Akadēmiskais centrs
Aktualizējot Latvijas Republikas un Bermontiādes 100 gadi, 2019. gada svētku ievadā Latvijas Universitātes Muzejs (LU Muzejs) saņēma unikālas vēstures fotoliecības no LU Administrācijas atbalsta grupas pārstāves Ivetas Daugules. Fotogrāfijas uzņēmis Jānis Upesleja, kurš bija I. Daugules mātes (Gunas Daugules) vecāsmātes brālis. J. Upesleja bijis latviešu studentu korporācija Selonija korporants, kurš LU Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē studēja ģeodēziju. Fotogrāfijas ir uzņemtas 1938. gada 18. novembrī, kad jaunā Latvijas valsts atzīmēja 20 gadu jubileju.
Uz fotogrāfijām ir redzama studentu akadēmisko mūža organizāciju pulcēšanās pie LU galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19 un Rīgas brāļu kapos pie Mūžīgās uguns. Uz Raiņa bulvāra sapulcējušies studenti no studentu korporācijām, studentu konkordijām, studentu vienībām u.c. organizācijām, lai dotos parādes gājienā no LU galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem cauri Rīgas centram. Tradicionālais 18. novembra studentu mūža organizāciju gājiens sākas pie LU galvenās ēkas agri no rīta, un noslēdzas dienas vidū Rīgas Brāļu kapos. Gājienu dalībnieki pulcējās patriotisma emociju pārņemti ierindā, lai uzsāktu piemiņas gājienu uz Rīgas Brāļu kapiem. Kad gājiens sasniedz Rīgas Brāļu kapus, studentu mūža organizācijas sastājās ierindā gar malām, ka starp abām pusēm paliek redzama Mūžīgā uguns. Uz vienas no fotogrāfijas labajā pusē ir redzami studentu korporāciju Fraternitas Lettica un Latvia korporanti, bet, skatoties diagonāli, ar Latvijas valsts karogu stāv 1938. gada II semestra Prezidiju Konventa prezidējošā studentu korporācija Fraternitas Academica. Pretī Fraternitas Academica stāv Latvijas valdības pārstāvji, kuri liek ziedus pie Rīgas Brāļu kapu ansambļa sākumā iepretī Mātei Latvijai.
Šīs principā ir pirmās fotogrāfijas, kas sniedz ziņas par 18. novembra piemiņas gājienu no LU galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem starpkaru laikā (1918-1939).
Jāpiebilst, ka pašā fotogrāfijā studentu akadēmisko mūža organizāciju dalībnieki nepulcējas uz gājienu ar karogu parādi (Prezidija personas – priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs ar parādes rapieriem -, un audzinātājs jeb oldermanis ar savas organizācijas karogu). Tas ir izskaidrojams ar faktu, ka tajā laikā Kārļa Ulmaņa autoritārisma apstākļos (1934-1940) uz šīm organizācijām skatījās ar aizdomām un piesardzību, jo autoritāro varu uztrauca radikālisms un ekstrēmisms starp šo organizāciju biedriem. K. Ulmaņa laikā tika slēgtas kreisās (marksistiskās) studentu organizācijas, bet labējās (akadēmiskās) studentu organizācijas turpināja savu darbību. Sevišķi autoritāro varu uztrauca nacionālradikālā biedrība Perkoņkrusts, kas izveidojās latviešu studentu korporācijā Selonija. Lai kādas bija bailes pastāvošajai varai, akadēmiskās studentu organizācijas netika aizliegtas un tās turpināja savu ierasto darbību līdz PSRS okupācijai 1940. gadā.
PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas varu laikā 18. novembra piemiņas gājieni tika aizliegti, lai sabiedrībā izzustu vēsturiskā atmiņa par neatkarīgo Latvijas valsti. Tikai pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā, 20. gs. 90. gados 18. novembra gājiena tradīcija Latvijā tika atjaunota un to šodien turpina mantot student/šu korporācijas un citas studentu akadēmiskās mūža organizācijas, kas katru gadu 18. novembrī pulcējas pie LU galvenās ēkas, lai dotos piemiņas gājienā uz Rīgas brāļu kapiem, godinot un pieminot Pirmajā pasaules karā (1914-1918) un Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) kritušos karavīrus, starp kuriem bija studentu akadēmisko mūža organizāciju biedri.
Fotogrāfijas autors Jānis Upesleja ir dzimis 1900. gadā Boča mājās, Cēsvainē, tā laika Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā (1721-1917). Viņš ir cēlies no korporantiem, jo viņa māsas vīra brālis Valdis Rozenšteins ir bijis viens no Tērbatā (Tartu, Igaunijā) dibinātajām latviešu studentu korporācijas Latvia dibinātājiem un korporantiem. Savukārt V. Rozenšteina tēvs un latviešu farmacēts Jānis Rozenšteins, bija korporants arī Tērbatā dibinātajai latviešu studentu korporācijai Lettonia, kas ir vissenākā latviešu studentu korporācija. V. Rozenšteina brālis, latviešu ārsts un Latvijas Neatkarības kara veterāns Kārlis Rozenšteins, tāpat kā tēvs J. Rozenšteins, bija Lettonia korporants, bet brāļu Rozenšteinu brālēns Kārlis Rozenšteins (!) bijis korporants Selonija, kas ir viena no Atsevišķās Studentu rotas korporācijām (Lettonia, Selonija, Lettgallia, Talavija un Fraternitas Lettica) un vissenākā Rīgā un mūsdienu Latvijas teritorijā dibinātā latviešu studentu korporācija.
LU Muzeja krājumā ir ievērojama studentu akadēmisko mūža organizāciju liecību kolekcija, ar kuru var iepazīties, sazinoties ar krājuma glabātāju Rūdolfu Rubeni. Kontakti: rudolfs.rubenis@lu.lv, 67034566.
