Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes (LU) Muzeja reorganizācijas ietvaros 2018. gadā LU Pedagoģijas vēstures muzeja krājuma daļa nonāca LU vēstures kolekcijas pārziņā. Starp nodotajiem materiāliem ir ievērojamā latviešu filozofa, LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesora Paula Jurēviča no 1942. līdz 1944. gadam lasīto lekciju konspekti.
Lekciju pieraksti ir uzrakstīti drukātā veidā latviešu valodā, kas datējās no 1942. līdz 1944. gadam, nevis no 1941. līdz 1944. gadam. Tas ir izskaidrojams ar faktu, ka LU darbība nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas sākumā bija ierobežota. 1942. gada 11. aprīlī LU prorektors studentu lietās Kārlis Straubergs panāca no Latvijas ģenerālkomisāra Oto Heinriha Drekslera, ka LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte atjauno savu darbību, tādējādi ļaujot Paulam Jurēvičam lasīt lekcijas filozofijā, taču ierobežotākā apjomā.[1] Nacionālsociālistu okupācijas vara atļāva LU fakultātēm atjaunot savu darbību pakāpeniski laikposmā no 1941. gada 15. novembra līdz 1942. gada 11. aprīlim, sākot ar Medicīnas un Veterinārmedicīnas fakultātēm un noslēdzot ar Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Priekšroka tika dota dzīvības un tehniskajām zinātnēm, jo tās bija nepieciešamas Vērmahta uzturēšanai Austrumu frontē.[2]
1942./1943. akadēmiskā gada lekciju konspekts sastāv no 25 lekcijām: 1. lekcija “Ievads filozofijā”; 2.-5. lekcija “atziņu teorijas – Dogmātisms, Skepticisms, Relatīvisms, Subjektīvisms, Psiholoģisms, Historisms un Socioloģisms”; 6. lekcija “Pragmatisms”; 7.-10. lekcija “atziņas avoti – Empīrisms, Racionālisms, Intelektuālisms un Iracionālisms”; 11. lekcija “Imanuela Kanta mācība par formāliem elementiem”; 12.-13. lekcija “īstenības izziņas iespējas – Fizikālais reālisms”; 14. lekcija “Antoloģija”; 15. lekcija “Vēsturiskais materiālisms”; 16. lekcija “Epifānisms”; 17. lekcija “Brīvības jēdziens”; 18.-19. lekcija “Finālisms”; 20. lekcija “Darvinisms”; 21.-23. lekcija “Dievības jautājums” un 24.-25. lekcija “Vērtību jautājums”.[3] Savukārt 1943./1944. akadēmiskā gada lekciju konspekts sastāv no 23 lekcijām: 1. lekcija “Ievads jauno laiku filozofijā”; 2.-3. lekcija “Antīkā filozofija”; 4.-6. lekcija “viduslaiku filozofija (Kristietība un Sholastika)”; 7.-11. lekcija “Renesanses filozofija (Heliocentrisms, Makjavellisms un Tolerance)”; 12.-13. lekcija “Reformācija (Luterisms un Anglikānisms)”; 14.-17. lekcija “Racionālisms”; 18. lekcija “Maldu teorija”; 19.-20. lekcija “Garīgums un Varaskāre”; 21.-22. lekcija “Apgaismība” un 23. lekcija “Telpa kā uzskats”.[4]
Filozofijas lekcijas tika lasītas ierobežotā apjomā, jo pret to kategoriski iebilda nacionālsociālistiskās Vācijas Austrumu okupēto apgabalu ministrs, vācbaltietis un viens no nacionālsociālisma ideologiem Alfrēds Rozenbergs, kurš negribēja atļaut darboties Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas universitātēm kā nacionālajām Alma Mater. Viņš vēlējās realizēt t.s. “Dzīves telpas” jeb Lebensraum projektu – šo teritoriju pārvācošanu. Taču Vērmahtam virzoties tālāk uz Austrumiem bija nepieciešami kara resursi, un šis resurss bija LU cilvēku un mācību resursu izmantošana, atmetot utopisko Lebensraum projektu.[5]
Atjaunojot LU Filoloģijas un Filozofijas fakultātes darbību, P. Jurēvičs tika iecelts par fakultātes sekretāru 1942./1943. akadēmiskajam gadam, lai varētu turpināt pasniedzēja darbu. Lai gan viņš nebija sevišķi ieredzēts no nacionālsociālistu okupācijas varas puses, tomēr Kristofers Strickis, vācbaltietis un Ostlandes reihskomisariāta Kultūras nodaļas vadītājs, nāca pretī P. Jurēvičam. Savulaik K. Strickis bija LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes students, kurš izrādīja labvēlību pret prof. P. Jurēviču. Nacionālsociālistu okupācijas laikā P. Jurēvičs atļāva K. Strickim tulkot filozofiskos tekstus no grieķu uz vācu valodu lekciju lasīšanas ietvaros, kas ļāva P. Jurēvičam turpināt darbu LU līdz 1944. gada augustam, kad Austrumu fronte gāja rietumu virzienā – Sarkanā armija dzina Vērmahtu Berlīnes virzienā.[6] P. Jurēvičs ar savu ģimeni devās uz Liepāju, no kurienes pa Baltijas jūru evakuējās uz Štetītni, vēlāk uz Reiburgu, nacionālsociālistiskajā Vācijā, kur sagaidīja Otrā pasaules kara beigas.[7]
Ar filozofijas lekciju materiāliem var iepazīties, piesakot apmeklējumu LU Muzeja LU vēstures kolekcijā, zvanot pa tālruni zvanot pa tālruni tel.67034566, 25733456 vai muzejs@lu.lv
Papildus informācija:
Paula Jureviča biogrāfiskie dati
Pauls Jurevičs un nacionālā ideoloģija
Zeltīts, Raivis. Dr. Pauls Jurevičs un latviešu tautas misija. Rīga: Domas Spēks. 2019, 96 lpp.
[1] Grosvalds, Ilgars., Alksnis, Uldis. Latvijas Universitātes profesors Mārtiņš Prīmanis. No: Tretjakova, Dita (sast.). Profesors Dr. chem. Mārtiņš Prīmanis: Dzīve un darbs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2014, 76.; 79. lpp.
[2] Nikandrs, Gils. Pauls Jurēvičs: īss ieskats biogrāfijā. No: Kūle, Maija (galv. red.). Filozofija. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts. 1998, 158. lpp.
[3] Ievads Filozofija: Prof. P. Jurēviča Latvijas Universitātes 1942./1943. akadēmsikā gada lasīto lekciju konspekts.
[4] Jauno laiku filozofijas vēsture: Prof. Paula Jurēviča LU 1943./1944. akadēmiskā gadā lasīto lekciju konspekts.
[5] Grosvalds, Ilgars., Alksnis, Uldis. Latvijas Universitātes profesors Mārtiņš Prīmanis. No: Tretjakova, Dita (sast.). Profesors Dr. chem. Mārtiņš Prīmanis: Dzīve un darbs. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 2014, 76. lpp.
[6] Rubene, Zanda. Paula Jurēviča dzīve un izglītības filozofija. No: Krūze, Aīda (sast.). Laikmets un personība: rakstu krājums 7. Rīga: SIA “Izdevniecība RaKa”. 2006, 134. lpp.
[7] Nikandrs, Gils, 159. lpp
