Akadēmiskais centrs
Bjurboles akmens meteorīts, kas nokritis Somijā, starp citiem šī tipa meteorītiem izceļas ar savu trauslumu. Divi šā meteorīta fragmenti aplūkojami LU Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas krājumā.
Lai arī akmens mums šķiet pietiekami ciets materiāls, starp akmens meteorītiem gadās trausli un viegli drūpoši eksemplāri. Tāds ir arī 1899. gada 12. martā Somijā nokritušais Bjurboles (Bjűrbőle) meteorīts. Krītot tas salūza vairākos gabalos, kopējā atrastā masa bija 328 kilogrami. Sadalot un pētot meteorītu, atklājās, ka tas ir ārkārtīgi trausls. Arī no Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas krājumā esošajiem paraugiem laika gaitā atdalījušies daudzi sīki gabaliņi un svars vairs neatbilst sākotnējam. Pats meteorīts ir hondrīts, kas sastāv galvenokārt no sfēriskām hondrām un metāla daļiņām. Hondru izmēri šajā meteorītā ir no milimetra līdz pat pirksta gala lielumam. Hondras – sfēriski, dažus milimetrus lieli silikātiežu graudi, kas sastāv no minerāliem olivīna un piroksēna ar nelielu stikla, dzelzs un niķeļa piejaukumu.
Bjurboles tipa meteorītus apzīmē L/LL4, tādi pasaulē atrasti tikai 20, to starpā Bjurboles meteorīts ir pats lielākais. Tas ir arī vienīgais no L/LL4 meteorītiem, kura krišanai ir aculiecinieki, kā arī lielākais no visiem Somijā kritušajiem un atrastajiem meteorītiem. Piedevām tas iekritis jūrā un ticis izcelts. Lielākā daļa meteorīta masas (215 kilogrami) glabājas Helsinku Universitātes kolekcijā. Konstatēts, ka kritiena vietas apkārtnē dzīvojošie cilvēki, kuri piedalījās meteorīta izcelšanas operācijā, ir paņēmuši sev “suvenīrus”, kas vēlāk tika pārdoti tuvējā pilsētā Porvo. Tāpēc meteorīta kopējais sākotnējais svars drīzāk bija ap 400 kilogramiem.
Ko par šo notikumu stāsta aculiecinieki? 1899. gada 12. marta vakarā virs Baltijas jūras redzēja lielu uguns lodi. Avīze “Päivälehti” raksta: “Milzu uguns bumba ar garu spožu asti pārlidoja mūsu pilsētai (Helsinkiem. Aut. piez.) ap 21:30. Tās gaisma apspīdēja naksnīgo pilsētu gaiši kā dienā. Pēc mirkļa ar milzu pērkona dārdu uguns bumba sadalījās daudzos mazākos gabalos. Dārdiens lika mājām nodrebēt līdz pat pamatiem. Cilvēki satraukti metās ārā no saviem mitekļiem – ielas un pagalmi bija pilni. Daudzi domāja, ka tur šauj lielgabali no Sveborgas cietokšņa, bet daudziem likās, ka jau pienācis pasaules gals.”
Bija skaidrs, ka šo parādību redzēja plašā apkārtnē, tāpēc Somijas valdība lūdza iedzīvotājus sūtīt savus novērojumus un zīmējumus uz observatoriju Helsinkos. Bija svarīgi zināt, cik plašā apkaimē un cik ilgi uguns bumba tika redzēta, cik daudz laika pagāja no parādīšanās brīža līdz pērkona dārdam, un kurā virzienā tā galu galā aizlidoja. Ziņas bija vajadzīgas, lai noteiktu meteorīta lidojuma trajektoriju un krišanas vietu. Tika konstatēts, ka tas pārlidojis pāri visai Baltijas jūrai un Helsinkiem. Aprēķināja, ka meteorīts lidojis aptuveni 20 kilometru augstumā.
Bjurboles meteorīts nokrita ar ledu pārklātajā Somu līcī uz dienvidiem no Porvo pilsētas, 50 kilometrus uz austrumiem no Helsinkiem. Nākamajā dienā diezgan tuvu krastam ledū tika konstatēts 3 – 4 metrus plats caurums. Meteorīts bija iztriecies cauri 40 centimetrus biezajai ledus kārtai, visapkārt caurumam bija izmests liels daudzums dubļu. Par laimi, ūdens šajā vietā bija tikai pusmetru dziļš, bet zem ūdens atradās 8 metrus bieza dubļu un mālu kārta. Sākumā cilvēki meklēja nokritušo meteorītu ar gariem mietiem, bet tas nedeva rezultātus.
Tad ledū izsistajā caurumā ielaida konstrukciju, kas atgādināja koka aku bez dibena. Kad šī konstrukcija stingri stāvēja uz cietā jūras pamata 8 metru dziļumā, sāka sūknēt ārā ūdeni un dubļus. Metode nebija ideāla, jo gar apakšmalu ūdens un dubļi diezgan ātri sūcās atpakaļ, bet nu varēja redzēt, kas akā atrodas. Akā nolaida ūdenslīdēju, kurš savāca un padeva uz augšu lielākos meteorīta gabalus. Viss nokritušais meteorīta materiāls netika savākts, kritiena vietā noteikti palika sīkākas drumslas, un kādu daļu aizskaloja prom ar ūdens straumi. Lielākie izceltie gabali svēra 80, 21, 18 un 17 kilogramus. Tika aprēķināts, ka pirms sadalīšanās meteorīts bija vienu metru diametrā.
Divi zemes, vai šajā gadījumā – jūras īpašnieki – V. Ramsejs un L. Borgstrēms (W. Ramsey and L. H. Borgström), kuriem piederošajā teritorijā meteorīts nokrita, saņēma 500 somu marku lielu kompensāciju par postījumiem viņu zvejošanas teritorijā. Taču abi īpašnieki naudu ziedoja vietējai skolai.
Bjurboles meteorīta lidojumu novēroja ne tikai Somijā, bet arī Latvijā. Ādolfs Rihters, pazīstamais kalendāru izdevējs un Vācu dabaspētnieku biedrības biedrs, kurš aktīvi interesējās par notikumiem astronomijā, rakstīja, ka 1899. gada 28. februārī (12. martā) Rīgā tika novērots ļoti spožs meteors (bolīds). Rihters apkopoja aculiecinieku novērojumus un ieguva šādu ainu. Ap plkst. 21:47 pēc Pēterburgas laika, kas atšķīrās no t.s. joslas laika, kas minēts raksta sākumā, vairākas sekundes bija redzama ļoti spoža, zila ugunsbumba, kas lēni aizlidoja ziemeļu virzienā, aiz sevis atstājot dzeltenīgu asti. Tā bija tik spoža, ka zilos toņos iekrāsojās ne tikai pilsēta, bet arī debesis. Skaņas nebija. Ugunsbumba novērota arī Igaunijā.
1899. gada augustā Ādolfs Rihters devās uz Helsinkiem apskatīt atradumu. Viņš apmeklēja Helsinku observatoriju un uzzināja, ka meteorīts atrodas Somijas Ģeodēzijas komisijas muzejā. Komisijas vadītājs Jakobs Sederholms Rihteram parādīja ne tikai meteorīta fragmentus, bet arī plānslīpējumu mikroskopā polarizētā gaismā, kas dod iespēju noteikt minerālus. Sederholms uzdāvināja Rihteram nelielu meteorīta fragmentu, kam redzama kusuma garoza. Rihters to sadalīja divās daļās un izstādīja Rīgas dabaspētnieku biedrībā, bet vēlāk – avīzes Düna Zeitung redakcijā. Divi Bjurboles meteorīta fragmenti (20,8 grami un 20,1 grams), kas izstādīti LU Muzeja Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcijas meteorītu ekspozīcijā, ir nākuši no Ādolfa Rihtera veduma.
Izmantotā literatūra:
BJURBÖLE. Jarkko Kettunen Meteorite Collection
Vilks. I. Astronoms un izdevējs Ādolfs Rihters. Publicēšanai iesniegts manuskripts, Latvijas Universitātes Raksti.
Papildus informācija:
