Akadēmiskais centrs
2019. gada jūlijā Latvijas Universitātes Muzejs par mēneša priekšmetu izvēlējies poļu fizikālķīmiķa Mečislava Centneršvēra (1874 – 1944) 1919. gadā veidoto ķīmijas praktikumu inženieriem, mehāniķiem un arhitektiem. 2019. gada jūlijā tiek atzīmēta Centneršvēra 145 gadu jubileja.
Ķīmijas praktikums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā aprakstīti vispārīgi laboratorijas darbu veikšanas paņēmieni, piemēram, stikla trubiņu griešana, locīšana un lodēšana, kolbu, cilindru un citu laboratorijas trauku tīrīšana un žāvēšana, analītisko svaru un mērtrauku izmantošana, kā arī aprēķinu veikšana. Otrajā daļā ir detalizēti aprakstīti 32 laboratorijas darbi, piemēram, gaisa un citu gāzveida vielu blīvuma noteikšana, sāls šķīdības noteikšana, oglekļa dioksīda noteikšana gaisā un kaļķakmenī, ūdeņraža īpašību noteikšana u. tml. Katram laboratorijas darbam ir aprakstīti nepieciešamie trauki, ierīces, reaģenti, darba gaita, veicamie aprēķini un ķīmiskajai reakcijai vai aprēķiniem atbilstošie likumi.
Centneršvērs dzimis 1874. gada 10. jūlijā Varšavas izdevēja Gabriēla Centneršvēra (1841–1917) ģimenē. Studēja ķīmiju Leipcigas universitātē (1891-1898), kur tajā laikā strādāja profesors, Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds (1853–1932). Pēc studiju noslēguma slavenais ķīmiķis, Rīgas Politehnikuma absolvents un vairākkārtējais Nobela prēmijas kandidāts Pauls Valdens (1863–1957) viņu uzaicināja strādāt par ķīmijas un elektroķīmijas pasniedzēju Rīgas Politehniskajā institūtā.
1898. gadā, pēc doktora grāda iegūšanas Leipcigas Universitātē, viņš tika ievēlēts par Rīgas Politehniskā institūta asistentu fizikālajā ķīmijā un elektroķīmijā. Par mācībspēkiem bija tiesības strādāt tikai tad, ja kandidātam bija vismaz maģistra grāds. Lai gan M. Centneršvēram bija doktora grāds, tas bija iegūts ārzemēs, tāpēc viņam nācās iegūt arī maģistra grādu kādā no Krievijas augstskolām. Viņš intensīvi strādāja un 1904. gadā ieguva maģistra grādu Pēterburgas Universitātē.
Pēc maģistra grāda iegūšanas Mečislavs Centneršvērs atkal tika pieņemts darbā RPI par asistentu, bet 1908. gadā kļuva par docentu. No 1904. gada viņš mācīja arī fiziku. 1915. gada vasarā viņš kopā ar RPI evakuējās uz Maskavu un turpināja lasīt lekcijas. No evakuācijas Maskavā Centneršvērs atgriezās 1918. gadā un turpināja pedagoģisko un zinātnisko darbību Baltijas Tehniskajā augstskolā un Latvijas Augstskolā. Pēc Latvijas Universitātes (līdz 1922. g. – Latvijas Augstskola) nodibināšanas 1919. gadā viņš kļuva par profesoru jaunajā Latvijas Republikas augstskolā.
Latvijas Universitātē profesors Centneršvērs vadīja Ķīmijas fakultātes Neorganiskās un Fizikālās ķīmijas katedras (1919– 1929). Lekcijas viņš lasīja krievu valodā, mācēja arī vācu, poļu un franču valodu, daļēji – arī latviešu valodu. Kopā ar kolēģi Jāni Krustiņsonu (1892–1946) viņš sastādīja mācību grāmatu latviešu valodā „Neorganiskās ķīmijas kurss” divās daļās (1922–1924). Citas viņa grāmatas un publikācijas lasāmas vācu, krievu, poļu, franču, somu, spāņu un angļu valodās. Daļa viņa darbu tika tulkoti, kas liecina par zinātnieka un pedagoga M. Centneršvēra darbu nozīmīgumu. Tajos atspoguļojas viņa pētījumi par katalīzi, neūdens šķīdumu vadītspēju, metālu koroziju, kritiskām parādībām šķīdumos, sāļu termisko disociāciju augstās temperatūrās. Par M. Centneršvēra grāmatu augsto zinātnisko līmeni liecina tas, ka viņa praktikums fizikālajā un elektroķīmijā 1914. gadā franču valodā tika izdots Parīzē.
Ķīmijas praktikums glabājas Latvijas Universitātes Muzeja Vēstures kolekcijās Raiņa bulvārī 19, Rīgā, un tā digitalizēta versija meklējama LU Muzeja tīmekļvietnē, uzklikšķinot uz saitēm: 1. daļa un 2. daļa.
Izmantotie informācijas avoti:
Alksnis U., Grosvalds I. Par Baltijas korozionistu zinātniskās skolas izveidotāju Mečislavu Centneršvēru. Tehnikas apskats, 2004, 142/143 , 36. - 37. lpp.
Grosvalds I, Alksnis U. Profesors Mečislavs Centneršvērs - Baltijas korozionistu skolas izveidotājs. LU Raksti 653, 2003, 202.-217. lpp.
Grosvalds, I., Alksnis, U., Ruplis, A., Meirovics, I. Ķīmija Rīgas Politehnikumā un Rīgas Politehniskā institūtā. Latvijas ķīmijas vēstures muzejs, Rīga, 2001, 92 lpp.
Zigmunde, A. Profesors Mečislavs Centneršvērs un viņa attiecības ar Latvijas Universitāti un Latvijas Republiku. Humanitārās un sociālās zinātnes. Nr.24, 2015, 28.-34.lpp.
