LU Muzeja ekspozīcija ‘’Zemes dzīļu bagātības Latvijā: kaļķakmens”

LU Akadēmiskajā centrā Dabas mājā atklāta trešā ekspozīcija ‘’Zemes dzīļu bagātības Latvijā: kaļķakmens”, kas turpina un papildina jau esošās ekspozīcijas: ‘’Zemes dzīļu bagātības Latvijā: ģipšakmens” un ‘’Zemes dzīļu bagātības Latvijā: dolomīts”. Tā apskatāma Torņakalnā, Jelgavas ielā 1, 3. stāva gaitenī pie 316. auditorijas.

Ekspozīcijas jaunizveidotajā daļā, kurā, līdzīgi kā iepriekšējās, kas veltītas tādiem vērtīgiem derīgajiem izrakteņiem kā ģipšakmens un dolomīts, pārstāvēts perma periodā veidojies iezis kaļķakmens. Par Latvijas Universitātes (LU) pētnieku līdzdalību izzinot kaļķakmens un citu iežu veidošanos un derīgās īpašības liecina LU Muzejā saglabātās zinātniskās kolekcijas. LU Ģeoloģijas institūta pētnieki Ludmila Savvaitova un Visvaldis Kuršs 20. gadsimta beigās iežu paraugus nodeva LU Ģeoloģijas muzejam. Vērtīgākos un raksturīgākos akmens etalonparaugus no tām šodien ikviens var apskatīt Dabas mājā. Daudzi noderīgā kaļķakmens paraugi, kuri saglabāti LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju krājumā, iegūti pateicoties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) pasniedzēju un studentu vākumiem, kā arī daudzu interesentu dāvinājumiem.

Eksponētie akmens paraugi ievākti galvenokārt Latvijā un raksturo pamatiežu ģeoloģiskā griezuma perma perioda slāņkopu, kas veidojusies vairāk nekā pirms 250 miljoniem gadu.

Šo dabas resursu Latvijā atklāja un tā ieguvi sāka jau 13. gadsimtā, kad apdedzinot kaļķakmeni ieguva kaļķus. Seno Kurzemes piļu mūrus stiprinot izmantoja kaļķa javas, turpretī šodien perma kaļķakmens ir Latvijā ražotā cementa galvenā sastāvdaļa, kā arī ir noskaidrots, ka to var izmantot cukura un stikla ražošanā, metalurģijā vai skābo augšņu kaļķošanai. Šādu derīgo izrakteni droši varam nosaukt par Zemes dzīļu bagātību un ar lepnumu konstatēt, ka ģeologu izpētītie krājumi mūsu valstī ir tik lieli, ka tos būs iespējams izmantot ilglaicīgi.

Ekspozīciju papildina LU Muzeja izdotais buklets, kurā var rast detalizētāku aprakstu par daudziem atšķirīgajiem Latvijas atradnēs iegūstamajiem un ekspozīcijā redzamajiem kaļķakmens paveidiem. To var skatīt arī attālināti ŠEIT.

Iepazīstoties ar ekspozīciju, pirmie tās vērtētāji bija ĢZZF darbinieki, kuriem radās jautājums, kāpēc pētnieki agrāk analizējuši arī perma perioda kaļķakmeņus, kas sastopami ieguves karjeros Lietuvā, netālu no Latvijas robežas. LU Muzeja eksperte Vija Hodireva, to skaidrojot, uzsvēra, ka zinātniskajiem pētījumiem bija nepieciešami paraugi arī no raksturīgajām analogajām slāņkopām, kā arī to, ka šo iežu slāņi Zemes dzīlēs ir nozīmīgākie un perspektīvākie mūsu valsts dabas resursi, kuru vispusīgu pētniecību jāturpina arī nākotnē. Par to liecina arī nesen publicēta starptautiska pētījuma rezultāti. Ģeologu un paleontologu kolektīvs, kurā piedalījās arī ĢZZF pētnieki, analizēja perma kaļķakmeņus un atklāja tajos seno dzīvnieku pārakmeņojumus, kas sniedz jaunu zinātnisko informāciju (Dankina-Beyer D., Andrej Spiridonov A., Stinkulis Ģ., Esther Manzanares E., Radzevičius S. 2019. A late Permian ichthyofauna from the Zechstein Basin, Lithuania-Latvia Region.).

Uzzināt vairāk par LU Muzejā eksponētajiem Latvijas kaļķakmeņiem var arī noskatoties video stāstu YouTube vietnē.

Papildus informācija un konsultācijas par ekspozīciju: vija.hodireva@lu.lv. Ekskursijām un nodarbībām pieteikties ŠEIT.