Akadēmiskais centrs
Latviju apceļo izstāde “Retumu kabineti. Kaislība Eiropā. 16.-21. gs.”, kuras kurators ir Žils Bonviāls (Gilles Bonnevialle, Francija). Pagājušajā gadā to varēja skatīt Ventspils Muzejā, šajā vasarā tā ir skatāma Jēkabpilī.
Izstāde veltīta Eiropas kultūras tradīcijai, kas radās un attīstījās 16. – 17. gadsimtā, baroka un lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā. Toreiz muzeju - mūsdienu izpratnē – vēl nebija, bet veidojās dīvainu, nereti no aizjūras atvestu priekšmetu krātuves, kas bija visai dažādas, un arī nosaukumu tām bija daudz – tās tika sauktas par brīnumu istabām, retumu un naturāliju kabinetiem, bet vācu kultūrā – par kunstkamerām, vunderkamerām, u. tml.
Šādās telpās tika uzkrāts dažādu intriģējošu (mazāk, izglītojošu) lietu klāsts – tur varēja atrasties gan dabas, gan cilvēku radīti priekšmeti, arī arheoloģiski atradumi un anatomiski preparāti. Populāri bija dažādi floras un faunas pārstāvji, t.i., izžāvēti vai spirtā konservēti to eksemplāri, skeleti, izbāzeņi, mūmijas u.c. Īpašu vērību izpelnījās dabas dīvainības, arī kroplības un anormālijas, piemēram, divgalvaini mājdzīvnieki, Siāmas dvīņi. Kā “nāru (sirēnu) mūmijas” tika demonstrēti gan kombinēti izbāzeņi (izgatavoti no zivs un pērtiķa daļām), gan radoši apstrādātas dugongu atliekas. Tipisks šādu nezinātnisku un efektīgu demonstrācijas priekšmetu piemērs ir arī “Dženni Haniver” (Jenny Haniver) - no žāvētas rajas, to mākslinieciski pārveidojot, izgatavots briesmonis. Tāds ir apskatāms arī LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās Kronvalda ielā 4, Rīgā.
Šis barokālās Eiropas strāvojums atspoguļojies arī mūsu, Baltijas reģiona senākajos krājumos, no kuriem Latvijā zināmākie ir Rīgas ārsta Dr. Nikolaja Himzela kolekcija (vēlāk publisks muzejs) un Kurzemes Provinciālmuzejs, kas gan līdz mūsdienām saglabājušies visai fragmentāri.
Šajā, no daudzu muzeju un privātkolekciju krājumiem veidotajā izstādē “Retumu kabineti. Kaislība Eiropā. 16.-21. gs.” savākti kopā eksponāti, kam ir šāda sena izcelsme vai kas izgatavoti attiecīgā laikmeta stilā. Latvijas Universitātes (LU) Muzejs gan ir krietni jaunāks, bet tas laika gaitā savās kolekcijās iekļāvis arī senlaicīgus un senus paraugus, tāpēc varēja piedalīties un dot savu artavu izstādes krāšņumam un daudzveidībai. No LU Muzeja Zooloģijas kolekcijām izstādē tiek eksponēti 13 dzīvnieku izbāzeņi un preparāti. Tās, pirmkārt, ir konservējošā šķīdumā saglabātas zivis - Islandes lentzivs, Melnās jūras gardeguna adatzivs, kā arī Jūras dzeloņgalve jeb zilais jūrasbullis, kas vienu reizi, 1928. g., esot noķerta pie Liepājas. Rāpuļus pārstāv parastā odze un divas ķirzakas no Vidusāzijas, viena no tām – Kirgīzijas jeb Nikoļska ķirzaciņa. No gliemjiem skatāms Vidusjūras gartaustekļu astoņkājis. Interesanti, ka dabā šis dzīvnieks gan pastāvīgi maina krāsu, bet visbiežāk ir koši sarkans ar sīkiem baltiem plankumiņiem. Citā preparātā redzamas mājas vistas embrija attīstības piecas stadijas. Eksponēts arī šaurdeguna pērtiķa embrija (augļa) preparāts.
Kā apmēram 100 gadus vecs izbāzenis apskatāms viens no Latvijā mazākajiem plēsējiem – sermulis vasaras kažokā. Eksotiski ir tropisko putnu izbāzeņi – tie ir koši zilais daknis, melnkakla tukans un vientuļniekkolibri putniņu pāris (kas ir vieni no pasaulē mazākajiem putniem). Šos un vēl aptuveni 250 putnus Dursupes muižas īpašnieks un pazīstams vācu literāts barons Apolonijs fon Maltics (Apollonius_von_Maltitz) 1830.-1836. gados būdams komercatašejs Krievijas impērijas pārstāvniecībā Riodežaneiro, iegādājies un uzdāvinājis Kurzemes (Jelgavas) Provinciālmuzejam. 1940. gadā šī Dienvidamerikas putnu kolekcija nonākusi Universitātē, kur tā ir viena no vecākajām zooloģijas kolekcijām.
Izstādes partneri Latvijā: Ventspils muzejs, Latvijas Universitātes Muzejs, Latvijas Universitātes Bibliotēka, Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rundāles pils muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Valsts vēstures arhīvs un Rīgas vēstures un Kuģniecības muzejs. Franču kolekcionāri: Philippe Thomas, Yves Badetz, Daniel Tommasi-Kliviski, Gilles Bonnevialle. Izstādi papildina Arta Sveces kolekcija, Patrika Peltjē (Patrick Peltier), Silvēra Žarosona (Silvère Jarrosson), Katrīnas Šaijū (Catherine Chailloux) un Annas Fokas (Anna Foka) darbi.
Izstāde Krustpils pilī skatāma līdz 31. oktobrim, bet ar LU Muzeja kolekcijām Rīgā var iepazīties, iepriekš piesakoties.
Skatīt vēl:
LU Akadēmiskās bibliotēkas retumi apskatāmi izstādē "Retumu kabineti. Kaislība Eiropā. 16.-21. gs."
Kurzemes Televīzija - Ventspils muzejā apskatei izliktas eksotisku dārgumu kolekcijas
