Akadēmiskais centrs
Latvju āres atkal malis,
Priecājies un reizēm salis.
Tropu dzīvi redzu tādu,
Kādu šajās vārsmās rādu.
Ar šādiem vārdiem ievada savu dzejoli par Venecuēlu, tās klimatu, dabu un cilvēkiem Latvijas Universitātes Goda doktors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ārzemju Goda loceklis, Venecuēlas Centrālās Universitātes un Nacionālo parku institūta emeritētais profesors, orhideju pētnieks Ernests Foldāts (1925-2003). Dzimis Liepājā, 1948. gada oktobrī emigrējis uz Venecuēlu, kur no 1949. līdz 1954. gadam studējis bioloģiju Venecuēlas Centrālajā Universitātē. Pēc tās beigšanas turpinājis studijas tajā pašā universitātē, paralēli mācoties un izstrādājot doktora disertāciju Harvarda universitātē (ASV).
Apmeklējot Latviju 90. gadu sākumā, Foldāts bijis viesprofesors LU Bioloģijas fakultātē. LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju telpās glabājas daudzi Foldāta radītie materiāli un gara darbi, tai skaitā apraksti par viņa dzīvi un piedzīvojumiem Venecuēlā un dzeja par to. Ar Ernesta Foldāta piedzīvojumiem aicinām iepazīties mūsu vietnē, apmeklējot šo saiti. Dzejoli izbaudīsim jau šeit.
Brīv Jums ticēt, brīv neticēt
Šito pantu rīmētājs
Diletants vēl gaužām vājš,
Nedzenas tas pakaļ slavam,
Rīmē tikai priekam savam.
Vēlētos pie mums Jūs sveikt,
Taču pienākums man teikt,
Kādas briesmas tropos mīt
Ko Jums būs tur sagaidīt.
Karstos, mitros džungļos svīsti.
Izbadējies apkārt klīsti.
Malārijas drudzī kraties.
Visur briesmām acīs skaties.
Tīģeri tur ielās staigā.
Kokos maitu ērgļi klaigā.
Trūkst mums ūdens, nav mums dušas.
Bariem lido ce-ce mušas.
Izsalkuši kanibāli
Tvarstīs Tevi tā kā cāli.
Kāro viņiem ģīmji bāli.
Nevaj’g piparu ne sāli.
Moskīti tur uzbrūk bariem,
Asinis sūc snuķiem gariem.
Visu sulu ārā raus.
Tā kā piepe kļūsi sauss.
Mērkaķi ar biezu spalvu.
Met ar kokosiem pa galvu.
Blondas meitas ķer un skauj.
Biezoknī sev līdzi rauj.
Iedzimtās tur melniem matiem,
Kaisliem, ugunīgiem skatiem.
Ziemeļniekiem klāt tās skaujas.
Mīl, un pašas mīlēt ļaujas.
Jūtu, Tu sāc ausis spicēt.
Negribi man lāgā ticēt.
Taču dažreiz melst der niekus,
Varbūt, ka tas rada priekus.
Šo dzejoli Ernests Foldāts sarakstījis Rīgā, 1990. gada 9. novembrī un papildinājis ar parakstu: “Arī zinātniekam tiesība pasmaidīt. Atceries mani arī no šīs puses.” LU Muzejs mudina savus apmeklētājus, interesentus, zinātnes un vēstures entuziastus, LU darbiniekus, studentus, un arī visus citus, attīstīties daudzos dažādos virzienos, būt gan nopietniem dzīves pētniekiem, gan jautriem māksliniekiem, gan centīgiem sportistiem. Būt jebkam, kas vien Jums ienāk prātā, un pilnā sparā izbaudīt dzīvi un visas tās sniegtās iespējas, kā to darīja Ernests Foldāts.
