Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Muzejs izveidojis jaunu ekspozīciju, kas atspoguļo Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas darbību 20. gadsimtā. Ekspozīcija atrodas vēsturiskajās telpās, kuras astronomi izmantojuši 150 gadus.
Latvijas Universitātes (LU) galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā izvietotās ekspozīcijas stūrakmens ir pulksteņu istaba, kur noteica un glabāja pareizo laiku jau kopš 1869. gada, kad šeit sāka darboties Rīgas Politehnikums. 1922. gada 18. oktobrī tika izveidota LU Astronomiskā observatorija. 2022. gadā atzīmējam observatorijas simtgadi. Astronomiskās observatorijas galvenais uzdevums bija precīzā laika noteikšana. Laiku noteica, uztverot speciālus radiosignālus un veicot zvaigžņu novērojumus. Pirms simts gadiem zvaigžņu kustība pie debess bija pats precīzākais pulkstenis.
Savu tagadējo izskatu pulksteņu istaba ieguva 1924. gadā, kad tajā tika uzstādīti vairāki precīzi pulksteņi, kurus savā starpā savienoja speciālas slēgtāfeles, uz kurām atradās releji, komutatori un mērinstrumenti. Tā izveidojās interesants zinātniski-rūpnieciskā dizaina veidojums. Laika signāli no observatorijas pulksteņiem tika padoti uz Rīgas svarīgākajām iestādēm, tai skaitā telegrāfu un dzelzceļa staciju, darbināja „runātāju pulksteni” telefona centrālē un pilnā stundā radiofonā noraidīja precīzā laika signālu. No observatorijas laika signālus saņēma arī slavenais „Laimas” pulkstenis.
Otrajā, lielākajā telpā, strādāja astronomi, viņi lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības studentiem, kas specializējās astronomijā. Pēc otrā pasaules kara šeit izvietoja daļu laika dienesta aparatūras, tai skaitā precīzo Rohde & Schwarz kvarca pulksteni. Tagad telpā eksponēti astronomijas instrumenti, kas observatorijā izmantoti pareizā laika un koordinātu noteikšanai, kā arī mācību vajadzībām – pasāžinstrumenti, universālinstrumenti, hronogrāfi un citi. Šeit novietots Gustav Heyde teleskops, kas ilgu laiku atradās Astronomiskajā tornī uz ēkas jumta.
Apmeklētāji var apskatīt meteorītu kolekciju, kuru 19. gadsimta beigās izveidojusi Rīgas Dabaspētnieku biedrība. Interesants objekts ir planetārija aparāts, kas tika izmantots pētījumiem par to, kā putni orientējas pēc zvaigznēm. Drīz eksponātiem pievienosies liels zvaigžņu globuss, kas pašlaik tiek restaurēts. Muzeja materiāli stāsta arī par objektiem, kas nav saglabājušies līdz mūsdienām – pulksteņu pagrabu, kurā atradās paši precīzākie pulksteņi (trīs no tiem, tai skaitā pats vecākais observatorijas pulkstenis, ir iekļauti ekspozīcijā), un novērojumu paviljonu, kas atradās blakus ēkai kanāla malā.
Astronomiskā observatorija pastāvēja līdz 1997. gadam, kad to apvienoja ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatoriju un izveidoja LU Astronomijas institūtu. Institūts turpina zinātnisko darbību, kas saistīta ar precīzā laika glabāšanu un ļoti augstas precizitātes ģeogrāfisko koordinātu noteikšanu, savukārt Latvijas Universitātes Muzejs rūpējas par Latvijas astronomijas vēstures saglabāšanu un izpēti.
2019. gadā Astronomijas institūts pārcēlās uz jaunuzbūvēto LU Akadēmiskā centra Zinātņu māju. Līdz ar to beidzās tieši 150 gadus ilgā astronomu darbība ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā. Vēsturiskajās telpās veikts remonts un restaurācija, pateicoties LU Infrastruktūras apsaimniekošanas departamenta meistaru kvalitatīvajam darbam. Vēsturisko mēbeļu restaurāciju un muzejisko priekšmetu sagatavošanu ekspozīcijai paveica restaurators Andrejs Vilciņš. Jaunā astronomijas ekspozīcija tiks atklāta 2022. gada 19. oktobrī LU Astronomiskās observatorijas simtgades svinību ietvaros.
