Akadēmiskais centrs
8. februārī Latvijas Universitātes (LU) Muzeja Astronomijas vēstures ekspozīcijā norisinājās pirmais Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Muzeja rīkotais pasākums - diskusija "LU Muzeja Zvaigžņu globusa restaurācijas process, izaicinājumi un risinājumi".
Pagājušā gada nogalē LU Muzeja Astronomijas vēstures ekspozīcijā atgriezās viens no tās galvenajiem eksponātiem – lielais zvaigžņu globuss, kam pēc daudziem darba mūža gadiem bija nepieciešama nopietna restaurācija. LU fonds izsludināja ziedojumu vākšanu, bet galveno summu restaurācijai piešķīra Latvijas Kultūrkapitāla fonds. Darbu uzņēmās polihromā koka restauratore Sarmīte Balode, kas aizveda globusu uz savu darbnīcu Mālpilī. Viņa izstrādāja metodiku, kā vajadzētu norisināties globusa restaurācijas procesam, kādi palīglīdzekļi būtu jālieto. Diemžēl, darbu reāli uzsākot, atklājās sākumā nepamanītas problēmas, kas nu bija jārisina. Lai arī restaurācijas process rezultātā aizņēma ilgāku laiku, kā sākumā plānots, darbs tomēr tika veiksmīgi pabeigts.
Šī gada LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences pirmais pasākums LU Muzejā bija saistīts tieši ar šo sarežģīto restaurācijas procesu – notika restaurācijas speciālistu diskusija "LU Muzeja Zvaigžņu globusa restaurācijas process, izaicinājumi un risinājumi". Restauratore Sarmīte Balode uzstājās ar prezentāciju un stāstīja par izaicinājumiem un labākā risinājuma meklējumiem, ar ko viņa sadūrās restaurācijas procesu uzsākot. Viņa pateicās tiem kolēģiem, kas deva vērtīgus padomus brīžos, kad likās, nekas nesanāks, kad vairs nebija nekādu ideju, ko vēl varētu darīt. Un pateicībā par šiem padomiem S. Balode vēlējās dalīties savā iegūtajā pieredzē, cerībā, ka tā varēs noderēt vēl kādam.
Izstrādātā restaurācijas metode lieliski derēja maziem globusa virsmas bojājumiem. Diemžēl šī metode vairs nestrādāja lielajos apgabalos. Problēma bija sekojoša – globusa pamatā ir koka lode, kas ar laiku žūstot sarāvusies, to pārklājošais krāsas slānis saplaisājis un nodrupis, vai pacēlies, veidojot apakšā gaisa starpas. Kad šādam pacēlumam neuzmanīgi pieskaras, krāsa plaisā un krīt nost. Mazos pacēlumus izdevās pielīmēt, uzmanīgi tos pārdurot un ielaižot aiz tiem līmi. Lielajiem pacēlumiem šī metode nederēja, jo apakšējās virsmas sarukšanas dēļ nu veidojās labi redzams pārlaidums. Mēģinājums noslīpēt mazāku līmējamo gabalu arī nelīdzēja, pēc pielīmēšanas veidojās atstarpes. Sarmīte Balode izsaka lielu pateicību savam kolēģim restauratoram Jakovam Kļosovam, kurš gan ieteica piemērotāku metodi, gan atbrauca uz Mālpili un praktiski parādīja, kā to reāli izdarīt. Viņa ieteikums bija mīkstināt krāsas slāni, lai to varētu iedabūt vietā. Un šī metode beidzot deva redzamus rezultātus!
Uz pasākumu bija ieradušies 26 restauratori un muzeju darbinieki, kas ar lielu interesi klausījās Sarmītes Balodes stāstījumu. Pēc prezentācijas sākās aktīva diskusija par izmantotajām metodēm, darba procesā lietotajiem līdzekļiem - kāda līme, tīrāmais līdzeklis, vai papīrs tika lietoti procesā un kāpēc. Daudz tika runāts par gaidāmajām problēmām. Sarmīte Balode atzina, ka globuss ir kā “hronisks pacients”, kam regulāri būs vajadzīga papildus apkope vai pat atkārtota “ārstēšana”, kad klimata maiņu un citu apstākļu ietekmē atkal radīsies problēmas. Diemžēl tiek konstatēts, ka pa 3 mēnešiem, kopš globuss pārcelies no Mālpils darbnīcas uz muzeja telpām, parādījušās vairākas jaunas nelielas krāsas pacēluma vietas, kurām nu rūpīgi jāseko – paliks kā ir, jeb progresēs (uz labo vai slikto pusi).
Pēc prezentācijas un diskusijas pasākuma dalībnieki ar interesi iepazinās ar citiem LU Muzeja Astronomijas vēstures ekspozīcijā esošajiem priekšmetiem, kā arī apmeklēja jauno ekspozīciju “Frīdrihs Canders Rīgā”. Liela daļa pasākuma dalībnieku izteica vēlmi apmeklēt arī LU Astronomisko torni, neraugoties uz faktu, ka zvaigznes slikto laikapstākļu dēļ todien nebija redzamas.
