LU Muzejā aplūkojama iespaidīga Heinriha Skujas periodisko izdevumu kolekcija

Heinriha Skujas privātbibliotēkā ietilpst 964 dažādi periodisko izdevumu nosaukumi un atsevišķi raksti, kuru piederību kādam periodiskam izdevumam nav iespējams noteikt. Periodiskajiem izdevumiem ir dažāds eksemplāru skaits, kopā tie ir 4365 priekšmeti. Apjoms variē sākot no vienas lapas līdz pat 863 lapaspušu biezam sējumam (1955. gadā izdotais Starptautiskās teorētiskās un lietišķās limnoloģijas (zinātnes nozare, kas studē iekšzemes ūdenstilpnes) asociācijas rakstu 12. sējums).

Vislielākais numuru skaits (300) ir vācu žurnālam Naturwissenschaftlichen Rundschau (Dabas Apskats). Kolekcijā atrodas 97 numuri un 152 atsevišķi raksti no Zviedrijas botāniskā žurnāla Svensk Botanisk Tidskrift. 74 numuri un 96 atsevišķi raksti ir zviedru zinātniskajam žurnālam Botaniska Notiser. 60 un vairāk eksemplāri uzskaitīti Austrijas botāniskajam žurnālam Osterreichischen Botanischen Zeitschrift (94), britu žurnālam Endeavour (68) un vācu žurnālam Archiv fur Protistenkunde (60). Nedaudz vairāk nekā 500 dažādiem nosaukumiem ir tikai 1 eksemplārs (iekļaujot rakstus bez piederības kādam izdevumam).

Kolekcijā atrodami eksemplāri, kas radīti 19. gs. beigās: 1875. gada izdevums “Die Grune”, 1897. gada Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas dokumentu pielikums “Bihang Till Kungliga Svenska Vetenskapsakademiens Handlingar” un 1897. gada Ploner bioloģiskās stacijas pētījumu ziņojumi “Forschungberichten der Ploner Biologischen Station”. Jaunākie periodiskie izdevumi un raksti datējami ar 20. gs. 70. gadu sākumu.

Nosaukumos visbiežāk sastopami vārdi journal (61), bulletin (50), acta (39), science (36), sciences (32), society (31), proceedings (29), university (24), research (23), algae (23), marine (21) un academy (20). Daudzus periodiskos izdevumus izdod un publicē dažādas asociācijas, institūti, akadēmijas, biedrības. Liela daļa kolekcijas materiālu publicēti tādās valstīs kā Zviedrija, ASV, Šveice, Lielbritānija, Japāna, Indija, Francija, Polija, Ungārija, Vācija, Austrija, Dānija.

H. Skujas privātbibliotēkas monogrāfiju kolekcijā ietilpst 140 iespieddarbi vācu (58), angļu (38), zviedru (29), latviešu (13), franču (5), krievu (4) un citās valodās.

Visvecākais ir 1884. gada franču botāniķa un fikologa Simona Sirodo (Simon Sirodot) darbs, kas veltīts sārtaļģu Batrachospermales kārtas izpētei. Lielākā daļa monogrāfiju izdota 20. gs. 50. gados (54), 60. gados (32) un 40. gados (27). Visvēlākais izdošanas gads (1986) ir zviedru pētnieka Tobjorna Villena (Tobjörn Willén) un Elzas Marijas Vingkvistas (Else-Marie Wingqvist) monogrāfijai “Zviedrijas ezeri, kurus H. Skuja pārbaudījis attiecībā uz fitoplanktonu” (Svenska sjöar undersökta av H. Skuja med avseende på växtplankton).

Visbiežāk pārstāvētais autors vai līdzautors ir pats Heinrihs Skuja – 22 darbos. 4 monogrāfiju autore ir zviedru botāniķe, ģeoloģe, ķīmiķe un Upsalas universitātes pētniece Astrīda Klīv-Oilere (Astrid Cleve-Euler). 1 monogrāfijas autors un vēl 3 darbu līdzautors ir Tobjorns Villens. 3 darbu tapšanā katrs piedalījušies vācu zoologs, dzīvnieku ekoloģijas pētnieks Francs Dofleins (Franz Doflein), Gunnars Lohamars (Gunnar Lohammar) un zviedru pasniedzējs, rakstnieks, gleznotājs un karikatūrists Bjorns Ursings (Björn Ursing).

Vairākums grāmatu izdots Stokholmā (28), kā arī Rīgā (15), Upsalā (15), Štutgartē (13), Jēnā (9), Londonā (8), Ņujorkā (8), Parīzē (4), Helsinkos (3), Berlīnē (3) un Kembridžā (3). Monogrāfijas ir pārsvarā par botāniku (32), 25 no tām klasificētas kā materiāli sistemātiskajā botānikā. Kā jau tika minēts, plaši pārstāvēta ir fikoloģija (22) (zinātne par aļģēm), kuru aktīvi pētīja bibliotēkas vācējs Heinrihs Skuja. 20 no monogrāfijām ir veltītas fitoģeogrāfijai – augu izplatības izpētei. 10 darbi pēta klasifikācijas jautājumus, 9 – mikrobioloģiju, 7 – hidrobioloģiju. 11 no kolekcijā esošajām monogrāfijām ir mācību līdzekļi augstskolām.

2018. gada rudenī tika atklāta un eksponēta izstāde “Pagātne un tagadne. Heinriha Skujas vēsturiskais mantojums”, kurā īpaši izcelti H. Skujas aļģu zīmējumi, kas 1948. gadā publicēti monogrāfijā par Zviedrijas ezeru aļģu floru. Tāpat Latvijas Universitātes Muzeja krājuma kolekcijā ar nosaukumu “H. Skujas vēsturiskais mantojums” ir atrodami citi priekšmeti: herbārija materiāli, iežu paraugi ar aļģu klājumu, ilustrācijas publikācijām, vēstules, diapozitīvi, fotoattēli un personiskās lietas. Tie stāsta par H. Skuju kā zinātnieku un studentu godātu pasniedzēju. Visa šī kolekcija apskatāma LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju telpās Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, 1. stāvā, iepriekš piesakoties uz ekskursiju “Ieskats Botānikas un mikoloģijas kolekcijas krājumā”, rakstot e-pastu uz daiga.jamonte@lu.lv, kuras laikā varēsiet apskatīt un arī citas kolekcijas: herbāriju, čiekurus, J. Smaroda Latvijas sēņu eksekātu, F. E. Štolla sēņu zīmējumus, K. R. Kupfera mikoloģisko kolekciju, herbārija bibliotēku u.c.