Akadēmiskais centrs
Šogad simto dibināšanas jubileju svin Latvijas Universitātes (LU) jauktais koris “Juventus”. Tas ir senākais augstskolu koris Latvijā, kā arī kopš dibināšanas ir viens no spēcīgākajiem amatieru koriem valstī. Kolektīvs guvis dažādus apbalvojumus gan Latvijā, gan ārpus tās. Kori ir vadījuši ievērojami Latvijas diriģenti, piemēram, Daumants Gailis un Haralds Mednis, bet kopš 2014. gada kora mākslinieciskais vadītājs ir Valdis Tomsons. Godinot kori lielajā jubilejā, LU Muzejs vēlējās atskatīties kora vēsturē, līdz ar to par augusta mēneša priekšmetu izvēlēta muzeja priekšmetu kopa, kurā atspoguļoti koncertizbraukumi no Bulgārijas, Rostokas Vācijas Demokrātiskajā Republikā un Kauņas Lietuvā.
1978. gada oktobrī koris dodas koncertizbraukumā uz Bulgāriju. Ceļojuma sākumā kopā ar ansambli “MODO”, Mirdzu Zīveri un Viktoru Lapčenoku piedalās Rīgas sadraudzības dienās Rusē. Pēc tam koris dodas tālāk uz Saulaino Krastu, Tarnovu (Veliko Tarnova), Plovdivu un Sofiju.[1] Protams, neiztika arī koncerti strādniekiem – “Juventus” sniedza koncertus Petra Karaminčeva plastmasas izstrādājumu rūpnīcā un Rjahovas agrāri rūpnieciskajā kompleksā.[2] Atgriežoties Latvijā, koris rīko koncertu – atmiņu vakaru “Juventus Bulgārijā”, no šī koncerta LU Muzeja Vēstures kolekcijā ir saglabājusies programma. Repertuārs bijis ļoti plašs – vairākas latviešu tautasdziesmas, kā arī krievu, bulgāru un afrikāņu tautasdziesmas; tāpat koncertā koris izpilda tādas dziesmas kā Emīla Dārziņa “Lauztās priedes” un Pētera Barisona “Latvijā” ar Jāņa Akurātera vārdiem.
1983. gada februārī Latvijas Valsts universitātes (LVU) Tautas koris “Juventus” plūc laurus Kauņā starprepubliku augstskolu jaukto koru konkursā “Juventus-83”. Šo konkursu rīko Antanasa Sniečkus Kauņas Politehniskais institūts, konkurss notiek ik pēc diviem vai trīs gadiem. 1983. gadā norisinājās sestais konkurss un tajā piedalījās 17 kolektīvi no daudzām PSRS republikas pilsētām. Konkursā obligāti izpildāmais skaņdarbs bija K. Brundzaites “Ēna”; konkursa repertuārā iekļautas vairākas ārzemju dziesmas, kā arī Emīla Dārziņa “Sapņu tālumā” ar Aspazijas vārdiem un Jāņa Zālīša “Kad nakts” ar Raiņa vārdiem. Konkursa žūrijā Latviju pārstāvēja Edgars Račevskis. Koris šajā konkursā bija piedalījies iepriekš, 1979. gadā izcīnījis godalgoto II vietu, bet uzvaras laurus plūca pirmo reizi.[3]
LVU Tautas koris “Juventus” kā viens no vairākiem pašdarbības kolektīviem tika uzaicināts pārstāvēt Latvijas PSR un Vācijas Demokrātiskās Republikas sadraudzības dienās un VDR 35. gadadienas svinībām 1984. gada septembrī. No šī koncertizbraukuma LU Muzejā ir saglabājies ielūgums no akadēmiskās ceremonijas Vilhelma Pekas Universitātē; programma sastāv no uzrunām, kas veltītas jaunajam mācību gadam un studentiem, kā arī Ludviga van Bēthovena skaņdarba “Fantāzija do mažorā klavierēm, korim un orķestrim, op. 80”, kura atskaņošanā piedalās arī Latvijas Valsts Universitātes koris “Juventus”. Kopā ar “Juventus” uz VDR devās arī Operas un baleta teātra un Valsts filharmonijas izpildītāji, tautas deju ansamblis “Liesma”, vokāli instrumentālis ansamblis “Credo” [4]. Rostokā notika gan sadraudzības dienu kopīgie koncerti, gan atsevišķu pašdarbības kolektīvu koncerti, arī “Juventus”. Tāpat Rostokas izstāžu zālē aplūkojama Latvijas Valsts mākslas akadēmijas mācībspēku darbu izstāde. Laikrakstā “Cīņa” tiek aprakstīts atklāšanas koncerts: “Dzied tautas koris “Juventus”. Kā arvien, tīri, dzidri. Neparasti šoreiz ir tas, ka to diriģē Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks Edgars Račevskis, aizstādams saslimušo kolēģi – Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieku Daumantu Gaili.”[5]
LU jauktais koris “Juventus” dibināts 1920. gada 18. oktobrī, kad Rīgas II vidusskolas zālē notiek pirmā balsu pārbaude un mēģinājums. Protams, sākums bija grūts – nebija patstāvīgas telpas mēģinājumiem, kā arī nebija notis un pat klavieres. Tomēr par spīti tam, jau pēc mēneša koris piesaka savu vārdu plašākai sabiedrībai, sniedzot koncertu kādā studentu sarīkojumā, bet jau vēl pēc mēneša 12. decembrī Rīgas II vidusskolas telpās norisinās Latvijas Augstskolas Akadēmiskā studentu kora atklāšanas vakars.
Kora dibinātājs un pirmais diriģents bija Artūrs Bobkovics (1885-1959). Dzimis Rīgā, mācījies Gustava Gižicka mūzikas skolā, muzikālo izglītību turpināja Vācijā Leipcigas un Zonderhauzenas konservatorijās, kā arī papildus praktizējies Ķelnē diriģēšanā. Kora darbībā iesaistās arī Bobkovica dzīvesbiedre Otīlija Liekneja-Bobkovica, kas strādā ar sieviešu balsīm. Pēc I pasaules kara strādāja Rīgas II vidusskolā par dziedāšanas skolotāju un šī iemesla dēļ arī jaunizveidotais koris tika pie telpām šajā skolā.
100 gadu laikā kori ir vadījuši dažādi izcili diriģenti. Kā viens no tiem ir bijis Latvijas kordiriģēšanas leģenda Haralds Mednis (1906-2000). Savu karjeru Mednis sāka kā matemātikas skolotājs un skolas kora diriģents Lazdonas pamatskolā. Pēc tam, kad viņa diriģētais koris ieguva I vietu 1938. gada IX Dziesmu svētku “dziesmu karos”, nolēma pievērsties mūzikai un uzsāka studijas Latvijas konservatorijā, kur beidza Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi un Leonīda Vīgnera simfoniskā orķestra diriģentu klasi. Mednis ar toreizējo Latvijas Valsts Universitātes jaukto kori darbojās no 1950. gada līdz 1957. gadam. Tomēr Haraldam Mednim no sava amata bija jāatkāpjas, jo kopā ar LVU vīru kori 1957. gada 29. jūnija koncertā Lubānas baznīcā izpildīja slaveno svētceļnieku kori “Ak, tēvija!” no Riharda Vāgnera operas “Tanheizers”.
Tomēr koris pa muzikālās slavas kāpnēm visvairāk kāpis kopā ar diriģentu Daumantu Gaili (1927-1991). Daumants Gailis kora vadību pārņēma no Haralda Medņa 1957. gada 1. oktobrī un to vadīja līdz pat 1988. gadam. Gaiļa laikā koris ieguva arī savu pašreizējo nosaukumu (1969. gadā). Tāpat arī 1969. gadā koris pirmo reizi dodas koncertbraucienā ārpus PSRS uz Rostoku Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Šajos gados korī radušās arī vairākas tradīcijas, kas ir aktuālas vēl joprojām, piemēram, “Juventus” tradicionālā šašliku balle.
Vairāk informācijas par ar kori saistītajiem priekšmetiem LU Muzejā iespējams apskatīt mūsu izveidotajā virtuālajā izstādē: “Es kādreiz dziedāju korī “Juventus””
LU jauktā kora “Juventus” kolekcija aplūkojama LU Muzejā Raiņa bulvārī 19, iepriekš piesakoties, rakstot uz e-pastu paula.tomsone@lu.lv vai zvanot 67034566.
LU Muzejs sveic kori nozīmīgajos svētkos!
[1] JUVENTUS 90. Latvijas Universitāte, 2010.
[2] Ināra Penēze. “Juventus” draugu zemē Bulgārijā. Padomju Students, 07.12.1978.
[3] V. Bērziņa. “Juventus” – uzvarētāja lauri Kauņā. Cīņa, 22.02.1983.
