Akadēmiskais centrs
Oktobra sākumā Latvijas Universitātes Astronomijas tornī sāksies jaunā astronomisko novērojumu sezona, tā būs jau 37. sezona. Gads solās būt interesants gan novērojumiem, gan kosmosa izpētē vispār. 2023. gada 21. augustā Krievijas zondei “Luna-25” bija jānolaižas uz Mēness virsmas, bet divas dienas vēlāk uz Mēness virsmas veiksmīgi nolaidās Indijas zonde “Chandrayaan-3. Šī gada septembrī NASA plānoja Mēness virzienā sūtīt četrus astronautus misijā “Artemis 2”, bet starts tika pārlikts uz 2024. gada novembri.
28. oktobrī pilnmēness laikā notiks daļējs Mēness aptumsums, tas sāksies plkst. 21.01 un beigsies 26 minūtes pāri pusnaktij, ar maksimumu plkst. 23.14. Lai arī tas skaitīsies daļējs Mēness aptumsums, tomēr tikai neliela tā daļa atradīsies Zemes ēnā. Lielākoties izskatīsies kā pusēnas Mēness aptumsums, un Zemes dabiskais pavadonis tikai nedaudz izmainīsies spilgtumā un tonī.
Patiesībā Mēness aptumsums notiek tikai pilnmēness laikā, jo tajā laikā Mēness atrodas pretī Saulei, bet oktobrī Mēness neielido Zemes ēnas tumsā ziemeļu daļā. Un tāpēc var būt tikai neliels Mēness aptumšojums. Pilns Mēness aptumums nenotiek bieži, piemēram, 2023. gadā ir 13 pilnmēneši, bet notiek tikai divi aptumsumi, un neviens no tiem nav pilns Mēness aptumsums. Tuvākais pilnais Mēness aptumsums Latvijā būs novērojams 2025. gada 7. septembrī, bet interesantākais droši vien būs 2028. gadā, kad pilnais Mēness aptumsums notiks 31. decembra vakarā.
Oktobra otrajā pusē būs laba iespēja tiem, kurus interesē astrofotogrāfija, jo oktobra beidzamajā dekadē Mēness atradīsies Piena ceļa galaktikas centrā. Pēc tam būs jāgaida dažus mēnešus līdz Mēness atkal būs redzams mūsu galaktikas centrā.
Tomēr par neinteresantu šī gada Mēness aptumsumu nosaukt nevar, jo tajā laikā debesīs blakus Mēnesim varēsim redzēt Saules sistēmas milzi – Jupiteru. Šai planētai šogad ir pievērsta īpaša uzmanība, jo tā atradīsies vistuvāk Zemei (tikai 595,8 miljonu km attālumā) un nākošreiz tik tuvu pietuvosies 2034. gada oktobra sākumā. Tāpēc šogad, ja nebūs apmācies, laipni lūdzam to novērot, īpaši oktobra beigās un novembra sākumā.
Tanī pat laikā debesīs varēsim redzēt Saturnu, kas sengrieķu mitoloģijā ir Jupitera tēvs. Saturns kopš šī gada maija tiek uzskatīts par planētu ar lielāku pavadoņu skaitu, jo atklāti 62 jauni pavadoņi. Saturnu vakaros mēs varēsim novērot līdz janvāra beigām.
Oktobrī Saulei pietuvosies komēta 2P/Encke, kas “apciemo” Sauli reizi 3,3 gados, bet Latvijā tā nebūs redzama, jo laikā, kad vakaros vai naktīs to varētu novērot, tās atrašanās leņķis būs ļoti tuvu Saulei. Tomēr nevajag nokārt degunu, jo no novembra otrās puses līdz gada beigām varēsim redzēt komētu 144P/Kushida, kuras periods ir 2776,8 diennaktis, jeb 7,6 gadi, un decembrī šī komēta debesīs būs redzama pa vidu starp Jupiteru un Urānu.
Gaidām visus interesentus ciemos Latvijas Universitātes Astronomijas tornī Raiņa bulvārī 19, Rīgā otrdienās, trešdienās plkst. 19.00 un pēc vienošanās. Pieteikšanās šeit.
