts inventāra grāmatā: “K. Marggraf: rēķ Nr. 2: 2 ķirurģiskas šķēres un 1 pinsete, inventāra nr. 1, 2, 3; vērtība 50 rubļu”.
1920. gada 20. maijs – sākas muzeja eksponātu un kolekciju inventarizēšana un sakārtošana Kronvalda bulvārī 9, Rīgā. Tāpēc šo datumu var uzskatīt par Zooloģijas muzeja dzimšanas dienu.
1920. gada 15. jūnijs – 37 ieraksti inventāra grāmatā – putnu izbāzeņi. Divdesmit no tiem LU Muzeja krājumā ir saglabājušies līdz mūsdienām.
1920. gada 22. septembris - lēmums par Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta dibināšanu.
1920. gada 31. oktobris – Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta atklāšana.
1923. gads – Zooloģijas kabinetu pārveido par Sistemātiskās zooloģijas institūtu, par tā direktoru kļūst prof. Embriks Strands.
1926. gads – abi minētie institūti pārceļas no Kronvalda bulvāra uz Alberta ielu 10, Rīgā.
1934. gads – uzsākts jauns Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas inventāra žurnāls, kurā inventarizēti visu iepriekšējo gadu priekšmeti. Pēc tam žurnāls turpināts līdz 1942. gada 5. janvārim.
1944. gads – uz Sistemātiskās zooloģijas institūta bāzes izveido Zooloģijas katedru un Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta bāzes - Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedru. Katedras vadītāji: doc. Olga Trauberga (1944.-1948.), doc. Konstantīns Bogojavļenskis (1948.-1950.), doc. Marta Aizupiete (1950.-1956.)
1956. gads – Zooloģijas katedras vadītāja amatā darbu uzsāk ģenētiķis un zoologs prof. Jānis Lūsis.
1961.gads – Zooloģijas katedrā kā apakšstruktūra izveidots Zooloģijas muzejs ar divām štata vietām.
1966. gads - Zooloģijas muzeja štata vietu skaits tiek palielināts līdz septiņām.
1967.gads - sāk iznākt LVU Zooloģijas muzeja raksti, kuru redaktors ir prof. J.Lūsis.
1969. gada 8. februāris – par godu P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes 50. gadadienai Zooloģijas muzeja ekspozīciju svinīgi atklāj apmeklētājiem.
1972. gads – par katedras, tātad arī muzeja, vadītāju kļūst doc. R. Eglīte.
1982. gads - par katedras, tātad arī muzeja, vadītāju kļūst doc. A. Volkova.
1983. gads - par Zooloģijas muzeja vadītāju kļūst asoc. prof. Tatjana Zorenko, lai arī muzeja darbinieki oficiāli vēl ir katedras darbinieki.
1987. gads - par Zooloģijas muzeja vadītāju kļūst doc. Jānis Priednieks.
1988. gada 31. oktobrī LU Padomē pieņemts lēmums par Universitātes muzeja dibināšanu.
1990. gada 23.janvārī ar LU rektora pavēli Nr. 11v tiek izveidots vienots Latvijas Universitātes muzejs ar 6 filiālēm: LU Vēstures muzejs, Zooloģijas muzejs, Ģeozinātņu muzejs, Skaitļošanas un tehnikas muzejs, Botānikas muzejs un Pedagoģijas muzejs. Turpmākajos gados šiem muzejiem pievienojās Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzejs un Cilvēka patoloģijas muzejs, par sadarbības partneri kļūst Latvijas ķīmijas vēstures muzejs. Zooloģijas muzeju turpina vadīt doc. Jānis Priednieks.
1993. gads - par Zooloģijas muzeja vadītāju kļūst Aivars Petriņš un vada to līdz 2018. gadam.
1998. gada 16.martā ar LU rīkojumu Nr. 55 Latvijas Universitātes Muzeju pārdēvē par Latvijas Universitātes Zinātņu un tehnikas vēstures muzeju (ZTVM), kura ietvaros saglabājas Zooloģijas muzeja nosaukums. ZTVM direktori: Irēna Ondzule (1994.-1999.), Jānis Jansons (1999.–2001.), Māris Baltiņš (2001.–2004.), Jurģis Baltiņš (2004.–2005.), Ilgonis Vilks (2006.-2017.).
Ar 2018. gada ar 23. aprīļa LU Senāta lēmumu Nr. 205 izveidota LU akadēmiska pamatstruktūrvienība – Latvijas Universitātes Muzejs, kura sastāvā ir Zooloģijas muzeja pēctecis - Zooloģijas kolekcijas. No 2018.gada LU Muzeja direktore ir Dr. paed. Iveta Gudakovska.