Zemes mīti debesīs. Zvaigžņu atlantu virtuālā izstāde

Latvijas Universitātes Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcija var lepoties ar bagātīgu 18., 19. un 20. gadsimta zvaigžņu atlantu kolekciju, kas uzskatāmi ataino zvaigžņotās debess kartēšanas vēsturi. Vecākajam no tiem ir gandrīz 300 gadu. Šajā izstādē eksponēti 20 atlanti, kas tapuši līdz 1940. gadam. Agrāk zvaigžņu kartēs bija pieņemts attēlot arī zvaigznāju mitoloģiskās figūras. Daudzi zvaigznāju nosaukumi saistīti ar sengrieķu mītiem, kas vēsta par dievu un varoņu dzīvi, tāpēc var teikt, ka izstādē eksponētās zvaigžņu kartes atspoguļo arī Zemes mītus, kas pārcelti debesīs.

Iepazīsties ar izstādi!

Aplūko visas zvaigžņu kartes!

1. Jans Hevēlijs, 1690 (1978). Firmamentum Sobiescianum sive Uranographia (Sobeska zvaigžņu sfēra jeb Debess aprakstīšana)

2. Johans Baijers, 1723. Uranometria (Debess mērīšana)

3. Johans Dopelmaijers, 1742. Atlas Coelestis (Debess atlants)

4. Džons Flemstīds, 1763. Atlas Coelestis (Debess atlants)

5. Johans Elerts Bode, pēc 1781. Anleitung zur Kenntnis des Gestirnten Himmels (Ceļvedis zvaigžņotās debess iepazīšanai)

6. Kristofs Goldbahs, 1799. Neuster Himmels Atlas (Jaunākais debess atlants)

7. Frīdrihs Argelanders, 1843. Uranometria Nova (Jaunā debesu mērīšana)

8. Jozefs Litrovs, 1854. Atlas des gestirnten himmels für Freunde der Astronomie (Zvaigžņotās debess atlants astronomijas draugiem)

9. Eduards Heiss, 1872. Atlas Coelestis Novus. Neuer Himmels – Atlas (Jaunais debess atlants)

10. Karls Bērmans, 1874. Atlas des Südlichen Gestirnten Himmels (Dienvidu zvaigžņotās debess atlants)

11. Jakobs Mesers, 1888. Stern-Atlas für Himmelsbeobachtungen (Zvaigžņu atlants debess novērojumiem)

12. Arturs Kotems, 1891. Charts of the Constellations (Zvaigznāju kartes)

13. Amands fon Šveigers-Lerhenfelds, 1897. Atlas der Himmelskunde (Astronomijas atlants)

14. Karls Rorbahs, 1907. V. A. P. Sternkarten in gnomonischer Projection (Zvaigžņu kartes gnomoniskā projekcijā)

15. Ričards Šurigs, 1909. Tabulae Caelestes/Himmels-Atlas (Debess atlants)

16. Šarls Djēns, Kamils Flamarions, 1913. Atlas Céleste (Debess atlants)

17. Aleksandrs Mihailovs, 1920. Атлас северного звездного неба (Ziemeļu zvaigžņotās debess atlants)

18. Konstantīns Pokrovskis, 1923. Звездный атлас (Zvaigžņu atlants)

19. Pēters Stukers, 1925. Stern-Atlas für freunde der Astronomie. 1. Teil: Die Äquatorzone (Zvaigžņu atlants astronomijas draugiem. 1. daļa. Ekvatora zona). 2. Teil: Der Nordhimmel (Zvaigžņu atlants astronomijas draugiem. 2. daļa. Ziemeļu debess zona)

20. Alfrēds Žaggers, 1940. Zvaigžņu kartes

Nacionālā enciklopēdija: Latvijā labi redzamie zvaigznāji un ar tiem saistītie mīti

Visu gadu:

Lielais Lācis (Lielie Greizie Rati)

Mazais Lācis (Mazie Greizie Rati)

Pavasaris:

Vasara:

Rudens:

Ziema:

Izstādē var uzskatāmi pārliecināties, kā laika gaitā pieauga kartēs attēloto zvaigžņu skaits, palielinājās koordinātu un spožuma noteikšanas precizitāte. Tika pievienoti jauni zvaigznāji un atmesti vecie, nospraustas precīzas zvaigznāju robežas. Kaut arī zvaigžņu kartes kļuva arvien zinātniskākas, debess mitoloģiskie tēli nekur nav pazuduši. Tie dzīvo mūsu iztēlē, kad naktī lūkojamies zvaigžņotajās debesīs.

Izstādes veidotāji

Latvijas Universitātes Muzejs, 2021

Ilgonis Vilks (atlantu atlase, skenēšana, teksts)

Gunta Vilka (atlantu skenēšana)

Jekaterina Komova (noformējums)

Kristīne Kuzņecova (izvietojums vietnē)

Vēsture